Kariņa solītā pabalsta pensionāriem maijā tomēr nebūs

Ilze Šteinfelde, neatkariga.nra.lv

Pirms pusotra mēneša Ministru prezidents Krišjānis Kariņš savā ikgadējā uzrunā Saeimas sēdē sacīja, ka no maija pensionāri un maznodrošinātie Latvijas iedzīvotāji varētu saņemt pabalstu, kas kompensētu straujo cenu kāpumu.

Tagad ir skaidrs, ka šī solītā pabalsta maijā nebūs. Visticamāk, arī jūnijā, jūlijā, augustā, septembrī, oktobrī un novembrī ne. Ja valdība akceptēs Labklājības ministrijas sagatavotos priekšlikumus, tad kādu daļu iedzīvotāju varētu saņemt decembrī.

Ko amatpersonas solīja martā?

K. Kariņš uzrunā Saeimas sēdē šogad 17. martā minēja, ka inflācijas kompensēšanai no maija Latvijā vajadzētu ieviest mērķētus pabalstus tām iedzīvotāju grupām, kurām tas būs nepieciešams. Premjers skaidroja, ka ar mērķētiem pabalstiem varētu daļēji kompensēt dzīves sadārdzināšanos, piemēram, pensionāriem, kuriem ir fiksēti ienākumi, daudzbērnu ģimenēm, kuras ir mazturīgākas jeb ar mazākiem ienākumiem uz vienu cilvēku, nekā tam, kas strādā vai dzīvo viens pats.

Marta vidū premjers sacīja, ka mērķētos pabalstus varētu ieviest no maija, kad būs beidzies jau iepriekš līdz aprīlim valdības un Saeimas piešķirtais atbalsts iedzīvotājiem 450 miljonu eiro apmērā energocenu pieauguma kompensēšanai. K. Kariņš atzīmēja, ka iepriekš piešķirtais atbalsts energocenu kompensēšanai ir vairāk nekā 1% no iekšzemes kopprodukta, kas, pēc Latvijas Bankas prezidenta paustā, ir viens no dāsnākajiem atbalstiem Eiropā. Premjers pieļauj, ka ar līdzšinējo mehānismu daļā gadījumu kompensēts varētu būt par daudz un, iespējams, kaut kur arī nepietiekami, tāpēc turpmāk labāks risinājums ir mērķētie pabalsti.

Aprīlis ir pēdējais mēnesis, kad daļa Latvijas iedzīvotāju – pensionāri un ģimenes ar bērniem – saņēma valsts mērķēto atbalstu energocenu kāpuma kompensēšanai. Vai K. Kariņš aizmirsis pirms pusotra mēneša teikto?

Premjera K. Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs “Neatkarīgajai” skaidroja, ka šobrīd Labklājības ministrija strādā pie turpmākiem mērķētiem atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem, kam tas visvairāk ir nepieciešams, piemēram, sociāli mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem, senioriem, vientuļiem vecākiem. “Šobrīd ir panākta vienošanās par agrāku pensiju indeksāciju šogad. Pie pārējiem mērķēta atbalsta pasākumiem darbs turpinās,” uzsvēra S. Sabajevs.

Ko sola tagad?

“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka senioru atbalstam Labklājības ministrija ieplānojusi vienreizēju ikgadēju maksājumu senioram, un atskaites punkts šī pabalsta saņemšanai būtu 500 eiro. Ja pensionāra pensija ir līdz 300 eiro, viņam tiktu piešķirti 200 eiro, savukārt pensijai virs 300 eiro atbalsta maksājums būtu tāds, lai pensija sasniegtu 500 eiro.

Šādu vienreizēju maksājumu tiek piedāvāts veikt katru gadu. 2023. gadā savukārt šādu vienreizēju maksājumu veiktu, par atskaites punktu ņemot 80 procentus no ienākumu mediānas. Plānots, ka katru gadu šāda vienreizēja maksājuma veikšana izmaksātu ap 43 miljoniem eiro (2022. gadā papildus no pamata budžeta nepieciešami 43,2 miljoni eiro).

“Ar šādu piedāvājumu Labklājības ministrija, visticamāk, centusies nodrošināt mērķētu pieeju atbalsta sniegšanā, tomēr nav skaidrs, kāpēc kā robeža izvēlēta 500 eiro pensija. Tāpat Labklājības ministrijai jārēķinās, ka šādi tā sadala pensionārus divās grupās – viena, kur pensionāri katru gadu saņems papildu pensiju, bet otra – kas nesaņems. Jāņem vērā, ka lielāku pensiju pašlaik saņem arī tie pensionāri, kuru pensijai daudz lielāku lomu noteikušas individuālās sociālās iemaksas, kā arī liels darba stāžs, taču tagad tieši cilvēki atbalstu nesaņems,” rakstā “Daļai pensionāru katru gadu maksās papildu pensiju” (“https://neatkariga.nra.lv/izpete/379457-dalai-pensionaru-katru-gadu-maksas-papildu-pensiju”) norāda “Neatkarīgās” žurnāliste Inga Paparde.

Šo priekšlikumu kritizē arī Latvijas Pensionāru federācija (LPF). Federācijas priekšsēdētāja Aija Barča uzskata, ka vienreizējs pabalsts pensionāriem līdz 200 eiro cenu kāpuma dēļ būtu kā “izkropļota 13. pensija”. Viņa aģentūrai LETA norādīja, ka LPF jau divas reizes esot prasījusi piešķirt pabalstu 200 eiro apmērā. Viņas skatījumā, ja vienreizējais pabalsts plānots kā 13. pensija, tad tas nebūtu jāizmaksā “izkropļotā” variantā, bet gan pilnā apmērā.

“Pašreiz es gribētu teikt, ka vēl nav nekādas skaidrības. Acīmredzot koalīcijas partijām vēl ir savā starpā jāizrunā, bet es par to šonedēļ runāšu ar Finanšu ministrijas atbildīgajiem darbiniekiem un centīšos uzrunāt arī [finanšu ministru Jāni] Reiru,” sacīja A. Barča.

Vienlaikus līdz ar priekšlikumu par 200 eiro pabalstu Labklājības ministrija rosina veikt pensiju indeksāciju šogad 1. septembrī, tas ir, par vienu mēnesi agrāk nekā parasti, un mainīt minimālo ienākumu slieksni. No 2023. gada 1. janvāra arī paredzēts noteikt lielākus koeficientus mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam aizsargātajām grupām. To paredzēts palielināt atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem, atsevišķi dzīvojošiem cilvēkiem ar invaliditāti un mājsaimniecībām ar bērniem. Pagaidām nav zināms, kad šie priekšlikumi varētu iegūt likuma spēku.

A. Barča atklāja, ka par LM priekšlikumu indeksēt pensijas vienreiz gadā, 1. septembrī, nevis 1. oktobrī, tiešām ticis runāts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, bet joprojām nekas nav noteikts. “Par to diezgan ilgi tiek runāts, bet uz šodienu likumā par valsts pensijām 26. pantā rakstīts, ka pensijas indeksē oktobrī. Es vērsu deputātu uzmanību, ka tomēr likums jāgroza, bet komisija nedeva tādu uzdevumu. Saprotu, ka pagaidām vēl notiek diskusijas,” teica LPF priekšsēdētāja.

Latvijas Senioru kopienu apvienība jau ir brīdinājusi, ka bez pienācīga valsts atbalsta daudzas senioru mājsaimniecības nākamajā apkures sezonā gaida maksātnespēja. LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja Barba Girgensone aģentūrai LETA skaidroja, ka inflācijas kāpums un tās izraisītais cenu pieaugums, kā arī energoresursu sadārdzināšanās visnesaudzīgāk skar seniorus.

Viņa uzsvēra, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā nabadzības riskam bija pakļauta vairāk nekā puse pensionāru – 50,9%. Pārtikas produktu un energoresursu cenu kāpumam turpinoties, šo cilvēku mājsaimniecības faktiski kļūs maksātnespējīgas.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: nra.lv

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


9
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Slava Uhaņai
Slava Uhaņai

Pensionārs Levits ir miljonārs! Un visi tautas kalpi grib tādi būt! Jāiet politikā!

Izdzīvotājs
Izdzīvotājs

Visi nez kāpēc ir metušies uz centrializētās apkures apsūkāšanu un nepamana to, ka ļoti liela daļa pensionāru dzīvo privātmājās un dzīvokļos ko apkurina ar koksni. Malkai, granulām un briketēm cena tāpat ir nesamērīgi augusi un kurināmais ir pērkams vasarā, bet indeksācija ir paredzēta tikai septembrī, lai tuvāk vēlēšanām. Riebīgs cinisms un egoisms, visus, koalīcijas darboņus un to atbalstošos ir jāizsvilpj vēlēšanās nebalsojot par viņu partijām.

zemessadze Milda
zemessadze Milda

Penšiem sūdu uz iesmiņa, škic uz kapiem! Jāpalīdz Ukrainai! Nu arī Kariņam vajag aldziņu pielikt, pavisam izkāmējis!

Blyad, jebalacē!
Blyad, jebalacē!

Nu bet pensiķi šito valdību ievēlēja. Lai tagad ēd sardeles pa 1€ kilogramā.

padumjais kažociņš
padumjais kažociņš

Kādi pensiķi ko ievēlēja? Monopolpartija Jaunais laiks vēlēšanās ieguva 6 %. Par viņiem vispār neviens nebalsoja. Par attīstības deģenerātiem balsoja zāles pīpētāji un par kpv – anglijas latvieši. Vienīgi zīdulēns dzintariņš varbūt kādus vecīšus appisa.

Stienis
Stienis

1) Izskatās, ka šeit komentē pārsvarā cilvēki ar novirzēm; 2) šai valdībai svarīgāk ir izskatīties labi, piemēram, maksājot turīgiem ļautiņiem pabalstu modīga auto iegādei. Super!

Ome
Ome

Nu kā var nesolīt , bet vēlēšanas tuvojās , Knariņ !

vecā vīzda freiberga hermanoviča
vecā vīzda freiberga hermanoviča

Pīzdjuki ble. Labi, ka es pensiju saņemu no divām valstīm.

Latvijas naudas atmazgātāju asociācija
Latvijas naudas atmazgātāju asociācija

Krīzes situācijā pensionāri (nestrādājošie) nav galvenais. Galvenais ir ekonomiskais pamats. Krievijas ofšora Latvijas gadījumā tas ir austrumi – rietumi finansu plūsmas tranzīts. Cerams, ka tas ir saprotams?