Valsts prezidents apspriež jaunās valdības veidošanu ar cilvēku, kuru ASV valdība atzinusi par kukuļdevēju un naudas atmazgātāju

Šī gada februārī Amerikas Savienoto Valstu Finanšu ministrijas finanšu noziegumu apkarošanas institūcija FinCen nāca klajā ar neparasti skarbu Latvijas bankas ABLV raksturojumu un noteica pret šo banku sankcijas.

FinCen paziņojumā specifiski tika pieminēti bankas akcionāri,  kas institucionalizējuši naudas atmazgāšanu kā vienu no bankas darbības pīlāriem, izvairās un apiet tiesībsargājošo iestāžu prasības un 2017. gadā izmantojuši kukuļdošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas jautājumos, kas skar kontrolējošo vai tiesībsargājošo institūciju lēmumus, kas varētu ietekmēt viņu biznesu un novērstu iedomātos riskus viņu biznesam. Tieši tā rakstīts oficiālajā FinCen paziņojumā par ABLV.

Gan korupcija, gan tas, ka akcionāri patiesībā pat negatavojas neko mainīt savā biznesā, ziņojumā pieminēts pat divas reizes, kā arī minēta vesela virkne ABLV biznesa prakses piemēru. Tostarp tas, ka ABLV piedalījusies vairāk nekā viena miljarda ASV dolāru nozagšanā no Moldovas.

Katrs  ar šo diezgan interesanto visai Latvijai nozīmīgo dokumentu var iepazīties šeit: https://www.fincen.gov/sites/default/files/federal_register_notices/2018-02-16/2018-03214.pdf.

Šī ASV FinCen paziņojuma sekas ir visiem zināmas. Daudziem bankas slēgšana bija šoks. Latvijas  mērogiem liela finanšu institūcija, aktīva kultūras un mākslas procesu atbalstītāja – vai gadījumā nav notikusi kāda kļūda? Vai gadījumā mūsu ASV partneri nav kaut ko sajaukuši, un kas tā par korupciju un amatpersonu ietekmēšanu, par kuru viņi runā?

Paši bankas īpašnieki acīmredzot bija tie, kuri aktīvi centās izplatīt sazvērestības teoriju, ka viņus apmelojis bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs, jo viņam bijusi personiska nepatika pret banku.

Šīs blēņas ir grūti uztvert nopietni. Kopš 2003. gada FinCen šādas sankcijas ir noteicis tikai divdesmit sešām bankām pasaulē. Proti, šādas FinCen sankcijas netiek noteiktas bieži un vienmēr ir rūpīga un ilgstoša FinCen darba rezultāts. Pašā ziņojumā ir teikts, ka tas izgājis visas nepieciešamās ASV starpaģentūru konsultācijas un visi, kas apmēram saprot kā strādā tāda līmeņa organizācijas kā FinCen, protams, ne mirkli nenoticēja pasaciņai, ka pie visa vainīga Rimšēviča personiskā nepatika.

Tas, ka FinCen šāda veida ziņojumu varētu būt izveidojis vienkārši tikai no tā, ka kāds kādā sarunā pateicis kaut ko sliktu par banku, ir neiedomājami. Tā tas vienkārši nenotiek. Arī klaigāšana par to, ka nav minēti nekādi konkrēti pierādījumi, ir pilnīgi nevietā. FinCen uzdevums ir sargāt ASV finanšu sistēmu nevis pierādīt korupciju Latvijā. Un saprotams taču, ka izlūkošanas rezultātā iegūtā informācija tālu ne vienmēr ir derīga vai tiks izsniegta kā pierādījums kriminālprocesā, tādējādi apdraudot gan izlūkošanas avotus, gan metodes. Tas viss skaidrs.

Zīmīgi ir tas, ka šis starptautiski pazīstamais naudas atmazgātājs Oļegs Fiļs (attēlā otrais no labās), kurš tostarp paguvis kļūt slavens, atprasot savai šķirtajai sievai pat glāzes un kastroļus, kurus viņa izvācoties no kopīgās dzīvesvietas bija paņēmusi līdzi kā sadzīves priekšmetus, un panākot (acīmredzot, ar ASV valdības aprakstītajām metodēm) krimināllietas ierosināšanu pret bijušo sievu par to, ka viņa it kā gatavojoties neatdot kredītu 2027. gadā (jā, tieši tā, šī nav kļūda – kriminālprocess par to, ka bijusī sieva it kā gatavojoties neatdot kredītu 2027. gadā!), tad, lūk, šis starptautiski pazīstamais atmazgātājs, pret kura banku ASV ir noteikusi sankcijas, pēkšņi uzrodas pie Valsts prezidenta apspriest valdības veidošanu Latvijā. Un Valsts prezidents šim cilvēkam spiež roku un uzklausa viņa padomus par to, kā būtu jāveido valdība.

Nez, ko par to domā mūsu ASV partneri?

Autors: Jurģis Liepnieks