Vai mums ir labākā valdība pasaulē?

Jurģis Liepnieks

Valdības piedāvātā nodokļu reforma izskatās kā piedāvājums samazināt nodokļus visiem – gan lielam, gan mazam, gan fiziskām, gan juridiskām personām, gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Valdība piedāvā atbrīvot uzņēmējus no ienīstās ienākuma nodokļa priekšapmaksas, neaplikt vispār ar nodokli reinvestēto peļņu, bet pašvaldībām visus zaudējums, kas no tā varētu rasties, kompensēt.

Un tad vēl – izrādās, ka valsts budžets to var mierīgi atļauties. Imants Parādnieks no Saeimas Finanšu un budžeta komisijas apgalvo, ka ietekme uz budžetu nebūs būtiska. Ekonomikas ministrs saka, ka deficīts varētu pieaugt līdz 2%, kamēr finanšu ministre apgalvo, ka iztrūkums vispār būs tikai 13 – 14 miljoni. Un žurnāla “Ir” minētos aprēķinus, ka iztrūkums varētu sastādīt gandrīz pieci simti miljonu, uzreiz nosauc par muļķībām. Lai arī nez kāpēc neviens neko nepaskaidro sīkāk, no publiski pieejamās informācijas drumslām var  saprast valdības ideju.

Žurnālā “Ir” minētie aprēķini ir nepareizi, jo neņem vērā, piemēram, visa veida nodokļu atlaižu atcelšanu, kas aritmētiski varētu ienest pat vairāk kā pusmiljardu un tamlīdzīgus nodokļa reformas punktus.

Tātad valdības un Latvijas Bankas piedāvājums ir – visi maksā mazākus nodokļus, visiem paliek vairāk naudas, bet valsts budžets neko būtisku necieš pat pirmajā gadā, toties pēc tam vispār sākas īsts uzplaukums. Latvijas Banka sarēķinājusi un prezentējusi būtiskus ieguvumus kopproduktam tuvākajos gados.

Nu, ko lai te saka?  Lieliski. Ideāli. Fantastiski. Perfekti.

Un šo mums sola nevis kāds aptracis nekompetents populists, kas raujas pie varas, bet gan Latvijas Banka un Finanšu ministrija. Plānu atbalsta visi, sākot ar uzņēmēju organizācijām, beidzot ar opozīcijas partiju „Saskaņa” un pašvaldībām.

Nekādu precīzu aprēķinu un detalizēta izvērsuma gan vēl aizvien nav. Bet plašākai sabiedrībai tie arī nav vajadzīgi – tauta arī bez kādiem aprēķiniem zina: mazāki nodokļi – tas ir labi. Un valdība ar Latvijas Banku piedāvā tieši to – mazākus nodokļus visiem.

Tiešām lieliski. Un to visu tiek plānots ieviest vēlēšanu gadā, kas nozīmē, ka valdības apņemšanās pasniegt tādu dāvanu vēlētājiem tieši pirms vēlēšanām varētu būt nopietni domāta. Tādu dāvanu patiesi līdz šim neviena valdība nav spējusi sagādāt. Kas nozīmē, ka Kučinska valdība ir nākusi klajā ar nopietnu pieteikumu būt visu laiku labākā Latvijas valdība. Vēl vairāk, vai pasaulē ir daudz tādu valdību, kas kopīgi ar valsts centrālo banku spēj nākt klajā ar šādu žilbinoši lielisku piedāvājumu?

Laikam tā ir mana riebīgā latvieša daba, kas nez kāpēc tomēr neļauj īsti ļauties un sākt priekā diet par to, ka mums ir tik laba valdība. Skeptiskais gars tomēr urda. Vai nav pārāk lieliski, lai būtu patiesība? Vai nav mazliet aizdomīgi šis viss? Vai tiešām tā var būt, ka šī pati valdība, kura vēl pirms dažiem mēnešiem ar lielām grūtībām vispār pieņēma valsts budžetu, turklāt ne ar pirmo reizi, šī pati valdība tagad ir sastrādājusi tik brīnišķīgu nodokļu reformu?

Velns, kā vienmēr, slēpjas detaļās. Tajās pašās detaļās, par kurām šobrīd ir tik maz zināms.

Vienādojuma vienā pusē mums, tātad, ir mazāk līdzekļu budžetā no tiešajiem nodokļu ieņēmumiem samazināto likmju dēļ un “bedre” naudas plūsmā 2018. gadā iztrūkstošā UIN priekšnodokļa dēļ, kā arī nepieciešamība kompensēt pašvaldībām ienākumu kritumu.

Vienādojuma otrā pusē ir budžeta ienākumu pieaugums no izņēmumu un atvieglojumu atcelšanas, ēnu ekonomikas apkarošanas un ekonomikas izaugsmes.

Tiktāl viss ir pareizi – pagājušais gads parādīja, ka neskatoties uz IKP prognozes neizpildi, nodokļu iekasēšana pārsniedza prognozi, ko grūti izskaidrot savādāk, kā ar ēnu ekonomikas apkarošanas plāna atsevišķu pasākumu (reversais PVN) efektīvu darbību. Ir viss pamats domāt, ka tā tas varētu arī turpināties tās pieticīgās FM prognozes ietvaros, kas šobrīd ir publiskota.

Ekonomiskā izaugsme arī pagaidām iepriecina un ļauj cerēt, ka vairāk vai mazāk sakritīs ar FM prognozēm. Bet kā ar fiskāli pašu svarīgāko jautājumu šajā reformā – atvieglojumu un izņēmumu atcelšanu? Visi šie atvieglojumi nav radušies no zila gaisa. Aiz katra no tiem stāv gan argumenti, gan cilvēki un organizācijas. Kad ir plānots uzsākt sarunas ar šīm grupām un par šiem jūtīgajiem jautājumiem? Vai arī ir cerība, ka vispārējā sajūsma būs tik liela, ka tas nebūs nepieciešams? Baidos, ka te būs problēmas. Bez tam, ekonomika nav aritmētika – tas, ka kaut kur eksistē nodokļu atlaide, nenozīmē nedz to, ka budžets visu to naudu zaudē, nedz to, ka tā nerada pievienoto vērtību un izaugsmi.

Aplūkojot visas atlaides kopā, šķiet, ka ir iespējams segt reformas fiskālo deficītu. Taču, kad nonāks līdz katrai konkrēti, situācija būtiski mainīsies.

Bet vēl būtiskāk situācija mainīsies, kad šī nodokļu reforma būs jāiespiež konkrētajā 2018. gada budžetā. Nelaime tā, ka reforma medicīnā patiešām prasa naudu. Proti, nav iespējams cerēt ne uz kādu veiksmīgu reformu, neiedodot pagājušā gadā cieši apsolīto naudu algām. Nauda mediķu algām tiešām beidzot ir jāatrod, citādi sekas nozarē būs ļoti smagas. Tas savukārt, ir kādi 100 -150 miljoni kā minimums. Tāpat finansējums aizsardzībai, kā zināms, ir jāpalielina. Tāpat ir virkne arī citu neatliekamu izdevumu.

Skaidrs, ka to visu varēs izdarīt vienīgi uz deficīta rēķina. Jautājums ir, cik tas būs liels un kā to saskaņot ar Eiropas Savienību?

Visu šo grūto uzdevumu ir iespējams atrisināt. Saku to bez ironijas. Taču, lai atrisinātu, ir nepieciešama izcila politiska meistarība, kuru līdz šim Kučinska – Reiznieces duets nav demonstrējis. Tas vieš bažas, ka viss var notikt pēc parastā scenārija. Budžetu ilgi nevarēs sastādīt, nodokļu reforma tiks sadalīta kaut kādos posmos, kaut ko tagad, kaut ko vēlāk. Līdz pēdējam mirklim atkal nebūs skaidrs, kā dzīvosim nākamgad. Beigās tiks pieņemts kaut kas, kas neapmierinās nevienu un nedos arī nekādu pozitīvu efektu. Vilšanās būs milzīga, valdība grīļosies, un viss būs kā parasti. Vai arī nē? Vai arī atkal skeptiskais, neticīgais latvietis manī ierunājās?

Pārmaiņas pēc būtu tik patīkami noticēt, ka varbūt mums no tiesas ir pasaulē labākā valdība, kas spēj samazināt visiem nodokļus, vienlaikus nesagraujot budžetu un garantējot izaugsmi.

 

Autors: Jurģis Liepnieks

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

 

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


7
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Skolnieciņš
Skolnieciņš

Latvijas valdība ir laba, kaut gan ir daudz trūkumu. Nu, vismaz ir demokrātija. Ziemeļkorejā ir sliktāk. Sāhela zonā nabadzīgāk. Man paveicās piedzimt globalizācijas laikmetā. Bet nabadzība un marazms šeit ir diezgan lielā apjomā.
Cieņā, Skolnieciņš
© Skolnieciņš 1999-bezgalība ¦~{

Pēteris Apīnis
Pēteris Apīnis

Huļi, Jutu apmelo, sen pa galvu neesi dabūjis, sen sists neesi .

Freddy Krueger
Freddy Krueger

Nepaies pat pāris gadi, kad visi būs atēdušies zaļo ķīseli līdz riebumam…

Zane
Zane

Pirmais sakarīgais raksts par šo tèmu.

Atēna
Atēna

Līdz pēdējam mirklim atkal nebūs skaidrs, kā dzīvosim nākamgad. Tieši tā! 25 gadu laikā nodokļu likumi ir grozīti un pārgrozīt, katrs 5 x gadā! Tagad izrādījās, ka šo visu nepārtraukto grozījumu rezultātā Latvijai nav ilgtspējīgas nodokļu politikas! Aleluja! Ko darīsim? Taisīsim revolūciju un ar vienu lēcienu ieleksim paradīzē, kurā nevarējām nonākt evolūcijas ceļā. Nu tagad beidzot pieņemsim to vispareizāko konceptu, kas nodrošinās gan ekonomisko izaugsmi, gan likvidēs ēnu ekonomiku, gan piepildīs valsts budžetu! No ekonomikas teorijas – nodokļiem ir gan fiskālā, gan regulējošā funkcija un tās darbojās abas vienlaicīgi arī tad, kad kāda no tām funkcijām tiek ignorēta. Latvija ir… lasīt vēl »

Tikai jaut.
Tikai jaut.

Autors pilnīgi neapskata aspektu vai vispàr pati ieceretā reforma tiešàm dos to efektu, ko progozē LB un vai tà šajà formā ir valstij lietderīga. Iespejams to visu šādā formā nemaz nevajag.

Daddy
Daddy

Jā, nebūtu slikti noticēt….