Jurašs: Man nav neviena iemesla nepiedalīties ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanā

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķim Jurim Jurašam, kuram Ģenerālprokuratūra izvirzījusi apsūdzību par valsts noslēpuma izpaušanu, nevajadzētu piedalīties ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanā,  paziņojis premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), un viņa viedoklim piekrīt arī vairāki citi politiķi. Pats Jurašs gan nepieļauj, ka varētu sevi atstatīt no kandidātu vērtēšanas.

Ģenerālprokurora iecelšana amatā šovasar notiks jau pēc jaunajiem noteikumiem – saskaņā ar Saeimas veiktajiem likuma grozījumiem ģenerālprokuroru  iecels nevis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma.

Tieslietu padomes sastāvā ir 15 cilvēki, un tajā līdzās justīcijas pārstāvjiem ir arī politiķi – tieslietu ministrs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs – attiecīgi JKP politiķi Jānis Bordāns un Jurašs.

Premjers jau paudis uzskatu, ka Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Jurim Jurašam ētisku apsvērumu dēļ atlasē nevajadzētu piedalīties, jo pret viņu notiek tiesvedība.

“Cilvēkam pašam jāuzņemas atbildība, jāsaprot, ka dažiem tas izskatītos aizdomīgi, un, lai tā aizdomu ēna atkristu, vajadzētu pašam atstatīties,” sacīja Kariņš.

Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn septembrī sāka skatīt lietu par Juraša, kurš iepriekš bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, iespējamo valsts noslēpuma izpaušanu.

Savai dalībai, izraugoties nākamo ģenerālprokuroru, Jurašs šķēršļus nesaskata un sevi neplāno atstatīt.

Viņš sacīja, ka nav neviena iemesla viņam nepiedalīties kandidātu vērtēšanā, bet tam, ka notiek tiesvedība, nav ar to nekādas saistības, un  ģenerālprokurors nav tas, kas uztur apsūdzību, un to sasaistīt ir nepamatotas spekulācijas.

To, ka Jurašam nevajadzētu piedalīties ģenerālprokurora atlasē, norāda arī vairāki citi politiķi.

Ekspremjers, opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Māris Kučinskis uzskata, ka šajā situācijā Jurašam būtu jāpaiet malā.

Nacionālās apvienības līderis Raivs Dzintars atturējās komentēt situāciju, bet atzina, ka saprot, kādēļ premjers un ekspremjers šādus viedokļus pauduši.

“KPV LV” līderis Atis Zakatistovs sacīja, ka jebkāda šaubu ēna ir jānovērš un Jurašam nebūtu jāpiedalās šajā atlasē.

To, ka Jurašam ētisku iemeslu dēļ nevajadzētu piedalīties atlasē, norādījis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Biroja ieskatā Juraša piedalīšanās ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanā var radīt šaubas par kandidātu vērtējuma objektivitāti un neitralitāti.

Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn septembrī sāka skatīt lietu par Juraša, kurš iepriekš bija KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, iespējamo valsts noslēpuma izpaušanu. 

Notikumi sākās pirms vairāk nekā četriem gadiem. Ap to laiku Jurašs esot saņēmis viena miljona eiro kukuļa piedāvājumu, lai palīdzētu Igaunijas uzņēmējam Oļegam Osinovskim izvairīties no atbildības kriminālprocesā par “Latvijas dzelzceļa” nu jau bijušā vadītāja Uģa Magoņa kukuļošanu. Pēc Juraša iesnieguma KNAB sāka kriminālprocesu par iespējamu viņa piekukuļošanas mēģinājumu.  

Dažus gadus vēlāk Jurašs par Igaunijas uzņēmēja Osinovska piedāvājumu pastāstīja žurnālistiem. Pēc Juraša intervijas Latvijas Televīzijai un žurnālam “Ir” tika uzsākta izmeklēšana par valsts noslēpuma izpaušanu. Savukārt lietu par iespējamu mēģinājumu piekukuļot Jurašu KNAB izbeidza.

Prokuratūra norādīja, ka Juraša atklāsmes medijiem esot notikušas laikā, kad veiktas operatīvās darbības, tāpēc izmeklētājiem nācies izbeigt operatīvo lietu. Sākotnēji prokurors Aivis Zalužinskis gan secināja , ka pamata kriminālprocesam nav, jo nav pierādīts, ka KNAB operatīvās izstrādes lietu izbeidzis tieši Juraša intervijas dēļ, kā arī atzina, ka informācija par korupciju nedrīkst tikt uzskatīta par valsts noslēpumu.

Prokurora Zalužinska lēmumu atcēla viņa priekšnieks un nozīmēja citu prokuroru, kurš nonāca pie pretējiem secinājumiem. Gan Jurašs, gan korupcijas pētnieki iepriekš pauda viedokli, ka kriminālprocess par valsts noslēpuma izpaušanu ir izrēķināšanās. 

Pašreizējam ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram  pilnvaras beigsies 11. jūlijā. Tieslietu padomes izsludinātajam ģenerālprokurora amata kandidātu konkursam pieteikušies astoņi kandidāti. Saeimai iecelšanai ģenerālprokurora amatā tiks virzīts kandidāts, kurš būs saņēmis Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!