Darbu uzsāk jaunā 13. Saeima, kurā jaunievēlētie deputāti šodien tautas priekšā dos zvērestu. 13. Saeimā ir nomainījušies 65 deputāti un darbu uzsākuši trīs politiskie spēki, kas iepriekš parlamentā nebija pārstāvēti – “KPV LV”, Jaunā konservatīvā partija (JKP) un “Attīstībai/Par!”. Teju visi jaunievēlētie politiskie spēki nu sola Latvijā ieviest jaunus principus, un tautai sagaidāma virkne dažādu labumu, kurus līdzšinējie, pie varas esošie, nevarēja nodrošināt.
Kā viens no jauninājumiem Latvijas politikā ir koalīcijas padomes likvidēšana. Tiesa, nesniedzot skaidru priekšstatu, kā tiks organizēta jaunveidojamās valdības koalīcijas komunikācija. Sabiedrībā vien izskanējusi Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes locekļa Krišjāņa Feldmana iniciatīva, ka koalīcijas partijas viedokļus saskaņot varot caur aplikācijas “WhatsApp” izveidotu grupu. Šī ideja, protams, ir pilnīgs jaunums un jau izpelnījusies vieglu smīnu par to, kā identificēt personu, kura no konkrētā koalīcijas čatā iekļautā tālruņa numura raksta. Proti, kā pārliecināties, ka, piemēram, no Feldmana telefona tik tiešām raksta pats Feldmans personīgi nevis kāda cita persona.
Atsaucoties uz šo Feldmana novatorisko iniciatīvu, kā arī faktu, ka viņš Latvijas sabiedrībā tiek pozicionēts kā tipisks jaunās politikas ieviesējs, ar iespēju nokļūt Jāņa Bordāna vadītās valdības finanšu ministra amatā, Jauns.lv papētīja, kas tad īsti ir Krišjānis Feldmans, kādus amatus ieņēmis un vai tiešām viņš ir tik jauns politikā, kā tas tiek atspoguļots. Feldmana līdzšinējās darbības politikā redzamā puse ir aktīva darbība JKP un Rīgas domes opozīcijas deputāta pieredze. Taču Feldmans īpaši neafišē, ka iepriekš ir bijis “Jaunā laika” biedrs. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkalpošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju, Feldmans 2005. un 2007. gadā iziedojis “Jaunajam laikam”. Tiesa, salīdzinot ar ziedojumiem JKP, kas mērāmi tūkstošos eiro, “Jaunajam laikam” kopā noziedotie 15 lati šķiet simboliski. Bet tas tomēr apliecina, ka puisis arī pirms JKP dibināšanas ir bijis aktīvs tajā politikā, kura nu simbolizē tā saucamo “veco un nekam nederīgo” politiku. Tāpat Feldmans bijis ārštata padomnieks Jānim Bordānam, laikā, kad Bordāns bija Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” biedrs un ieņēma tieslietu ministra amatu. Maz ticams, ka Bordāns padomnieku štatu nebija saskaņojis ar politisko spēku, kuru tolaik pārstāvēja, vadot Tieslietu ministriju.
Ņemot vērā, ka Feldmans līdz šim bija Rīgas domes deputāts, viņš iesniedzis arī savu valsts amatpersonas deklarāciju.
Aplūkojot deklarācijā iekļautos radniecības datus, esam konstatējuši, ka politiskā aktivitātē Feldmans nav vientuļnieks savu tuvāko radu lokā. Proti, Feldmana tēvs Arvis Feldmans, tāpat kā pats Krišjānis, iepriekš arī bijis “Jaunā laika” atbalstītājs un 2005. gadā ziedojis pat 500 latus, bet pēcāk sācis finansiāli atbalstīt JKP, līdz ar to Feldmanu ģimenes vīru frontē ir vienota politiskā nostāja: no “Jaunā laika” uz JKP. Tikmēr citādi ir ar Feldmana māsu Ievu Feldmani-Volmsliju. Viņa sākotnēji bijusi JKP atbalstītāja un ziedotāja, bet pēcāk mainījusi savas politiskās simpātijas no JKP uz “Kustību Par!”. Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju I. Feldmane-Volmslija 2017. gada maijā ziedojusi 20 eiro JKP, taču jau no šī gada marta beigām “Kustībai Par!” un partiju apvienībai “Attīstībai/Par!”. Interesanti, ka arī Ieva Feldmane-Volmslija kandidēja uz 13. Saeimas deputāta amatu, izvēloties partiju apvienības “Attīstībai/Par!” platformu Rīgas sarakstā, bet diemžēl netika ievēlēta un vēlēšanās saņēma vairāk mīnusu nekā plusu.
Pieauguša brāļa un māsas politiskie uzskati var būt atšķirīgi, taču ir viens, kas viņus tomēr vieno, Feldmana māsas vīrs Kristofers Volmslijs (Christopher Walmsley), kurš pērn dāsni ir atalgojis Krišjāni par sniegtajām konsultācijām. Kā liecina Feldmana amatpersonas deklarācija, pērn viņš par komercdarbības konsultācijām no māsas vīra saņēmis 8640 eiro, kas bijis vairāk nekā saņemtā darba alga Rīgas domē. Tāpat Feldmans deklarējis, ka pērn saņēmis dāvinājumu no tēva 5061.99 eiro apmērā.
Atbilstoši likumā noteiktajam, valsts amatpersonām, tostarp, arī Feldmanam, iesniedzot valsts amatpersonas deklarāciju, jānorāda visi savi amati kā valsts amatpersonai un informācija par citiem amatiem, ko tā ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, kā arī par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kurus tā veic, vai kuros noteiktās saistības pilda. Saskaņā ar Feldmana iesniegto deklarāciju, viņš ir norādījis, ka 2017. gadā bijis Rīgas domes deputāts, Rīgas domes Maksas stāvvietu lietošanas atļauju izsniegšanas komisijas loceklis, Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijas loceklis, komercdarbības konsultants māsas vīram Kristoferam Volmslijam, valdes priekšsēdētājs SIA “KF Consulting”, valdes priekšsēdētājs SIA “Legatus”, valdes priekšsēdētājs SIA “Sumter”, kā arī valdes loceklis JKP.
Interesanti, ka Feldmans savā amatpersonas deklarācijā nav uzrādījis kādu it kā sīku niansi. Proti, saskaņā ar publiski pieejamu informāciju, Feldmans kopš 2017. gada 2. janvāra ir bijis AS “Tukuma straume” pilnvarnieks un kā šī uzņēmuma pārstāvis vairākkārt piedalījies AS “Daugavpils dzirnavnieks” maksātnespējas procesa kreditoru sapulcēs, pārstāvot AS “Tukuma straume” intereses un parakstot kreditoru sapulču protokolus. Atbilstoši likumam un arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātajiem metodiskajiem materiāliem, ir skaidri jaušams, ka valsts amatpersonai šāda veida pilnvarojums savā deklarācijā ir jānorāda, taču Feldmana deklarācija par to klusē. Tāpat Feldmans informāciju par saņemto pilnvarojumu nav norādījis arī deputāta kandidāta anketā, kas publicēta Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājas lapā. Pamatojoties uz to, ka Feldmans savā amatpersonas deklarācijā nav norādījis saņemto pilnvarojumu no AS “Tukuma straume”, iespējams, viņa iesniegtā deklarācija nesatur patiesu informāciju un tas valsts amatpersonai var maksāt dārgi – no administratīvā soda līdz pat kriminālatbildībai, ārpus kritērijiem atstājot pašu galveno – reputāciju .
Jāatzīst, ka Feldmans nav celmlauzis iespējamu neprecīzu ziņu norādīšanā valsts amatpersonu deklarācijā. Savulaik, skaļu rezonansi izpelnījās bijušais Saeimas deputāts Dainis Liepiņš (LRA), kā arī šobrīd uz tiesas sola sēdošā Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova. Abām šīm amatpersonām tika konstatētas kļūdas valsts amatpersonu deklarācijā. Vai savā valsts amatpersonas deklarācijā ir kļūdījies arī jaunais 13. Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans, protams, jāvērtē valstī esošajām uzraudzības iestādēm.