Ja manīs “Lemberga ietekmi”, Siliņa “patur sev tiesības attiecīgo ministru atsaukt no amata”

Ja tiks manīta sankcijām pakļautas personas, tajā skaitā, Ventspils politiķa Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”/ZZS) ietekme uz kādu ministru, tad Ministru prezidenta amatam nominētā Evika Siliņa (JV) patur tiesības attiecīgo ministru atsaukt no amata.

To 30. augustā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidenta amatam nominētā Siliņa.

Šāds nosacījums būšot iekļauts valdības veidošanas dokumentos un attieksies uz visiem ministriem neatkarīgi no pārstāvētas partijas.

Vaicāta, vai šajos dokumentos tiks tieši pieminēts arī Lemberga uzvārds, Siliņa norādīja, ka tas vēl tiks izrunāts. Būtiska ir jebkuras sankcionētas personas “nostatīšana no valdības darba”, uzsvēra Ministru prezidenta amata kandidāte.

“Jaunās vienotības” politiķe arī “gana cieti” uztur nosacījumu, ka Saeimā neievēlētas, mandātus neieguvušas personas nevarēs piedalīties nedz valdības veidošanas sarunās, nedz koalīcijas darbā.

Tāpat Siliņas ieskatā “Apvienotajam sarakstam” (AS) ir jāuzņemas sava veida atbildība par “Lemberga faktoru”, jo tieši viņi ir ļoti signalizējuši par iespējamiem “draudiem”, tāpat AS rindās ir gana daudz tādu, kuri agrāk ir strādājuši kopā ar Lembergu.

“Tas, manuprāt, ir arī viņu [“Apvienotā saraksta”] izaicinājums parādīt sabiedrības acīs, ka tie cilvēki, kuri ir strādājuši ar Lembergu, varēs nodrošināt pietiekoši lielu neatkarību no viņa,” sacīja premjera amata kandidāte.

Kā ziņots, JV virzītā Ministru prezidenta amata kandidāte Siliņa vēl gaida AS gala izšķiršanos par piedāvājumu strādāt četru partiju koalīciju kopā ar JV, Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un “Progresīvajiem”. Siliņa esot gatava uzklausīt AS pārstāvjus, reizē solot “iet uz priekšu” ar valdības veidošanu.

Valsts prezidents ir uzsvēris, ka no partijām vēl sagaida centienus izveidot plašāku valdošo koalīciju, vienlaikus neievelkot garumā sarunu procesu un gala vienošanās panākšanu.

Par sarunu turpināšanu ar Nacionālo apvienību (NA) ziņots netiek, lai arī pati NA uzskata, ka koalīcijas veidošanas sarunas nav pametusi.

Pēc Krišjāņa Kariņa (JV) demisijas Valsts prezidents nākamās valdības veidošanu uzticēja Siliņai, kura publiski pauda, ka grib panākt plašu piecu partiju koalīciju, tomēr politiķi faktiski uz reiz atzina, ka tik plašu koalīciju uzveidot neizdosies.

JV virzītā premjera amata kandidāte Siliņa otrdien piedāvāja AS iekļauties koalīcijā ar JV, ZZS un “Progresīvajiem”. Viņas skatījumā, NA sevi no iekļaušanās valdošajā koalīcijā esot atstatījusi, novelkot “sarkano līniju” kopīgam darbam ar “Progresīvajiem”. NA gan šādai pozīcijai nepiekrīt un uzstāj, ka esot gatavi iekļauties valdībā, tikai “aiz borta” esot jāatstāj “Progresīvie”.

AS šādam koalīcijas variantam nav piekritis, solot piedāvāt savu valdības modeli, kuru vadītu Siliņa, taču pagaidām tas publiski nav darīts zināms. Līdz šim AS aizstāvēja līdzšinējā koalīcijas modeļa, kurā strādāja JV, AS un NA, saglabāšanu, un arī plašākas koalīcijas gadījumā tās politiķi pauduši simpātijas sadarbības turpināšanai ar NA.

Iepriekšējā nedēļā pamatā tika diskutēts par diviem iespējamiem četru partiju koalīcijas modeļiem, kuros abos būtu JV, ZZS un AS, bet izšķiršanās būtu, kuru politisko spēku – “Progresīvos” vai NA – iesaistīt koalīcijā kā ceturto partiju.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS – 16, bet “Progresīvajiem” – 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu. AS ir 15 parlamentārieši un NA – 13 deputātu vietas.