IZM ir uzņēmusi kursu uz vienlīdzīgas attīstības iespēju likvidēšanu

Romāns Vitkovskis

LR tiesībsargs Juris Jansons nesen vērtēja IZM domu ierakstīt likumā, ka datorus bērniem ir jāsagādā ģimenēm kā pretēju Satversmei. Šāds IZM risinājums būtiski ierobežotu lielam skaitam bērnu iespējas vienlīdzīgi mācīties, tātad attīstīties.

IZM ir pagājušajā gadā izveidojusi un valdība apstiprinājusi normas ar iebūvētu nevienlīdzības veicinātāju.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 416, Rīgā, 2019. gada 3. septembrī (prot. Nr. 37 21. §) un to pielikumu saturs rāda, ka to ieviestie dažādie līmeņi atšķiras ne tikai ar atsevišķu tēmu vai pat jomu klātbūtni vai trūkumu (kvantitatīvas atšķirības), bet ar “atšķaidītu” – kvalitatīvi atšķirīgu priekšmetu izklāstu. To rāda to iemaņu un prasmju saraksts, kas katrā līmenī tiktu apgūtas (skat. MK noteikumu pielikumus).

Vispārīgajā apguves līmenī daudzi priekšmeta rezultāti/fakti ir jāpieņem ar ticību, ka tādi ir un tie vienkārši jāatceras kā reliģijas dogmas, kas izjauc cēloņsakarību izpratni un izjūtu. Tādējādi

skolēns neilgā laikā iegūst tādus ieradumus, kas liedz vai būtiski ierobežo viņa iespējas pāriet uz optimālo apguves līmeni vai augstāko apguves līmenī.

 Tas ir pielīdzināms situācijai, kurā policisti tiek sadalīti pa līmeņiem, kuros dažādi pasniedz krimināltiesības. Pirmajā līmenī māca par nozieguma motīviem, otrajā līmenī pie motīviem pievieno mērķi, bet trešajā līmenī māca, ka ir nozieguma mērķis, motīvs to izdarīt un iespējas to izdarīt. Dabiski, ka šādi līmeņos sadalīti policisti atšķirīgi veiks savus pienākumus vienā un tajā pašā situācijā, kā arī viņiem ieradumu dēļ būs grūtības mainīt savu līmeni uz augstāku. 

Līmeņu radītā attīstības iespēju nevienlīdzība ir būtiska, piemēram, personām ar aizturi (efekts, kur personas spējas atraisās vēlāk), personām, kuras pašas vai vecāku spiestas ir pieņēmušas kļūdainu izvēli un vēlas mainīt priekšmeta apguves līmeni pret augstāku. Īstenojot šādu pieeju, skolēni tiek sadalīti (ar viņu piekrišanu vai bez tās) kastās, kur kastas vēl tiek ģeogrāfiski fiksētas (bieži nepieciešamo līmeņu skolas nav aizsniedzamas, nemainot dzīves vietu), kas izraisa papildu problēmas nepieciešamās līmeņu kombinācijas iegūšanai. 

Ir alternatīva – visiem mācīt priekšmetu pilnā pamata apjomā ar tiesībām kārtot pārbaudes darbus/eksāmenus zemākā līmenī. Specializēšanās notiek, palielinot tēmu skaitu vai pievienojot citus jomas priekšmetus, neizjaucot cēloņsakarības.

Protams, IZM sāks ļoti pārliecinoši un plaši stāstīt, cik viss ir labi un pareizi, bet Igaunija neuztiepa visiem uz kompetencēm balstītu izglītību un ir vadošā Eiropā pēc OECD ranga, bet Latvija ir kaut kur ap vidu. OECD pētījumi nerāda kaut kādu īpašu progresu saistītu ar uz kompetencēm balstītas izglītības lietošanu.

Ir izskanējuši mērķi ražot zinātnes ietilpīgu produkciju un pakalpojumus, bet kas tādus radīs, ja izglītības līmenis krītas un zem šiem noteikumiem ir I. Šuplinskas paraksts?

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!