Īstais iemesls, kāpēc LTV par katru cenu vajadzēja priekšvēlēšanu raidījumus nevalsts valodā

N. Andersons

Pēc intensīva sabiedrības spiediena atceltās priekšvēlēšanu debates, kas bija plānotas valsts medijā, bet nevalsts valodā, var pamodelēt – ko dotu, ja šādas diskusijas tiešām notiktu? Scenārijs nebūtu iepriecinošs un liek noprast, kādu iznākumu bija ieplānojusi LTV vadība.

Nav nekāds noslēpums, ka tie krievvalodīgie, kas ir Latvijas pilsoņi un kam līdz ar to ir balsstiesības, drīzāk piedalās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās nekā Eiroparlamenta vēlēšanās, jo neasociē sevi ar eiropeiskajām vērtībām un mazāk interesējas par kontinentā notiekošo, ja salīdzina ar vidusmēra latvieti. Tas palīdz tradicionāli veidot lielāku dalību Saeimas un pašvaldību vēlēšanās (parasti vismaz 50 līdz 60% no balsstiesīgajiem), kamēr Eiroparlamenta vēlēšanās Latvijā tā ir tikai 30 līdz 35% apmērā (pretstatā vidējam rādītājam ES, kas 2019. gadā bija 51%).

It kā saprātīgais mērķis “iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā, radīt interesi par vēlēšanām un tāpēc debatēt krieviski” neatspoguļo LTV rīcības tālejošās sekas, par katru cenu gribot sarīkot četras priekšvēlēšanu debates krieviski (pretstatā tikai trim debatēm valsts valodā), jo faktiski tas nozīmētu valstij nelojālo elementu iesaistīšanu politikā un “vataino” partiju elektorāta palielināšanu.

Raugoties uz situāciju, kāda tā varētu attīstīties, ja šādas debates nevalsts valodā būtu notikušas, pirmkārt jau to rīkošanas pamatā bija iebūvēts princips, ka tajās nepiedalīsies Nacionālā apvienība, jo šīs partijas biedri savā starpā jau pirms vairāk kā desmit gadiem nosprieduši, ka ar Latvijā reģistrētiem masu informācijas līdzekļiem runās tikai valsts valodā, turpetī informācijas sniegšana citās valodās pieļaujama ārzemju masu medijiem.

Līdz ar to LTV redakcija, kas to zināja, lemjot par priekšvēlēšanu diskusiju noturēšanu nevalsts valodā, jau pamatos ielika principu, ka debatēs nepiedalīsies vispatriotiskākā partija, kura (sagadīšanās pēc) jau trīs mēnešus ir reitinga līdere.

Diezgan prognozējama bija “Jaunās vienotības” un vēl vairāku partiju pievienošanās šim boikotam, radot situāciju, kurā debatēs būtu piedalījušies pamatā tādi politiskie spēki, kas nav pazīstami kā latviskuma pirmrindnieki, – “Stabilitātei!”, “Suverēnā Vara”, “Saskaņa”, LPV un tamlīdzīgi.

Modelējot situāciju tālāk, var uzskatīt par diezgan loģisku iznākumu, ka priekšvēlēšanu debates nevalsts valodā, ja tiktu sarīkotas, savas vispārējās ažiotāžas dēļ būtu stipri vairāk skatītas un savāktu daudz lielāku auditoriju, nekā tas notiktu bez šādas ažiotāžas.

Līdz ar to visi nelatviskie spēki, kas piedalītos debatēs (pie kam tādās, kurās nepiedalās neviens no kaut cik nacionālajiem un eiropeiskajiem spēkiem, kas varētu dot jebkādu pretsparu) iegūtu ideālu platformu savu “vataino” uzskatu tiražēšanai, tādā veidā motivējot doties pie urnām tieši to vēlētāju daļu, kurai iecirknī varbūt vajadzētu rādīties vismazāk.

Tāda veidotos situācija, ja debates nevalsts valodā tomēr netiktu atceltas, pakļaujoties plašam un visaptverošam sabiedrības spiedienam un pat parakstu vākšanai par LTV un SEPLP vadības atcelšanu (tā, starp citu, arvien ir aktuāla): https://manabalss.lv/atlaist-seplp-latvijas-televizijas-latvijas-radio-lsm-lv-amatpersonas-un-atbildigos-darbiniekus/show

Avots: Pietiek

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!