Eiropas Parlaments neatbalsta imunitātes atcelšanu Ušakovam un Amerikam

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien neatbalstīja deputāta imunitātes atcelšanu eiroparlamentāriešiem Nilam Ušakovam (S) un Andrim Amerikam (GKR).

EP Juridiskās komitejas iepriekš sagatavotajos EP lēmuma priekšlikumos par pieprasījumu atcelt Ušakova un Amerika imunitāti norādīts, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurors ir pieprasījis atcelt no Latvijas ievēlēto deputātu imunitāti.

Prokurors pieprasījis atcelt imunitāti Ušakovam, lai sāktu kriminālprocesu pret viņu par noziedzīgu nodarījumu – kukuļa – iegūšanu pirms nelikumīgas darbības veikšanas trešās personas interesēs, būdams valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, un par pārkāpumu – svešas mantas piesavināšanos, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, lielā apmērā un organizētā grupā.

Prokurors pieprasījis atcelt imunitāti Amerikam, lai uzsāktu kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu – kukuļa iegūšanu pirms nelikumīgas darbības veikšanas trešās personas interesēs, izmantojot dienesta stāvokli.

Priekšlikumā atzīmēts, ka no 2017.gada 22.jūlija līdz 2017.gada 17.septembrim Ušakovs, būdams Rīgas pilsētas mērs, proti, atrazdamies publiski atbildīgā amatā, kā arī pārstāvot Rīgas pašvaldību kā Rīgas pārvadājumu uzņēmuma akcionāru, cita starpā uzņēmuma “Rīgas mikroautobusu satiksme” pastarpinātajam īpašniekam esot pieprasījis kukuli 50% apmērā no summām, ko šis uzņēmums saņēma no Rīgas pašvaldības par tā pārvadātajiem pasažieriem, kuriem ir bijušas tiesības uz braukšanas maksas atlaidēm.

Pēc EP Juridiskās komitejas paustā, arī Ameriks, būdams Rīgas pilsētas vicemērs – atrazdamies publiski atbildīgā amatā – citastarp uzņēmuma “Rīgas mikroautobusu satiksme” pastarpinātajam īpašniekam esot pieprasījis kukuli 50% apmērā no summām, ko šis uzņēmums saņēma no Rīgas pašvaldības par tā pārvadātajiem pasažieriem, kuriem bijušas tiesības uz braukšanas maksas atlaidēm.

EP Juridiskā komiteja uzsver, ka Ušakovs un Ameriks par EP deputātiem tika ievēlēti 2019.gada maija vēlēšanās, savukārt inkriminētais noziedzīgais nodarījums neattiecas nedz uz viedokli, kas ir pausts, nedz uz balsojumiem, kas ir veikti, pildot EP deputāta pienākumus. Priekšlikumā skaidrots, ka parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt EP un tā deputātus pret tiesvedību, kas tiek ierosināta par darbībām, kuras ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras no šiem pienākumiem nošķirt nevar.

EP Juridiskā komiteja uzsvēra, ka Ušakovs neesot varējis noziedzīgo nodarījumu, proti, kukuļa saņemšanu, izdarīt pilnībā, jo mikroautobusa pārvadājuma uzņēmuma pilnvarotais neesot piekritis pieprasītā kukuļa apmēram. Tāpat tā norāda, ka izmeklēšana nav spējusi droši noteikt iespējamo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas precīzu vietu un laiku. Komiteja akcentē, ka Ušakovam un Amerikam inkriminētie nodarījumi esot izdarīti 2017.gadā, bet Latvijas ģenerālprokurors pieprasījumu atcelt deputātu imunitāti nosūtīja 2023.gada 23.maijā, nesniedzot “pārliecinošus novēlotas rīcības iemeslus”.

“Šķiet, ka šis ir tas gadījums, kad var konstatēt “fumus persecutionis”, proti, ir gūti “konkrēti pierādījumi”, kas liecina, ka attiecīgais tiesiskais process tika uzsākts ar mērķi kaitēt attiecīgā deputāta politiskajai darbībai un jo īpaši viņa kā EP deputāta darbībai,” uzsvērts priekšlikumā, rosinot neatcelt Ušakova un Amerika imunitāti, un uzdot EP priekšsēdētājai šo lēmumu un komitejas ziņojumu nosūtīt kompetentajai iestādei un pašiem deputātiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt bijušo Rīgas mēru Ušakovu, viņa toreizējo vietnieku Ameriku un vēl vairākas personas lietā par aptuveni desmit miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai.

KNAB 2023.gada 10.maijā nodeva Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pietiekamus pierādījumus, ka četras bijušās Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības amatpersonas, kā arī viena fiziska persona, mantkārīgu mērķu vadītas, radīja minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrībai ienākumus, kuru daļa bija atmaksājama kā regulārs kukulis skaidrā naudā divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām, aģentūru LETA informēja KNAB.

Noziedzīgo nodarījumu rezultātā pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai radīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.

KNAB izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, izmantojot savu kā pašvaldības vadošo amatpersonu dienesta stāvokli, pieprasīja no fiziskas personas – minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrības pastarpinātā īpašnieka – kukuli lielā apmērā.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs, viņa vietnieks un pilnsabiedrības pastarpinātais īpašnieks vienojās par nepieciešamajām darbībām, lai īstenotu kukuļošanu.

Vienošanās paredzēja veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai pilnsabiedrība varētu saņemt no Rīgas domes caur tās kapitālsabiedrību maksājumus par pasažieru ar braukšanas maksas atvieglojumiem pārvadāšanu, un 30% no šiem ieņēmumiem katru mēnesi skaidrā naudā kā kukuli maksāt Rīgas domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam. Šādus papildu ienākumus pilnsabiedrība un tās dalībnieki guva no 2018.gada maija līdz 2020.aprīlim.

Lai panāktu grozījumus normatīvajos aktos, divas citas pašvaldības kapitālsabiedrības amatpersonas sagatavoja un sniedza lēmumpieņēmējiem nepatiesu informāciju par braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanas pamatotību un ietekmi uz pašvaldības un tās kapitālsabiedrības saimnieciskajām interesēm.

Noziedzīgajā nodarījumā iesaistītās personas apzinājās braukšanas maksas atvieglojumu ieviešanas prettiesiskumu un zaudējumu radīšanu Rīgas domei un tās kapitālsabiedrībai. Noziedzīgo nodarījumu rezultātā radītas smagas sekas – pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai nodarīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.

KNAB rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret četrām bijušajām valsts amatpersonām un vienu fizisku personu, kā arī turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā uzsākto piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesus pret četrām juridiskām personām, kuru interesēs īstenoti noziedzīgie nodarījumi.

KNAB šo kriminālprocesu 2023.gada 13.februārī izdalīja no iestādes 2019.gadā sākta kriminālprocesa.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!