Eiropas Padomes pretkorupcijas grupa Latviju kritizē par atklātības trūkumu Saeimas deputātu darbā

Eiropas Padomes pretkorupcijas grupa GRECO publicējusi divus ziņojumus par Latvijas padarīto korupcijas apkarošanā, kuros kritiski vērtē Latvijas sasniegto korupcijas novēršanā parlamentā un valdībā, svētdien vēsta raidījums “Nekā personīga”.

Eiropas Padomes pretkorupcijas grupa secinājusi, ka likumdošanas procesā Latvijā aizvien deputātiem nav jāatklāj kādu lobiju ietekmē radīti priekšlikumi, bet valdībā korupcijas risku rada ārštata padomnieki. Rekomendācijas par korupcijas novēršanu valdībā esot divus gadus vecas. Tāpat astoņas no desmit rekomendācijām nav izpildītas vispār.

Eiropas Padomes grupa pret korupciju jeb GRECO apvieno 50 valstis Eiropas Savienībā un ārpus tās. Tā regulāri novērtē valstu paveikto korupcijas novēršanā, norāda uz vēl darāmo. 2012.gadā GRECO pētīja Latvijas parlamentu un tiesu sistēmu.

Ieteica atcelt tiesnešu, prokuroru un deputātu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās. To Latvija ir izdarījusi. Taču astoņu gadu laikā aizvien nav novērsti korupcijas riski Saeimas deputātu darbā.

GRECO izpildsekretāra vietnieks Bjorns Jansons, norāda uz Latvijā joprojām ļoti vājo progresu attiecībā uz parlamenta deputātiem, par ko esot ļoti žēl.

Jaunākajā ziņojumā konstatētas trīs problēmas korupcijas novēršanā parlamentā – nav caurredzama lobēšana, nav deputātu ētikas kodeksa un nav sankciju par tā neievērošanu. Galvenais ieteikumu mērķis – lai informācija par to, ar kādu interešu pārstāvjiem deputāti konsultējas, iesniedzot priekšlikumus, būtu publiska.

Jansons uzsver – parlamentā ievēlētiem cilvēkiem būtu jābūt kādām vadlīnijām un noteikumiem, kā rīkoties ar lobistiem. Tāpat GRECO lūdz lielāku atklātību šajā jomā. Lai plašāka sabiedrība, mediji varētu sekot, kas notiek sanāksmēs ar lobijiem.

Starp Latvijā neieviestajām rekomendācijām parlamenta darbā ir kārtības noteikšana, kā parlamenta deputāti veido attiecības ar lobētājiem un citām trešajām pusēm, kas vēlas ietekmēt likumdošanas procesu. Tāpat jāpārskata un jāatjauno Ētikas kodeksu un jāpapildina to ar praktiskajiem pasākumiem, lai nodrošinātu adekvātas ētikas un korupcijas novēršanas vadlīnijas un atbalstu Saeimas deputātiem.

Latvijai jāturpina attīstīt un precizēt Saeimas darbības kārtību tā, lai, nodrošinot Ētikas kodeksa ievērošanu, kā arī lai, novēršot interešu konfliktus, šī kārtība darbotos proaktīvi un efektīvi.

Pazīstamākās lobiju organizācijas ir Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un arodbiedrības. To biedri maksā naudu, lai organizācijas pārstāvētu viņu intereses. Viņi ir klāt visur, kur lemj par nodokļiem, banku likumiem un nodarbinātību.

Valdībā un Saeimā lobēšanas normu varianti apspriesti vismaz 12 gadus. Tos virzīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), bet līdz apstiprināšanai lobēšanas atklātība nenonāca.

“Mēs saskārāmies ar to, ka nevalstiskās organizācijas (NVO) nevēlējās būt, piemēram, lobētāji, pat tad, ja viņiem par to maksā – vienalga maksā, vai nemaksā – par to interešu pārstāvniecību, piemēram, vai zvērināti advokāti, kuriem ir klienta noslēpumus, bet viņi dodas pie lēmumu pieņēmēja, pārstāvot savu klientu,” komentē KNAB Stratēģijas pārvaldes priekšniece Anna Aļošina.

Iesauku “Mākoņu pastnieks” izpelnījās deputāts Mihails Pietkevičs, kad 2000.gadu vidū uz trešo lasījumu atnesa būtiskus grozījumus Azartspēļu likumā. Aizdomas par maksātnespējas administratoru interešu aizstāvību radīja Imanta Parādnieka piedāvātie grozījumi Kredītiestāžu likuma grozījumos pirms trim gadiem. “Saskaņas” deputāti iesniedza nerezidentu bankām labvēlīgus priekšlikumus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) rūpējās par ātrajiem kredītiem un atkritumu apsaimniekotājiem.

Laimdotas Straujumas valdība uzskatīja, ka atsevišķu Lobēšanas atklātības likumu nevajag, tā vietā jāgroza seši jau esoši likumi un noteikumi. Pirmais bija Saeimas Kārtības rullis, kura izmaiņu darba grupu vadīja Solvita Āboltiņa.

-Saeimas Kārtības rullis
-Valsts pārvaldes iekārtas likums
-Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”
-Ministru kabineta noteikumi “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”
-Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”
-Ministru kabineta instrukcija “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība”

“Ar atkritumu apsaimniekošanas organizāciju jeb asociāciju, jā, šie priekšlikumi ir sagatavoti, konsultējoties ar viņiem,” teica Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) 2019. gada 21. septembrī.

“Deputātam, ja viņam ir saziņa ar lobētāju, kā rezultātā top priekšlikums pie likumprojekta, viņam tas ir jānorāda, iesniedzot šo priekšlikumu,” toreiz norādīja KNAB Stratēģijas pārvaldes priekšniece Anna Aļošina.

ZZS iebildumu dēļ iepriekšējā Saeima grozījumus tā arī nepieņēma. Atstāja izlemšanu nākamajam parlamenta sasaukumam. Taču divu gadu laikā arī jaunievēlētie deputāti lielāku atklātību nav ieviesuši.

“Tikai sanākot 13. Saeimai, bez visādām GRECO rekomendācijām, Saeima konstatēja, ka šis jautājums ir ievilcies, ka valdība un iepriekšējās Saeimas nav vēlējušās vai nav varējušas to risināt to vai citu iemeslu dēļ, un pati 13. Saeima, visiem politiskajiem spēkiem vienojoties, vienojās, ka šis būs parlamenta izstrādāts likumprojekts, nevis atkal valdībā viņš tiks malts un nevarēs kaut ko saskaņot,” skaidro Saeimas Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP).

Saeimas deputāte, Darba grupas Lobēšanas atklātības likuma izstrādei vadītāja Inese Voika (“Attīstībai/Par!”) skaidro, ka, vairākiem politiskiem spēkiem ienākot no jauna 13. Saeimā, bija skaidrs, ka “lobēšanas atklātības regulējums ir kaut kas tāds, kas lielajā pretkorupcijas arhitektūrā iztrūkst”. “Mums tas ir vienīgais likums, lielais likums, kas šobrīd vēl joprojām nav pieņemts, un, protams, arī no biznesa viedokļa ir redzams, ka nav spēles noteikumi, tāpēc ir šī nepieciešamība,” viņa atzīst.

Šonedēļ Saeimas darba grupa vienojās par jaunā lobēšanas likuma pamatprincipiem. Deputāti cer, ka šogad to izdosies apstiprināt vismaz pirmajā lasījumā.

“Galvenais uzdevums šiem lobēšanas regulējumiem ir ne tik daudz ierobežot šo lobētāju darbību, bet gan veicināt atklātību par to, kas lobē, ko lobē un ar kādiem līdzekļiem, un arī ar kādu motivāciju,” skaidro Saeimas Analītiskā dienesta vadošais pētnieks Visvaldis Valtenbergs.

“Viņām būtu jāreģistrējas, jāatklāj informācija par sevi, jāatklāj, ko viņi pārstāv, cik daudz viņi pārstāv, cik lielu sabiedrības daļu. Jo mēs saskaramies ar brīžiem, ka jebkurš var nodibināt trīs cilvēku nevalstisko organizāciju un pēc tam nākt uz komisijām un ietekmēt šos likumus.

Lai šīs konsultācijas, ja ir notikušas, lai tās būtu atklātas, nevis būtu tikšanās kafejnīcās un pa kaktiem un slepenas, kas rada šaubas par varas uzticamību,” uzskata Saeimas Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP).

Interešu pārstāvji reģistrēsies lobētāju datu bāzē. Saeimas, valdības, pašvaldību un valsts iestāžu amatpersonu kalendāri par tikšanos ar viņiem būs pieejami publiski. Vēl nav izlemts, vai par pārkāpumiem piemēros sodu.

Taču lobēšanas likums atrisinās tikai daļu no problēmas. Jau astoņus gadus GRECO mudina papildināt deputātu Ētikas kodeksu. Šis process iestrēdzis Saeimas Mandātu un ētikas komisijā un Juridiskajā komisijā.

“Saeimas deputāti ir augstākās valsts amatpersonas, viņiem ir jārāda piemērs, un šeit nav nekādu šaubu par to, un patiesībā mēs nedomājām, ka tieši šīs būs tās rekomendācijas, kuras mēs tik ilgi nevarēsim izpildīt. Daudzas valstis nevar izpildīt citas rekomendācijas attiecībā uz imunitāti, jo tur ir jāgroza konstitūcijas un tamlīdzīgi,” saka KNAB Stratēģiskās analīzes nodaļas priekšniece Sintija Helviga-Eihvalde.

Saeima Analītiskā dienesta pētniece Inta Krūmiņa norāda, ka Latvijā Ētiks kodekss salīdzinājumā ar citu valstu deputātu rīcības vai ētikas kodeksiem ir samērā vienkāršāks, ar tajā iekļautiem vispārīgiem principiem. “Tas, ar ko varbūt Saeimas deputātu Ētikas kodekss atšķiras no vairāku citu parlamentu ētikas kodeksiem, ir tas, ka mums nav… tā ļoti vispārīgi ir regulēta komunikācija ar lobētājiem, tāpat arī interešu konflikta jautājums,” viņa norāda.

“Mums ir jārisina tas jautājums, kas šobrīd ļoti spilgti izpaužas divu opozīcijas deputātu darbā. Viktors Valainis vienlaicīgi ir arī Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, un Didzis Šmits pārstāv vienu biznesa asociāciju.

Administratīvi teritoriālās reformas laikā, kad Valainis ļoti daudz runāja, bieži vien nebija saprotams, vai viņš runā kā deputāts,” vērš uzmanību Saeimas deputāte, Darba grupas Lobēšanas atklātības likuma izstrādei vadītāja Inese Voika (“Attīstībai/Par!”).

Eiropas Padomes pretkorupcijas grupa norādīja arī “uz caurumiem” likumos attiecībā uz ministru ārštata konsultantiem. Viņiem būtu jāizvairās no interešu konfliktiem tāpat, kā valsts amatpersonām.

Uz ministru ārštata padomniekiem neattiecas aizliegumi saņemt dāvanas, nesaņemt algu no ieinteresētām pusēm. Ja ieteikumus par parlamenta deputātiem GRECO publicēja jau pirms astoņiem gadiem, tad rekomendācijas par korupcijas novēršanu valdībā ir divus gadus vecas. Astoņas no desmit nav izpildītas.

KNAB Stratēģiskās analīzes nodaļas priekšniece Sintija Helviga-Eihvalde informē, ka patlaban notiek darbs un diskusijas, un ir paredzētas vairākas tikšanās arī ar Valsts kanceleju, lai izlemtu, vai šajā kontekstā sekos Ministru kabineta noteikumu grozījumi.

“Korupcija ir absolūtais ļaunums, pret ko mēs cīnāmies, bet mēs nodarbojamies ar korupcijas apkarošanu no demokrātijas perspektīvas. Un mēs domājam, ka viens no svarīgākajiem veidiem cīņā pret korupciju, ir augsta līmeņa atklātības nodrošināšana,” komentē GRECO izpildsekretāra vietnieks Bjorns Jansons.

Pēc gada valdībai un parlamentam atkal būs jāatskaitās par progresu korupcijas novēršanā. Ja uzlabojumi iztrūkst ilgāku laiku, GRECO pret valsti var vērsties ar publiskiem brīdinājumiem. Tā tas noticis ar Dāniju. Tas Dānijas reputācijai lielu ļaunumu nav nodarījis, jo valstī korupcijas līmenis kopumā tiek uzskatīts par zemu.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: TV3 Nekā personīga