Saeimas Pieprasījumu komisijā šonedēļ izskanēja asa kritika par valdības komunikācijas praksi ar medijiem. Bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis deputātiem norādīja, ka pēdējos gados nostiprinājusies tendence ierobežot žurnālistu iespējas uzdot jautājumus un saņemt pilnvērtīgas atbildes.
Citskovskis uzsvēra, ka sabiedrībai ir tiesības zināt patiesību. Viņš sacīja: “Sabiedrībai ir tiesības uz patiesu, objektīvu un daudzpusīgu informāciju. Tas ir demokrātijas pamats.”
Viņš norādīja, ka nereti premjers tiek pasargāts no tiešiem jautājumiem, bet komunikācija ar medijiem tiek organizēta tā, lai izvairītos no neērtām tēmām. Pēc viņa teiktā, šāda pieeja grauj uzticēšanos valsts pārvaldei.
Citskovskis atgādināja, ka žurnālistu darbs nav formalitāte, bet demokrātijas instruments. “Žurnālisti nav dekorācija. Viņu darbs ir uzdot jautājumus, arī neērtus,” viņš sacīja.
“Sabiedrībai ir tiesības uz patiesu, objektīvu un daudzpusīgu informāciju. Un gan valsts amatpersonu, gan žurnālistu primārais uzdevums ir tādu nodrošināt.
Kas attiecas uz maniem publiskajiem izteikumiem, es vēlētos paskaidrot sekojošo.
Tātad, kas attiecas uz Ministru prezidenta komunikāciju ar sabiedrību un žurnālistiem, tad Ministru prezidents savu komunikāciju nodrošina pastarpināti ar savu padomnieku palīdzību. Tajos gadījumos, kad mediji vēršas pie Ministru prezidentes, lūdzot kādu papildu informāciju vai komentāru, padomnieku uzdevums ir maksimāli panākt to, lai Ministru prezidente tiktu atspoguļota pozitīvā gaismā.
Savukārt visa nevēlamā komunikācija tiek novirzīta ierēdņiem, dodot konkrētus norādījumus, ko atbildēt un ko neatbildēt. Un es varu minēt konkrētus piemērus, kas saistās ar, teiksim, jūsu komisijas pieprasījumiem, kur man tika doti uzdevumi noklusēt, nesniegt informāciju vai sniegt nepatiesu informāciju, piemēram, saistībā ar lidojumu lietām. Tā ir tā galvenā problēma, ar ko šobrīd saskaramies – objektīva patiesas informācijas sniegšana sabiedrībai, nevis tās noklusēšana, noslepenošana, lai ierobežotu sabiedrības piekļuvi objektīvai informācijai. Tā ir šī brīža problēma.
Un, kā es norādīju, tajos gadījumos, kad potenciālā intervija varētu būt nepatīkama, tā tiek atteikta.
Piemēram, Krišjānis Kariņš, bijušais Ministru prezidents, konstanti nepiedalījās Jāņa Dombura rīkotajos televīzijas raidījumos.
Ir arī bijuši citi gadījumi, piemēram, kad mediji vai žurnālisti, kuri varētu atspoguļot Ministru prezidentei nelabvēlīgu informāciju, tiek ignorēti,” pieprasījuma komisijā sacīja J. Citskovskis.
Noklausieties, šo fragmentu no Saeimas pieprasījumu komisijas sēdes:
Jums varētu interesēt:
Citskovskis pārsūdzējis tiesas spriedumu par viņa atstādināšanu un disciplinārsodu – Puaro.lv
Kariņš: Citskovskis “lidojumu lietā” krimināli apsūdzēts nepamatoti – Puaro.lv
Citskovskis: “Kariņa lidojumu” lietā ir daudz dīvainību – Puaro.lv
Citskovskis pārsūdzējis pazemināšanu amatā – Puaro.lv
Kariņa lidojumu lieta: Vai Citskovskis bez vainas “pamests zem tanka”? – Puaro.lv
Tiesa daļēji apmierina Citskovska pieteikumu saistībā ar viņa atstādināšanu no amata – Puaro.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!