TV3 raidījums “Nekā Personīga”
Elektroenerģijas cenas nākamgad vēl pieaugs. Inflācija uzrāda jaunu pēdējo gadu rekordu, tomēr šī Saeima nav lēmusi par savlaicīgu un būtisku atbalstu finansiālās grūtībās nonākušajām ģimenēm. Toties šis Saeimas sasaukums nobalsoja par vairākkārtīgu valsts naudas palielinājumu politiskajām partijām, proti sev, vēsta raidījums “Nekā personīga”.
Laikā, kad Rīgas pilī notika šī saskanīgā un jautrā sadziedāšanās starp citādi karojošajiem un savstarpēji greizsirdīgajiem koalīcijas partneriem, šīs valdības un parlamenta galvenie pārbaudījumi vēl bija tikai priekšā. Šobrīd politisko dienaskārtību ietekmē pandēmija un visu Eiropu skarošais energoresursu cenu sadārdzinājums un tas priekšvēlēšanu spriedzi tikai pastiprina.
Valsts naudu, ko partijas palielināja pašas sev, ir atkarīga no panākumiem vēlēšanās. Deputāti par to izlēma praktiski bez debatēm. Nebalsoja vienīgi “Saskaņa”.
“Un te sanāca, ka politiskie spēki, kuri jau zināja, cik viņi var saņemt, pieņēma lēmumu par sevi, tas mums nepatika. Un nauda bija ļoti liela,”
tā šā gada 28. novembrī teica Andrejs Klementjevs (Saskaņa).
Vēlēšanu otrās vietas ieguvēja KPV LV no budžeta ik gadu saņem vairāk nekā pusmiljonu, kaut pašas partijas vairs nav. Ar šo iespaidīgo naudu rīkojas maza cilvēku grupa, kas tagad saucas “Par cilvēcīgu Latviju”. Aizdomas par šīs naudas izlietošanu radušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Tas sācis divas pārbaudes.
“Es uzskatu, ka tur nekā krimināla nav. Jo pašai izmeklētājai (KNAB darbiniecei) tieši tādi vainas pierādoši jautājumi nebija,”
tā Māris Možvillo, Saeimas deputāts (ievēlēts no KPV LV), partijas “Par cilvēcīgu Latviju” valdes loceklis.
No sešpadsmit Saeimā ievēlētajiem deputātiem ar KPV LV saistība palikusi vairs tikai diviem – Mārim Možvillo un Ramonai Petravičai. Abi parlamentā apvienojušies vienā frakcijā ar Aldi Gobzemu, kurš pa šo laiku paguvis nodibināt pats savu partiju “Likums un kārtība”. Tā rīkojusi jau vairākas akcijas un vienu no tām pie Rīgas pils šonedēļ klātienē atbalstīja arī Petraviča. Atšķirībā no iepriekšējās priekšvēlēšanu cīņās plaši izmantotā solījuma likvidēt OIK, Gobzems par aktuālajiem elektroenerģijas cenu jautājumiem šoreiz nerunāja. Neizskanēja arī citas idejas, kas vienotu šeit sanākušos.
Arī citiem “Likums un kārtība” redzamākajiem pārstāvjiem bijušas nedienas ar likuma pārkāpšanu. Saeimas deputātei Karīnai Sprūdei atceļā no Šveices Varšavas lidostā uzlikts sods par vairāk nekā 11 tūkstoš eiro dārga “Rolex” pulksteņa nedeklarēšanu.
Par atgadījumu Latvijā neviens pat neuzzinātu, ja Sprūde, cerot izsprukt no soda, muitniekiem nebūtu uzrādījusi diplomātisko pasi.
“Tad tas bija komandējums? Redziet, katru piektdienu mēs satiekamies ar cilvēkiem, deputāti. Kā to interpretē, mums ir komandējumi?
Šveice – tas ir mans komandējums, es pati apmaksāju sev komandējumu un braucu satikties ar cilvēkiem. Es to darīšu, mani šis gadījums neapstādinās, es turpināšu vēl vairāk, kā tikko man būs iespēja atkal braukt pie cilvēkiem, kas grib ar mani tikties, es to izmantošu un lidošu,” tā šā gada 28.februārī Saeimas deputāte, (ievēlēta no KPV LV) “Likums un kārtība” biedre Karīna Sprūde.
Trauksmaina kārtējā atgriešanās uz politiskās skatuves sanākusi arī Aināram Šleseram. Bijušais satiksmes ministrs par iešanu politikā paziņoja dienā, kad prokuratūra viņu apsūdzēja par krāpšanu tā saucamajā digitālās televīzijas krimināllietā nr.2.
Prokuratūra uzskata, ka Šlesera laikā organizēts konkurss ar valsts uzņēmuma “Lattelecom” starpniecību palīdzējis Andrim Šķēlem atgūt starptautiskā tiesvedībā zaudētus miljonus. Lieta jau nonākusi tiesā un Šlesers savu vainu notikušajā noliedz.
“Tā ir normāla lieta, ka valsts sekretārs ienāk ministra kabinetā un uzdod jautājumus,” tā šā gada 25. martā bijušais satiksmes ministrs, partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers.
Viņa politiskajam spēkam “Latvija Pirmajā vietā” ir līdzīgi uzskati ar Aldi Gobzemu, un viņu Šlesers aizstāv arī publiski. “Latvija pirmajā vietā” cer uz protesta balsīm, un aizstāv vakcinēšanās brīvprātīgu izvēli.
Arī bijušā ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska jaunizveidotais spēks Republika nav nācis ar priekšlikumiem energokrīzes pārvarēšanai un nepiedāvā idejas, kā radīt atspaidu tiem, kuri nevarēs nomaksāt savus rēķinus.
Ja jaunajām partijām ir izteikti līderi un nav šaubu, kurš būs viņu premjera kandidāts 1. oktobrī gaidāmajās vēlēšanās, pieredzējušās varas partijas vēl vilcinās nosaukt savus premjera amata kandidātus.
ZZS tas vairs vairs nebūs apcietinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Bet apvienībā pagaidām kā piemērotākie izvirzīti trīs politiķi:
- Viktors Valainis no Zemnieku savienības – patlaban Saeimas deputāts un Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors
- Uldis Sesks no Liepājas partijas, bijušais pilsētas mērs, tagad domes deputāts;
- Un Raimonds Bergmanis no Zaļās partijas, Saeimas deputāts un bijušais aizsardzības ministrs.
Bergmanis vēl nav pateicis, vai piekrīt šim izaicinājumam. Tādā gadījumā Valainis dotu priekšroku aptaujās daudz populārākajam Bergmanim un atteiktos no tālākas iekšējās sacensības apvienībā.
Izmaiņas būs arī Nacionālajā apvienībā. Un Roberts Zīle vairs priekšvēlēšanu kampaņā nestartēs kā viņu premjera kandidāts. Zīle gribot vairāk nodoties Eiroparlamenta darbā un viņam esot citi plāni. Tas sarežģīs Nacionālās apvienības startu vēlēšanās, un pagaidām nav nosaukts vēl neviens premjera cienīgs kandidāts.
Ne mazāku saspīlējumu šīs vēlēšanas radīs “Saskaņai”. Jo arī Nils Ušakovs nebūs viņu saraksta lokomotīve un partijas iekšienē tiek meklēts jauns līderis. Kas pēc zaudētajām Rīgas vēlēšanām tā arī vēl nav atradies.
Bet Jaunā konservatīvā partija sekošot Rietumeiropas praksei, ka premjera kandidāts ir partijas vadītājs. Un jau otro reizi pēc kārtas liks kārti uz pašreizējo tieslietu ministru Jāni Bordānu.
Attīstībai Par! Rīgas vēlēšanu kombināciju neatkārtos un uz Saeimas vēlēšanām ies bez Progresīvajiem. Un ar veseliem diviem premjera kandidātiem – aizsardzības ministru Arti Pabriku un iekšlietu ministri Mariju Golubevu.
Bet “Jaunā Vienotība” uzskata, ka valdības grožiem arī turpmāk jāpaliek pašreizējā premjera Krišjāņa Kariņa rokās. Kariņš baudot milzīgu atbalstu organizācija iekšienē un viņam labvēlīgi esot arī socioloģisko aptauju dati.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: TV3 raidījums “Nekā Personīga”
Nu vieni mēsli!