Jaunā valdība vēl tikai top. Oficiāli Izglītības ministra kandidāts nav nosaukts. Šī nozare ir smaga, ar daudzām ielaistām problēmām un naudas ziņā mazietilpīga. Viena no galvenajām šī brīža krīzēm – skolās trūkst fizikas skolotāju. Ir reģioni, kur skolās tādu vienkārši nav. Aizvien mazāk skolēnu izvēlas likt fizikas un ķīmijas eksāmenus. Uzņēmēji tikmēr gadiem mudina rīkoties ātri, jo viņiem nav izglītotu jauniešu, kuri ražotu tās preces ar augstu pievienoto vērtību, par ko turpina runāt valsts augstākās amatpersonas, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Ir trešdiena. Nedaudz pāri plkst. 19.00 vakarā. “Nekā personīga” atrodas Rīgas centrā Tērbatas ielā. Šeit studentu korporācijā katru darba dienu vakaros sanāk studenti. Nevis, lai ballētos, bet lai mācītos fiziku un neizkristu eksāmenos.
Studentu korporācija Tervetia jau otro gadu par savu naudu rīko bezmaksas fizikas apmācības Rīgas Tehniskās universitātes studentiem. RTU statistika rāda, ka liela daļa jaunpienācēju no Latvijas skolām universitātē nespēj sekmīgi nokārtot pirmos pārbaudes darbus, ziemas sesijā izkrīt un mācības pamet. RTU ir vairākas programmas, kur iestāšanās konkursu nav vispār un uzņem jebkuru gribētāju. Pat ar vājām sekmēm. Augstskolas to ir ieinteresētas darīt, jo vairāk aizpildītas budžeta vieta nozīmē lielāku naudu no valsts budžeta.
Katru ceturtdienu uz Rīgas Tehnisko universitāti sabrauc aptuveni 100 divpadsmitklasnieku un sešas stundas mācās fiziku un ķīmiju, jo viņu skolās pasniegtais zināšanu līmenis ir zems. Te brauc ne tikai pierīgas jaunieši. Arī no Kuldīgas. Par šādu iespēju šonedēļ interesējies Cēsu pašvaldība.
“Situācija ir diezgan bēdīga, jo skolotāju vidējais vecums tuvojas pensijas vecumam. Jauno skolotāju skaits, kas pabeidz augstskolu, tie ir daži cilvēki gadā, kas nu ir stipri par maz, lai atražotu cilvēku pensionēšanos. Tāpēc es domāju, ka statistika ir pietiekami bēdīga un tā tas ir ne tikai fizikā. Es domāju, ka ļoti līdzīga situācija ir arī citos dabaszinību un tehniskajos priekšmetos.
Ja mēs tagad neko nedarām, pēc pieciem desmit gadiem tas nozīmēs, ka skolās nebūs kam mācīt.
Jau tagad, diemžēl, ir tādi diezgan nepatīkami piemēri, kad vienā pašvaldības vidusskolā fiziku vada biologs, attālināti no citas pašvaldības. Kas jau liecina par to, ka skolotāji akūti trūkst,” raidījumam stāsta RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tehniskās fizikas institūta direktors Juris Blūms.
Padziļināto fizikas kursu šobrīd piedāvā tikai 108 no 270 Latvijas vidusskolām. Tas ir mazāk par pusi. Astoņos novados to apgūt vispār nav iespējams. Alūksnes pusē fiziku padziļināti māca vietējā ģimnāzijā. Bet vidusskolā tas nenotiek. Padziļinātās ķīmijas stundas nav ne ģimnāzijā, ne vidusskolā. Alūksnes novada vidusskolas direktore dažādos veidos mēģinājusi piesaistīt trūkstošos pedagogus. Bet nav palīdzējusi pat “Iespējamā misija”.
Premjers Krišjānis Kariņš pirms gada uzrunā Saeimai teica, ka Latvijai nepieciešama viedā reindustrializācija. Valsts prezidents, kaismīgi uzrunājot jauno 14. Saeimu, paziņoja – zinātne un izglītība ir pamats valsts labklājībai.
Solījumi, ko tuvākajā laikā Latvija nespēs izpildīt. Tā uzņēmēji un zinātnieki vērtē politiķu mudinājumus ražot vairāk, gudrāk un ar augstāku pievienoto vērtību. Arī jaunajā topošās Kariņa valdības deklarācijā ierakstītais esot frāzes bez seguma.
Fragments no valdības deklarācijas melnraksta: “No bērnudārza caur pamatskolu, vidusskolām, profesionālām skolām un augstskolām mums ir jāturpina darbs, lai izveidotu pieprasītu un efektīvu izglītības sistēmu, kura sagatavo cilvēkus reālajiem ekonomiskajiem apstākļiem.”
“Ļoti, ļoti, ļoti, ļoti svarīgi, lai jaunajai valdībai skolotāju tēma dienaskārtībā būtu patiešām prioritāra. Jo citādi mēs vispārējā izglītībā pamazām tuvojamies var teikt katastrofai,” brīdina bijusī Izglītības un zinātnes ministre, tagad Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas nozares izglītības eksperte Mārīte Seile.
Skolas baidās no potenciāli sliktiem eksāmenu rezultātiem, tāpēc bieži neļauj skolēniem kārtot eksaktos padziļinātos eksāmenus, ko vērtē Izglītības ministrija un tas var ietekmēt skolām maksāto valsts finansējumu, kas saknē ir nepareizi.
Un vēl – jaunajā programmā Skola 2030 nebija pilnvērtīgi sagatavoti mācību materiāli. Tikai pēc nozares uzņēmēju, skolotāju un zinātnieku spiediena izglītības ministrija izsludināja vienotu iepirkumu to izveidei.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: TV3 “Nekā personīga”
Tad jau lai izvairītos no katastrofas, vismaz divreiz un jau 2023. gada 1. ceturksnī jāceļ skolotājiem algas par 25 kontaktstundu slodzi un strādāt jāļauj tikai vienu pilnu slodze, kā arī līdzīgi Vācijai skolotājiem jābūt ierēdņa stāvoklī, kur nevis skolotāji un skolas tipa risina matemātikas, valodu, fizikas u.c. skolotāju pieaugošo trūkumu, bet lai IZM risinā reālo situāciju, ko paši ievārījuši.
Oi. Es pateicu, ko tādu, ko neviens pēdējos 20 gados netika teicis? Tiešām?
Valsts var atļauties būvēt koncertzāles, uzturēt mūzikas skolas, mākslas skolas utt. Tik eksaktā joma nevienu neuztrauc – tam naudas izglītības sistēmā nav.
Mans plāns pildās , muļķu tautu ir vieglāk zombēt !
Katastrofa jau ir, jo demokrātija darbojas pret sevi, ja vairākums ir vāji izglītots.
Kāpēc te visas ziņas tiek pasniegtas tik negatīvi? Vai tas ir ar nolūku?
Nevajag jau tā satraukties- jaunā ministre būtiski paatrinās kustību un mokas reiz beigsies. Jq tagad katastrofa vēl ir kā blaknes, tad līdz pavasarim jau būs pamata diagnoze. Sen bijām pelnījuši un tad tik ar dziesmām un karogiem
Svarīgi ir nemācīt matemātiku, citādi tie nejēgas sapratīs, ko nozīmē procenti, un ārvalstu bankas ar vietējiem vagariem nevarēs muļķot Latvijas iedzīvotājus.
Visumā virziens ir pareizs – LU pedagoģijas fakultāte gatavo jaunos matemātikas skolotājus un visvisādi veicina, lai studenti neapgūtu matemātiku. Atbalsta dažnedažādus protestus, ka māca pārāk daudz matemātikas, ka vajag mācīt tikai atšķirt kvadrātu no apļa. Un pat šīs zināšanas attiecas tikai uz tiem, kas vēlas apgūt matemātiku padziļināti.
To fiziku, ķīmiju nevajadzētu vidusskolā mācīt, kā tas bija senajos Ulmaņlaikos. Citādi mācies vidusskolā, pēc tehniskajā augstskolā, bet dzīvi nodzīvoju un vajadzības nav bijis, ja nu vienīgi bērniem mājasdarbos izpalīdzēt.
Pilnīgi nekādas vajadzības to visu mācīt vairāk nekā dziedāšanas vai zīmēšanas skolotājs spe’j pastāstīt. Šuplinskas pakaļskrēje’ji pilnīgi pārliecināti, ka skolotājam jāzina tikai pedagoģija un ar to pietiek, lai mācītu jebkuru priekšmetu skolā. Tāda apjomā arī jāmāca cik skolotājs bez mācību grāmatas spēj pateilt. Vai tad laime ir fizikā?? Ķīmijā?
Tāpēc jau ir bijusī, ka pārāk skaidri saprot reālijas. Tam nav nākotnes! Vajadzīgs pilnīgi cits dzīvības limenis — pagaisu vien un uzturēt pašreizējo bardaka un krišanas ātruma līmeni. Vismaz līdz pilnīgam sabrukumam, ja kādam pieleks, kur esam iegāzušies. Bet nedrīkst dusmotes uz tiem, ko Tas Kungs jau tā ir apdalījis
Toties armijas lūžņiem gan atrodas miljoni, tad ko var gaidīt?
Valsts atdeva kontroli pār skolu būvniecību pašvaldībām (rezultāts – infrastuktūra ar nesamērīgām izmaksām un nenokomplektējamu zemu apmaksātu personālu). Nerimstās izsaucieni ar vēlmi iebūvēt pa skolai, blakus katrai sētai… Vājniecība turpinās, uzdāvinot pašvaldībām iespēju “optimizēt skolu tīklu”. Laika gaitā sistēma samudžināta līdz nejēdzībai, kur naudas, pēc EU mēriem vajadzētu būt gana, bet pašu nespējas/korumpētības/augtprātības dēļ esam nonākuši līdz atbaidošai izglītības kvalitātei un nepārtrauktiem skolotāju streiku draudiem.
Starp citu, kas tie bija par argumentiem, lai pārtrauktu PB finansēto projektu, autorus studijā!?
Žēl, ka propogandiste linda abu meri neģībst
Toties mēs esam koru lielvalsts!
Priekš kam dziedātāju un dejotāju tautai ķīmija un fizika? Viņiem tik kredīts jāmāk paņemt