Bezkompromisa tiesiskuma valdība sadarbosies ar Šķēli?

līgums

Starptautiska mēroga akustiskās koncertzāles būvēšana Rīgā ir 15 gadus vecs sapnis. Pēdējos gados reģionos saceltās koncertzāles ir mazas un ekspertu vērtējumā tām ir problēmas ar akustiku. Rīgā neviena no labi skanošajām zālēm nevar uzņemt liela sastāva simfonisko orķestri un vairāk par dažiem simtiem skatītāju, bet mūziķi tur strādā nožēlojamos apstākļos, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Treknajos gados izplānotais 120 miljonu eiro vērtais koncertzāles projekts uz AB dambja pagājušajā gadā atzīts par pārāk dārgu. Labākas valsts zemes neesot atrodamas, arī naudas celtniecībai nav. Koalīcijas partijas tagad vienojušās, ka koncertzāli būvēs uz privātas zemes un tad pamazām atpirks.

Plāns sakrīt ar ierosinājumu, ko pirms nepilna gada Kultūras ministrijai piedāvāja Andra Šķēles ģimenes uzņēmums.

Treknie gadi pirms finanšu krīzes. Premjers ir Aigars Kalvītis. Viņa pārstāvētā “Tautas partija” ir stipra, tās dibinātāja Šķēles ietekme valsts politikā – milzīga. 

Arī kultūras ministre Helēna Demakova ir tautpartijiete. Viņa sola Rīgā īstenot trīs kultūras megaprojektus. 

Nacionālo bibliotēku, koncertzāli un laikmetīgās mākslas muzeju. Tam Kultūras ministrija dibina aģentūru “Jaunie trīs brāļi”. 

Slēpjoties aiz ārzemju firmām, Šķēle un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers sāk saimniekot Rīgas ostā. Ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Jāņa Maršāna parakstu abu politiķu uzņēmumi tiek pie Andrejostas un Andrejsalas zemēm. Te nolemj būvēt vienu no Demakovas trīs brāļiem – mākslas muzeju.

2008. gada rudenī finanšu krīze aprauj “treknos gadus”, visi projekti jāaptur. Taču gada pēdējā darba dienā “Jaunie trīs brāļi” noslēdz 8 miljonu līgumu par akustiskās koncertzāles projektēšanu.

Arhitekta Andra Sīļa radītā koncertzāles iecere ir mantojums no šī laika.

Koncertzāles celšana uz AB dambja maksātu ap 120 miljoniem eiro. Kultūras ministrija pēdējos gados apsvēra arī Torņkalnu un Skanstes rajonu. Visiem trim variantiem varēja dabūt nelielu finansējumu no Eiropas Savienības. Pārējo Kultūras ministrija gribēja iegūt publiskajā privātajā partnerībā. Tas nozīmētu, ka koncertzāli uzceļ privāts uzņēmums, un valsts to atpērk. 

Analizēt privāto partnerību Kultūras ministrija 2017. gadā noalgoja auditorus “PricewaterhouseCoopers”. Viņu secinājumi bija skarbi – būvēt tikai uz valstij piederošas zemes, jo no viena privātā partnera pirkt gan zemi, gan ēku, gan koncertzāles apsaimniekošanu ir pārāk necaurspīdīgi un starptautiskā praksē nekas tamlīdzīgs arī neesot darīts.

2018. gada 10. jūlija Kultūras ministrijas informatīvais ziņojums, balstoties uz “PricewaterhouseCoopers” analīzi:

“Projekta īstenošana ar PPP uz privātpersonai piederoša nekustamā īpašuma zemes gabala satur paaugstinātu subjektivitātes risku pretendentu pieteikumu izvērtēšanā, kā arī konkurences ierobežošanas risku attiecībā uz nevienlīdzīgām pozīcijām, kādās atrodas iespējamie PPP konkursa pretendenti. Arī sarunu procedūras rīkošana ar vienu pretendentu, kura rīcībā būtu piemērots nekustamais zemes īpašums projekta realizēšanai, satur augstu juridisko risku. [..]

Turklāt arī starptautiskajā praksē nav realizēti līdzvērtīgi projekti, kur PPP iepirkuma ietvaros tiktu iegādāta gan zeme, gan ēka, gan operators.”

Kultūras ministrija vēlas, lai koncertzāle būtu centrā. Atmests Rīgas domei piederošais AB dambis un Kongresu nams. Citu pašvaldības vai valsts zemes variantu neesot. Pagājušā pavasarī Kultūras ministrijā vērsās uzņēmums “Privāto aktīvu pārvalde”. Tā ir ekspolitiķa Šķēles ģimenei piederoša firma. Tā piedāvāja valstij uzdāvināt zemi Andrejostā, pie Daugavas, koncertzāles būvniecībai. Jūnijā viņu piedāvājums mainījās. Uzņēmums bija atradis būvnieku no Francijas un piedāvāja paši koncertzāli arī uzbūvēt.

Jūlijā amatā stājās jaunais kultūras ministrs. Trīs dienas pēc Naura Puntuļa kļūšanas par kultūras ministru koalīcijas partijas nāca kopā, lai virzītu koncertzāles projektu. To nosauca par koncertzāles attīstības komiteju.

Uzklausīja Šķēles uzņēmumu un firmu “Merks”, kas piedāvā zemi Skanstes ielā. Komiteja decembrī vienojusies, ka koncertzāli cels uz privātas zemes. 

Lai būvētu par privātu naudu, tas nav obligāti jādara uz privātas zemes. Pēkšņa izlemšana par labu privātai zemei rada aizdomas par Šķēles Andrejostas projekta lobēšanu, jo viņa uzņēmums valsti cenšas pārliecināt visaktīvāk. 

“PricewaterhouseCoopers” kritiskie secinājumi par publisko privāto partnerību politiķus neapturēja. Kultūras ministrija novembrī pasūtīja citu atzinumu no juristu biroja “BDO Law”. 10 dienu laikā viņi secināja, ka koncertzāle jābūvē uz privātas zemes, un būvnieks jāizvēlas, izmantojot “dialogu”.

Lai būtu lielāka privāto partneru interese par koncertzāles būvniecību, projektā paredzētas arī telpas konferencēm. Tāpēc lemšanā iesaistīta arī Ekonomikas ministrija. Līdz marta vidum tās pakļautībā esošā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izvēlēsies firmu, kas rēķinās ēkas vajadzīgos parametrus.

Ekonomikas ministrijai konferenču centra būvniecība gan vairs nav svarīga, jo šobrīd jaunas telpas konferencēm top Krasta ielā.

Lēmums koncertzāli būvēt uz privātas zemes pieņemts tādēļ, ka valstij neesot atbilstošu īpašumu. Tas gan neatbilst patiesībai, jo “Valsts nekustamie īpašumi” atraduši četras piemērotas vietas. Viena no tām Zaķusalā. Taču te zeme iznomāta privātam uzņēmumam līdz pat 2058. gadam. 

Konferenču centra būvniecībai Kalvīša valdība zemi gandrīz uzdāvināja firmai “Biznesa centrs Zaķusala”, tā pieder Kalvīša padomniekam Vasilijam Meļņikam. Par zemes nomu valstij gadā samaksā 2,8 tūkstošus eiro un vēl tikpat – nekustamā īpašuma nodoklī. Visu līguma 50 gadu laikā par iznomātajiem 2,5 hektāriem zemes valsts saņems 142 tūkstošus eiro. Tieši ilgtermiņa nomas līgums ir iemesls, kāpēc šo vietu koncertzālei pat neapsvēra.

Kultūras ministrija neinteresējās, vai ir iespējams tikt pie zemes Zaķusalā.
Raidījumā gan norāda, ka nomas līguma laušana nebūtu ne sarežģīta, ne dārga.  

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti  un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,   Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


5
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Skolnieciņš no vecām kojām
Skolnieciņš no vecām kojām

Vara visu var!! Vai celies debesīs vai jūras dzīlēs nirsti- šo pašu svētāko Tu neaizmirsti! Tā ir mūsu Latvija!!!
Cieņā, Jūsu Latvju Skaudības Dievs Skolnieciņš [Vislatvijas Skaudības Dievs Skolnieciņš] [Latvju Skaudības Dievs Skolnieciņš] ©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)
#Skolnieciņš (Skauģu Skauģis)

sveiciens juristiem kuri to zin
sveiciens juristiem kuri to zin

Lilastes astoņkāja ğimenei ir jāveic pilna mantas konfiskācija,
jo visa manta iegūta krāpšanas rezultātā ar viltu apmānot valsti, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli un pārsniedzot dienesta pilnvaras darba vietā un darbalaikā un to tieši vēloties savas vienpersoniskas mantas nepelnītai un nepamatotai vairošanai, tikai un vienīgi izdarīto smago ekonomisko noziegumu tautsaimniecībā rezultātā, parazitējot uz visas sabiedrības rēķina, kaut gan bija visas iespējas rīkoties godprātīgi.

Tā tekt 50 darbavietās vienlaicīgi “strādājot” ofšoru labā.

azalea
azalea

Vai koncertzāle būs domāta tām nabagu ordām, kas lips ap nožogojumu vai uz soliņa klausīsies nošķiebtās kurpēs Puntuļa ārijās? Diez vai nu vēl kādreiz dziedās ārijas stacijas tunelī ar melnu kunga cepuri pie kājām podačkām? Dzied jau tad, kad zina, ka rīt būs ministrs. Citi lai dzied visu mūžu tunelī. …Ja Šķēle ir tik devīgs, lai iedod man ekstrastipros maisus 5×5 gb., lai varu savam dižozolam aizvest lapas uz pieņemšanas punktu, citādi jāpērk, kā jau vienmēr /3×5=15 eur/

Veča
Veča

Tikai priekšapmaksā un nekādu kompromisu. Jaunie komunistēni te principiāli

Arnita
Arnita

Naudas atmazgātāji un shēmotāji uz Valsts rēķina no “atvilktnēm” velk ārā kārtējos iesaldētos projektus. Iepriekšējie plašie Valsts izzagšanas projekti nenes cerētos ienākumus un “collapse” ir degungalā! Bezkaunīgās sāta sajūtu zaudējošo dzīres “mēra laikā” ir panākt savu biznesa noturēšanu, vienalga ar kādām kubisma stilā saceltām Sīļa projektētajām kastēm par neadvekātu naudu! Tā saucamo oligarhu “rūpes” par lielāko, nabadzībā grimstošo tautas daļu ir vienkārši satriecošas, bet neslēpti viltīgas un cietsirdīgas!
Vēl Ekonomikas ministram (zaļknābim) “jāiesmērē”
nopirkt savu termiņu nokalpojušās “vēju fermas”, bet Finanšu ministrs Reirs jau ir savējais!