Valdība lēmusi, ka valstij savi tēriņi nākamgad būs jāierobežo. Būs jāierobežo gan atlīdzības fonda pieaugums publiskajā pārvaldē, gan jāapcērpj izdevumi dažādām precēm un pakalpojumiem. Savukārt, kas notiks ar pašu politiķu un citu valsts augstāko amatpersonu algām pagaidām nav nolemts, vēsta TV3.
Pēc saņemtās kritikas, ka saspringtos budžeta apstākļos valsts aizrāvusies ar saviem tēriņiem, piemēram, darbinieku atlīdzības fondam šogad pieaugot par gandrīz piektdaļu, valdošā koalīcija vakar vienojās, ka publiskie izdevumi būtu jāiegrožo.
Tagad tas nonācis valdības dienaskārtībā.
Nākamgad publiskajā pārvaldē, piemēram, ministrijās, nevarēs palielināt amata vietu skaitu un būs atlīdzības fonda pieauguma griesti 2,6% apmērā.
Par prioritāti noteiktā drošības joma gan būšot izņēmums.
Paredzēts arī samazināt izdevumus precēm un pakalpojumiem par 11%, tādējādi ietaupot aptuveni 50 miljonu eiro.
“Šī ir viena no sarežģītākajām budžetā sastādīšanām man vismaz zināmajā budžeta sastādīšanas vēsturē. Tāpēc mēs arī drusciņ kavējām un darījām vēlāk, mēs gaidījām, ka, iespējams, būs ekonomiskā situācija uzlabojusies. Diemžēl tā situācija ir tāda, ka ekonomiskā attīstības prognozes kļūst arvien nepatīkamākās,” atzīst finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Jautājums gan ne tikai par publiskajā pārvaldē strādājošo, bet arī pašu politiķu algām un citu augstāko amatpersonu atlīdzību.
Vēlēto un politiski apstiprināto amatpersonu algas izmaiņas ir atkarīgas no aizvadīto gadu valsts vidējās darba samaksas un dzīves dārdzības dinamikas. Tādējādi tiek aktualizēta tā saukta bāzes alga, nākamgad tai paredzēts pieaugt par 6% jeb līdz 1278,05 eiro.
Tālāk jau šai bāzes algai piemēro likumā noteiktos koeficientus, lai aprēķinātu jau konkrēto mēnešalgu.
Augstākajām amatpersonām – premjerministrei, Saeimas priekšsēdētājai un Valsts prezidentam, arī Satversmes tiesas un Augstākās tiesas priekšsēdētājam – šis koeficients ir septiņi, tāpēc šo amatpersonu alga nākamgad sasniegtu 8946,25 eiro.
Algu pieaugums paredzēts daudzām amatpersonām – arī, piemēram, ministriem (7923,91 eiro), parlamentārajiem sekretāriem (7029,28 eiro), ierindas Saeimas deputātiem (4473,18 eiro).
Vairāk pelnītu arī tiesībsargs, valsts kontrolieris, KNAB priekšnieks, ģenerālprokurors, tieneši un citi.
Pēdējās dienās politiķi plaši tincināti, vai pašreizējā situācijā viņiem nevajadzētu “iesaldēt” pašiem savas algas. Šeit gan apņēmība pieticīgāka, dažādās intervijās likts manīt, ka tikšot kaut kas darīts, bet bez skaidrības kas tieši.
Neviendabīgi vēstījumi, piemēram, pirmdien ārlietu ministre Baiba Braže (JV) publiski sūdzējās par TV3 Ziņu virsrakstu, kurā ikurāt gan faktiskais tika atspoguļots.
Vienošanās algas “iesaldēt” nav – nedz valsts pārvaldē, nedz politiķu.
Ārlietu ministre norādīja, ka tas būtu jādara parlamentāriešiem un valdības locekļiem: “Policistu, sociālo darbinieku, tiesu, dažu citu jomu darbinieku algas jāceļ. Ministru, deputātu algas iesaldējamas.”
Tāds manāms haoss publiskajā saziņā.
Politiķi neoficiālās sarunas atklāj, ka vienkārši vēl nezina, kā rīkoties. Uz vairākiem gadiem algas “iesaldējot”, pēcāk tām sanāk liels lēciens un atkal neesot labi. Visticamāk, lēmumi varētu būt gaidāmi jaunnedēļ, kad no vasaras brīvdienām atgriezīsies Saeima, vēsta TV3.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Valsts pārvaldē strādājošiem jau pirms 20 gadiem vajadzēja iesaldēt izmaksājamās naudas apjomu. Tas būtu nepieļāvis pārvaldē strādājošo skaita nesamērīgu augšanu. Vismaz puse no tās ir liekēži un viņu algas puse būtu pietiekams algu palielinājums reālu valsts pārvaldes darbu strādājošiem.
Ašerāden , pārtrauc prezidenta , premjeres , ministru , deputātu algu indeksāciju , nabagu tauta to tev piedos !
Jāzīlē vai Ašerādens ir katastrofa vai viņš ir JV katastrofa, vai abi ir Latvijas katastrofa, vai pilnai katastrofai jāpievieno katastrofa Čakša. Katastrofiska katastrofa ir izglītības produkti, kas rada šādas katastrofas.
Šī ziņa ir noliekama lādītē uz vēlēšanām! Par solidaritāti u.c. saukļiem, kas ir tikai saukļi – nevajadzētu kļūt par deputātu . Svītrot ārā no sarakstiem vai neņemt sarakstus.