AS rosina samazināt partiju finansējumu, vienlaikus mīkstinot tā izlietošanas ierobežojumus, pret ko iebilst KNAB

“Apvienotais saraksts” (AS) rosina no nākamā gada samazināt politisko partiju valsts finansējumu vismaz par 15%, vienlaikus mīkstinot ierobežojumus tā izlietošanai. Pret šo ieceri iebilst Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), vēsta LTV raidījums “de facto”.
Šogad partijām no valsts budžeta aprēķināti aptuveni 6,7 miljoni eiro. Pēc Saeimas vēlēšanām finansējuma sadalījums mainīsies: AS nākamgad varētu saņemt aptuveni 1,3 miljonus eiro, “Latvija pirmajā vietā” – ap miljonu, bet Nacionālā apvienība un “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” – katra aptuveni 850 000 eiro.
Savukārt “Jaunās Vienotības” finansējums varētu sarukt līdz 700 000 eiro, bet Zaļo un Zemnieku savienībai – līdz nepilniem 300 000 eiro. Valsts finansējumu zaudēs “Stabilitātei!”, “Gobzema saraksts” un Jaunā konservatīvā partija.
Valsts nauda sedz arī ievērojamu daļu priekšvēlēšanu kampaņu izdevumu. AS kampaņai iztērējusi gandrīz 765 000 eiro, no kuriem 64% bija valsts finansējums. “Latvija pirmajā vietā” un Nacionālajai apvienībai tas sedza aptuveni 70% kampaņu izmaksu.
AS valdes līdzpriekšsēdētājs Edgars Tavars vēlas arī pilnīgāku pārskatāmību — lai partiju tēriņi būtu publiski pieejami no pirmā iztērētā eiro. KNAB šo ieceri atbalsta un rosina detalizētus izdevumu pārskatus iesniegt kopā ar gada pārskatiem.
Vienlaikus Tavars aicina pārskatīt pašreizējo kārtību, kas ierobežo katras partiju izdevumu kategorijas – reklāmas, partijas uzturēšanas un saturiskā darba – tēriņus līdz 60% no gada laikā saņemtā valsts finansējuma. “Tam 60% skaitlim pamatojums nebija nekur nekāds. Tas bija no gaisa paņemts, vienkārši iedomāts skaitlis,” viņš apgalvoja.
KNAB šādu ierobežojumu atcelšanai kategoriski iebilst, jo partijas varētu gandrīz visu valsts naudu novirzīt reklāmai vai biroja uzturēšanai. Biroja dati liecina, ka gandrīz puse partiju izdevumu jau pašlaik tiek tērēta reklāmai un saziņai ar vēlētājiem, bet politikas izpētei – tikai aptuveni 14%.
Eksperte Iveta Kažoka norādīja, ka valsts finansējums ir mazinājis partiju atkarību no lielajiem ziedotājiem, taču nav skaidrs, vai tas palīdzējis stiprināt pašas partijas.
“Dažas partijas patiesībā notur pie dzīvības ne tik daudz ideoloģija vai viņu biedri, bet pats fakts, ka tās diezgan ilgu laiku saņem valsts finansējumu,” viņa uzsvēra.
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairākLasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Apinis: Aizgāju un preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 7
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 8
-
Tramps pieļauj vienošanos ar Krieviju, kas varētu skart arī Baltiju 11
Komentāri (2)
Partiju finansējums no nodokļu maksātāju naudas ir nevis jāsamazina, bet gan jālikvidē. ..vienlaikus ar KNAB.
Rezultātā arī valsts izdevumi samazināsies.
Nesaprotu, kādēļ vispār.. Agrāk partijas bija spiestas runāt ar cilvēkiem, meklēt naudu, vienlaikus , sajuta “drēbi”. Tagad, galdiņ klājies. Paši balsotāji automātiski apmaksā tos, kuriem būtu jāpiepūlas sevi pierādīt, pārliecināt ar savām idejām. Nav tā kā bišku Orvels? :) Pieņemu, ka tieši mazajām partijām, kas ap 2 % tirinās varētu būt kāda valsts naudas piešprice, lai turās, lai nav uzreiz plinte krūmos.. Tas, jā. :)