Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varētu būt konstatējis partiju finansēšanas likuma pārkāpumu partiju apvienībā Jaunā Vienotība (JV), kas paredzētu vairāk nekā 30 tūkstošu eiro atmaksu valsts budžetā, liecina Dienas rīcībā esoša informācija. Šāds pārkāpums, faktiski, nozīmē, ka varētu būt apdraudēta valsts finansējuma saņemšana partijai, raksta Diena.lv.
KNAB publiski pieejamā informācija liecina, ka 2023.gadā JV no valsts budžeta saņēma teju miljonu eiro.
KNAB attiecīga satura vēstuli partijai nosūtījis augusta sākumā. Neoficiāla informācija liecina, ka pārkāpums saistīts ar to, ka bijusī partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa vienlaikus saņēmusi algu gan partijā, gan Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).
Stelpe-Segliņa pēc Arta Kampara aiziešanas no partijas ģenerālsekretāra amata līdz šī gada 19.martam bija partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja. Savukārt pašreizējais CVK sastāvs tika ievēlēts 2023.gada 2.februārī. Līdz ar to secināms, ka likums pārkāpts varētu būt periodā no pērnā gada februāra līdz šī gada 19.martam.
Piektdienas pēcpusdienā “Diena” JV nosūtīja vairākus jautājumus: “Vai esat saņēmuši no KNAB vēstuli par partiju finansēšanas iespējamiem pārkāpumiem un iespējamu valsts finansējuma pātraukšanu? Vai pārkāpums saistīts ar Sanitas Stelpes-Segliņas amatu savienošanu? Vai esat snieguši skaidrojumu KNAB?”.
Atbilde tika saņemta visnotaļ skopa, taču tajā apstiprināta KNAB interese attiecībā uz partiju finansēšanas normu izpildi.
“Politisko partiju apvienība “Jaunā Vienotība” ir saņēmusi vēstuli no KNAB, kurā lūgts sniegt informāciju un skaidrojumu saistībā ar Politisko partiju finansēšanas likuma normu prasību izpildi un valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Vēstulē nav ietverta nekāda informācija par finansējuma pārtraukšanu,” pausts JV atbildē.
Savukārt KNAB atbildes “Dienai” sola pirmdienas laikā.
Politisko partiju finansēšanas likums paredz, ka KNAB pēc informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanu, citastarpā, ja ir konstatēts, ka partija pārkāpusi likumu, pretlikumīgi izmantojot tai piešķirto valsts budžeta finansējumu attiecīgajā gadā vairāk nekā 30 000 eiro apmērā, un lēmums par pretlikumīgi izlietoto valsts finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā ir stājies spēkā, — uz vienu gadu.
Jāatgādina, ka Stelpes-Segliņas vārds publiski izskanējis arī saistībā arī iepriekšējiem skandāliem JV kontekstā – gan saistībā ar aplokšņu algu izmaksu JV, gan saistībā ar IT uzņēmuma “SOAAR” veidoto sistēmu izmantošanu vēlēšanām “Vienotības” kongresos.
JV šobrīd vada premjere Evika Siliņa, kura 14.jūnijā amatā nomainīja Krišjāni Kariņu. Savukārt partiju apvienību JV veidojošās partiju “Vienotību” ilgstoši vada finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Saskaņā ar 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem valsts budžeta finansējumu 2023. gadā bija tiesīgas saņemt 13 politiskās partijas un to apvienības. Kopā nodokļu maksātājiem partiju uzturēšana izmaksājusi vairāk kā 5,6 miljonus eiro (5 675 351,04).
Visvairāk 2023.gadā saņēmusi tieši “Jaunā Vienotība” – 992 000 eiro, tad seko Zaļo un zemnieku savienība ar 796 045 eiro un Apvienotais saraksts ar 700 141 eiro. Tālāk seko Nacionālā apvienība (666 063 eiro), “Stabilitātei!” (470 897 eiro), Latvija Pirmajā vietā (442 244 eiro), “Progresīvie” (448 548), PLI (290 055 eiro), “Saskaņa” (330 518 eiro), “Platforma 21” (187 365 eiro), “Suverēnā Vara” (165 184 eiro), un JKP (186 287 eiro).
Kā zināms, KNAB 11.jūnijā lēma uz gadu apturēt valsts budžeta finansējuma izmaksu Nacionālajai apvienībai, jo partija 2022. gadā būtiski pārsniegusi pieļaujamo valsts budžeta finansējuma izlietošanas limitu komunikācijai ar sabiedrību un politiskajai aģitācijai. Savukārt maija noslēgumā KNAB politiskajai partijai uzdeva visus pretlikumīgi izlietotos 210 673,59 eiro atmaksāt valsts budžetā.
KNAB konstatēja, ka apvienība pārsniedza procentuālo limitu, ko pieļaujams iztērēt vienam partiju finansēšanas likumā paredzētajam valsts finansējuma izlietošanas mērķim. Proti, partija komunikācijai ar sabiedrību un politiskajai aģitācijai izlietojusi 554 627,19 eiro, kas ir par 210 673,59 eiro vairāk, nekā to paredz likums. Nacionālā apvienība paziņoja, ka šos lēmumus pārsūdzēs.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Šis ir apbrīnojami. Deputāti nobalso par likumiem, par kuru piemērošanu nav ne jausmas?