Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) izvirzījis savas prasības, kādam cilvēkam ir jābūt LU rektora amatā.
Ģirģens Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā vēloties redzēt jaunu cilvēku ar dinamisku un mūsdienīgu skatījumu uz jaunās paaudzes izglītošanas metodēm.
Ģirģens ar Iekšlietu ministrijas preses pārstāvja Māra Zariņa starpniecību norādīja, ka rektora vēlēšanas jau ir kļuvušas par valsts reputācijas jautājumu, tāpēc jājautā, vai tiešām tām ir jāgrauj valsts tēls. Ministrs aicina uz šo rektora ievēlēšanas procesu neraudzīties tikai no juridiskā aspekta, bet gan no kandidātu potenciāla ieviest pārmaiņas, lai LU tuvākā laikā varētu iekļūt Eiropas labāko universitāšu skaitā.
“Es personīgi Latvijā vadošās universitātes rektora amatā vēlos redzēt jaunu cilvēku ar dinamisku un mūsdienīgu skatījumu uz jaunās paaudzes izglītošanas metodēm un ar spējām universitātei iedot jaunu impulsu un uzrāvienu attīstībā. Manuprāt, universitātei ir nepieciešamas jaunas sejas un padomju rēgu laikam ir jābeidzas,” norādīja ministrs.
Atbilstoši savai kompetencei Izglītības un kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pildījis Izglītības un zinātnes ministrijas doto uzdevumu un veicis pārbaudi par LU rektora vēlēšanu atbilstību normatīvajiem aktiem. Pārbaudē konstatēti vairāki pārkāpumi, par kuriem dienesta vadītāja Inita Juhņēviča un Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) 17.jūlijā norādīja preses konferencē. Vēl pirms oficiāla ekspertu slēdziena saņemšanas, Šuplinska sacīja, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots IKVD atzinumus par konstatētajiem pārkāpumiem.
Vaicāta, kad būs gatavs gala ziņojums, Šuplinska atbildēja, ka tuvākā valdības sēde paredzēta 13.augustā, un no viņas teiktā izriet, ka šis dokuments varētu tapt līdz 13.augusta sēdei.
Pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Interesenti uzzināt ,kā pats ministrs ir kļuvis par zvērinātu advokātu ar Turības bakalaura izglītību, tik gudri spriedelējot? Turības bakalaurs, arī profesionālais, dod tikai juriskonsulta statusu. Tas ir BAT mājas lapā atrodams. Advokatūras likums jau tālajā 2009.gadā noteica prasības par 2 līmeņa augstāko izglītību pretendentiem. Vai nevarētu būt tā, ka advokātu padome pievērusi acis?