14. Saeimas vēlēšanās kandidējusī, bet neievēlētā partijas “Progresīvie” locekle Agnese Logina kultūras ministres amatā sabija īsu brīdi – no 2023.gada 15. septembra līdz 2024/gada 17.jūnijam.
Valdības sastāvā Logina nonāca nejauši – pēc protestiem pret ministra amata kandidātu juristu Gunāru Kūtri (ZZS). Taču īsais laika sprīdis kultūras ministres amatā Agesei Loginai tomēr nav bijis par mazu, lai itin bieži ar saviem izteikumiem un darbībām brangi sašūmētu Latvijas sabiedrību.
Raudzīsim skatīt, kādi bija ministres Loginas veikumi, kas izraisīja tautas raizes.
Paraksta (nelasot?) Nacionālās drošības koncepciju un pēc tam sāk cīnīties par krievu valodu
2023.gada 19. septembrī (tātad, četras dienas pēc stāšanās amatā) Agnese Logina, kopā ar pārējiem Ministru kabineta kolēģiem, paraksta Nacionālās drošības koncepciju.
Dokumenta 8.lappusē ir šāda rindkopa: “Prognozējams, ka mēģinājumi destabilizēt situāciju Baltijas valstīs, izmantojot Krievijai pieejamos līdzekļus, turpināsies vai pat pastiprināsies. Ja Krievijai izdosies nostiprināties, tā mēģinās iegūt papildus ietekmes instrumentus plašākā reģionā, tostarp arī Baltijas valstīs – cenšoties saglabāt un stiprināt krievu valodas un kultūras vidi, Krievijas pozīciju atbalstošus medijus gan krievu, gan citās Eiropas valodās. Krievija arī turpmāk izmantos hibrīdās metodes vai militāras operācijas savas ietekmes izplatīšanai.”
Iespējams, ka jaunajai kultūras ministrei A.Loginai tā paslīdēja gar acīm nepamanīta, jo kā gan citādi būtu izskaidrojama viņas dedzība, aizstāvot krievu valodu Latvijas publiskajā telpā? Par to rakstījām šeit:
Logina: Termiņš krievu valodas pazušanai no sabiedriskajiem medijiem ir nepamatots – Puaro.lv ;
Kultūras ministre Logina: Sabiedriskajos medijos jānodrošina saturs arī krievu valodā – Puaro.lv ;
Pārdefinēt patriotismu
Mīlēt Latviju un būt tās patriotam? Tā mērenāk, lūdzami – kultūras ministrei arī te ir kas iebilstams. “Man šķiet būtiski iet uz patriotisma pārdefinēšanu. Pēdējos gados vārds “patriotisms” un Latvijas mīlēšana ieguvusi ļoti nacionālistisku nokrāsu,” intervijā klāsta kultūras ministre Agnese Logina (Kultūras ministre Logina grib pārdefinēt patriotismu: tas esot pārāk nacionālistisks – Puaro.lv).
Nevis latviešu, bet Latvijas valoda
15.oktobrī, valsts valodas dienā, savā “X” kontā Logina šokē iedzīvotājus, savā apsveikumā kā mūsu valsts valodu nosauc “Latvijas valodu”.
“Latvijas valoda ir skaista, spēcīga un neatkārtojama. Tā ir attīstījusies gadsimtu gaitā, pārdzīvojusi okupācijas jūgu, kļuvusi stiprāka kā mūsu vienīgā valsts valoda. Tā ir bijusi iedvesmas avots tūkstošiem Latvijas mākslinieku un rakstnieku. Tā ir iedvesmas avots mums visiem,” raksta Logina (“Kas tā tāda par Latvijas valodu?!” Kultūras ministre Logina sadusmo sabiedrību – Puaro.lv ).
Lēmums pārdot Stūra māju
Lielu rezonansi sabiedrībā izraisīja Kultūras ministrijas lēmums pārdot ēku Brīvības ielā 61 jeb tā dēvēto “Stūra māju”.
“Ja valsts tomēr izlemtu pati rūpēties par namu, tā atjaunošanai izmaksas būtu 25 miljoni eiro. Tādi brīvie līdzekļi apkārt nemētājas, un līdz ar to atsavināšana ir vienīgais pragmatiskais risinājums, un, iepazīstoties ar citu valstu pieredzi, mēs redzam, ka tas strādā citur, mēs esam izdarījuši arī visus nepieciešamos priekšdarbus, lai nodrošinātu, ka muzejs var turpināt savu darbu. Muzejs nevarēs turpināt savu darbu, ja visa pārējā ēka kļūs par graustu. Faktiski šajā situācijā, šajā laika posmā mums pat nav citu variantu,” ir pārliecināta kultūras ministre Agnese Logina. Kultūras ministres plānam ir arī “Vienotības” atbalsts: “Šinī gadījumā vienīgais pareizais lēmums ir šo namu pārdot. Tātad Kultūras ministrija uzskata, ka tas ir jādara, un, raugoties no Finanšu ministrijas viedokļa, tas ir risinājums, lai mēs nejēdzīgi netērētu valsts līdzekļus,” piebilda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (LTV raidījums Šodienas jautājums”).
Vēlme pārdot Stūra māju, lai tur, piemēram, ierīkotu kopmītnes, uzskatāma par zaimošanu un necieņu pret Latvijas tautai svarīgiem vēstures momentiem, vietnē “X” raksta Jurģis Liepnieks. Tas liecina par to, ka mums pilnīgi neeksistē sapratne par atmiņas politiku. Un pie tā novedis tas, ka līdz šim mums par kultūras ministriem bijuši C kategorijas politiķi, kuriem nav ne mazākās sapratnes par uzdevumiem un mērķiem par to, kas būtu jāsasniedz, uzskata Liepnieks.
Dziesmu svētki – ārpus prioritātēm
Nacionālās apvienība atklātā vēstulē apgalvo, ka, neiekļaujot budžeta prioritāšu sarakstā sagatavoto Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma sistēmu, ir sperts “milzīgs un, iespējams, liktenīgs” solis atpakaļ latviešu tautas nozīmīgākās tradīcijas nodrošināšanā. Šāda prioritāšu maiņa nopietni apdraudot Dziesmu un deju svētku kustības nākotni.
Tāpat interesanti, ka vēl būdama kultūras ministres amatā, 2024.gada 15.jūnijā A.Logina atstāja bez ievērības Dikļos notiekošo lielkoncertu par godu pirmo latviešu Dziedāšanas svētku 160.gadadienai, tā vietā izvēloties būt klāt «Baltic Pride» gājienā. Bet, iespējams, politiķe sestdien jau zināja, ka pirmdien beigs savus pienākumus kultūras ministres amatā un vienkārši ļāvās sirds aicinājumam, izvēloties piedalīties sev tuvākos pasākumos.
Loginas “ātrā ideja” – Kultūras ministrija atbalstīs digitālo spēļu nozari
Kultūras ministres ideja – Kultūras ministrija atbalstīs digitālo spēļu nozari. Piedodiet, kāds sakars ir digitālo spēļu industrijai un kultūrai, pakausi kasa tauta. Bet Agnese Logina savā “X” kontā skaidro: “Digitālo spēļu nozarei Latvijā ir patiesi liels potenciāls. Šī nozare ir daļa no radošajām industrijām. (..) Digitālās spēles ir industrija, kuras apgrozījums patlaban ir plašāks nekā mūzikas un kino nozares apgrozījums. Vienlaikus šī ir nozare, kurā Igaunija un Lietuva ir mums priekšā, daļēji arī tādēļ, ka tur tā netiek skatīta kā atrauta no citiem radošo industriju procesiem. Kultūras ministrija ir gatava uzņemties vidutāja lomu, lai digitālās spēles tiktu uztvertas kā perspektīva radošā industrija. Latvijas kontekstā šeit ir runa par maziem, dažu cilvēku uzņēmumiem, kas spēj izstrādāt augstvērtīgus, pasaulē atzītus produktus ar māksliniecisko vērtību, bez tiešsaistes elementiem. Un, protams, bez azartspēļu elementiem. Šīs nozares attīstība, kā arī citu augstas kvalitātes produktu attīstība un tirdzniecība, ir ieguvums ekonomikai un valsts budžetam. Līdz ar to tas ir ieguvums arī kultūras nozarei un tās finansējumam.”
Kā mēdz teikt, viss lieliski, tikai nekas nav saprotams…
Uzmākšanās skandāls augstskolās
Sevišķi darbīga kultūras ministre Logina bija, reaģējot uz Latvijas Televīzijas raidījumā “Kultūršoks” izskanējušo informāciju, ka žurnālistu rīcībā nonākušas vairākas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) studenšu liecības par pasniedzēju seksuālu uzmākšanos. Kultūras ministre aicināja “nekavējoties veikt notikušā izmeklēšanu”.
Cerēsim, ka pateicoties kultūras ministres aktīvajai darbībai, augstskolās vide kļuvusi drošāka.
Atkāpjas no amata personisku iemeslu dēļ
“Šo laiku raksturoja kā sarežģīti brīži, tā panākumi, un esmu lepna par paveikto un drosmīgi pieteikto. Personīgu iemeslu dēļ esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties no kultūras ministra amata,” savā paziņojumā par demisiju pauda kultūras ministre.
Ērkšķainais ceļš politikā
2018.gadā partija “Progresīvie” ar “Latgales partijas” Daugavpils nodaļu vienojās par sadarbību 13.Saeimas vēlēšanās. Logina bija Latgales saraksta līdere. Tā kā “Progresīvie” nepārvarēja 5% barjeru, politiskais spēks Saeimā neiekļuva.
2019.gadā partija “Progresīvie” Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām izvirzīja arī Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja kuratori Loginu, kura gan nekļuva par EP deputāti, jo partija nepārvarēja 5% barjeru.
No 2019. līdz 2021.gadam Logina bija “Progresīvo” valdes locekle, savukārt 2021.gadā, noslēdzoties Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja vadītāja konkursam, Logina, kura līdz tam bija muzeja kuratore, kļuva par muzeja vadītāju. Viņa muzejā strādāja kopš 2015. gada.
2020.gadā Loginu ievēlēja par Rīgas domes deputāti no “Progresīvo” un “Attīstībai/Par!” kopīgā saraksta. Viņa strādāja Pilsētas attīstības un Izglītības, kultūras un sporta komitejā. 2022.gadā viņa kandidēja 14.Saeimas vēlēšanās, taču parlamentā neiekļuva.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pagājušā gada 24.augustā aicināja toreizējo labklājības ministri, “Jaunās vienotības” izvirzīto premjera amata kandidāti Eviku Siliņu veidot valdību.
Siliņa 2023.gada 13.septembrī paziņoja, ka no parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai JV, pieci – Zaļo un zemnieku savienībai, bet trīs – “Progresīvajiem”.
Pēc protestiem pret kultūras ministra amata kandidātu juristu Gunāru Kūtri (ZZS), amats tiek Agnesei Loginai.
Iespējams, esam kādu Loginas veikumu palaiduši garām neievērotu, tāpēc aicinām rakstīt komentāros, ja kas papildināms.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lasītāju viedokļi