Saeima otrdien izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredz attiecīgi izveidot jaunu enerģētikas un klimata ministra amatu un realizēt jaunās koalīcijas ieceri par ministru biedru ieviešanu.
Grozījumu Ministru kabineta iekārtas likumā nodošanu komisijai atbalstīja 62 deputāti, bet pret bija 35 parlamentārieši.
Grozījumi paredz izveidot jaunu klimata un enerģētikas ministra amatu Ministru kabinetā. Šos grozījumus iesniedza jaunās koalīcijas – “Jaunās Vienotības”, “Apvienotā saraksta”, Nacionālās apvienības – deputāti.
Jaunajā ministrijā paredzēts apvienot jau strādājošus departamentus no Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām. Iecere aizstāvji norādījuši, ka jaunas izmaksas radīs vien ministra un dažu vadošo ierēdņu algas. Neoficiāli zināms, ka jaunās ministrijas vadību varētu uzņemties Ŗaimonds Čudars (“Jaunā Vienotība”).
Vienlaikus izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodoti grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas, atbilstoši jaunās koalīcijas iecerei, paredz ieviest ministru biedrus. Grozījumu nodošanu komisijai atbalstīja 54 deputāti, bet pret bija 43 parlamentārieši.
Likumā paredzēts noteikt, ka ministra biedrs pārzina atsevišķas nozares un politikas jomas un ka ministra biedram būs padomdevēja tiesības valdības sēdēs. Ministru biedrus iecels Ministru prezidents, premjers to varēs darīt pēc attiecīgās jomas ministra priekšlikuma.
Jaunās koalīcijas politiskie spēki iepriekš vienojušies ministra biedra amatu izveidot Aizsardzības ministrijā, kurā ministrs būtu no Nacionālās apvienības, bet ministra biedrs – no “Apvienotā saraksta”. Tikmēr “Apvienotais saraksts” vairākkārt uzstājis, ka “Jaunajai Vienotībai” jāuzņemas atbildība par veselības nozari, proti, “Apvienotais saraksts” saņemtu veselības ministra portfeli, bet “Jaunā Vienotība” ieņemtu ministra biedra amatu.
Pēc garām debatēm parlaments konceptuāli atbalsta ministru biedru amatu ieviešanu
Latvijā plāno ieviest Ministru kabineta ministru biedru amatus. To paredz ceturtdien, 24. novembrī, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Lai izmaiņas stātos spēkā, likuma grozījumi Saeimai vēl jāatbalsta galīgajā lasījumā.
Likuma grozījumus parlaments ceturtdien nodeva skatīšanai Juridiskajā komisijā. Lai gan komisijas vairākums ceturtdien neatbalstīja likuma grozījumu virzību pirmajā lasījumā, Saeimas Kārtības rullis pieļauj neatbalstītos likumprojektus tomēr iekļaut izskatīšanai Saeimas sēdē. To lūdza darīt jaunās koalīcijas deputāti.
Koalīcijas deputātiem nav vairākuma Juridiskajā komisijā, bet ir vairākums Saeimā. Līdz ar to Saeima ceturtdien likumprojektus atzina par steidzamiem, kas nozīmē – tie jāskata divos lasījumos.
Atbalstītie grozījumi atbilstoši jaunās koalīcijas iecerei paredz ieviest ministru biedrus.
Likums noteiks, ka ministra biedrs pārzina atsevišķas nozares un politikas jomas un ka ministra biedram būs padomdevēja tiesības valdības sēdēs. Ministru biedrus iecels Ministru prezidents, premjers to varēs darīt pēc attiecīgās jomas ministra priekšlikuma.
Tāpat likuma grozījumos noteikts, ka ministra biedrs noteiktās kompetences ietvaros savu pienākumu izpildīšanai saziņā ar attiecīgo Ministra kabineta locekli cita starpā dod rīkojumus valsts sekretāram vai citām valsts pārvaldes amatpersonām, kuras par to informē augstāku amatpersonu. Tāpat ministra biedrs var dot rīkojumu Ministru kabineta locekļa pakļautībā esošās iestādes vadītājam un atsevišķos gadījumos citām pārvaldes amatpersonām, kuras par to informē augstāku amatpersonu.
Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai vēl būs jāskata otrajā-galīgajā lasījumā, kas varētu notikt 1. decembrī.
Garas debates
Grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā pirmajā lasījumā atbalstīja 52 deputāti, bet “pret” balsoja 42 parlamentārieši.
Skatot likuma grozījumus saistībā ar ministru biedru ieviešanu, Saeimā izvērtās visai plašas debates, uzstājoties gan jaunajiem pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem.
Jaunās koalīcijas deputāti debatēs uzsvēra galvenokārt to, ka ministru biedri palīdzēs risināt starpnozaru problēmas. Savukārt jaunās opozīcijas deputāti lielākoties norādīja uz papildu izmaksām, ko radītu šādi amati, un pauda neizpratni par esošo resursu neizmantošanu.
Piemēram, opozīcijas parlamentārietis Augusts Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda: “Šodien skatāmais jautājums ir reti glups gājiens. (..) Ministra biedra amats ir faktiski viens no ultimāta jautājumiem, ko viens no koalīcijas partneriem ir uzlicis. (..) [Šie] Amati jaunie, būsim reālisti, nekādus kalnus negāzīs.”
Tikmēr jaunās koalīcijas pārstāvis Didzis Šmits (“Apvienotais saraksts”) sacīja: “Šodien mēs nelemjam par ministru biedriem, šodien mēs lemjam par nākotni – deleģēt kompetentus cilvēkus atbildēt par nozari.”
Savukārt Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (“Latvija pirmajā vietā”) pauda neizpratni par to, ka ministra biedrus iecels premjerministrs. Šlesera ieskatā ministra biedram būtu jābūt Saeimas apstiprinātam. Tāpat partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis norādīja, ka patlaban jaunajā
Līdzšinējās valdības vadītājs un arī nākamās valdības veidotājs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) ceturtdienas sēdē opozīcijai pārmeta tās darbu, norādot, ka opozīcija prasa izmaiņas un uzlabojumus, bet vienlaikus “norej” un noraida koalīcijas piedāvātos risinājumus.
Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits otrdien paziņoja par JV politiķa, pašreizējā premjera Krišjāņa Kariņa oficiālu nominēšanu Ministru prezidenta amatam. Faktiski Kariņa vadībā darbs pie jaunās valdības izveides notiek jau teju divus mēnešus.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Vai tad pirmos prihvatizēs Latvijas Valsts Mežus? Likvidators Čudars ar LVM valdes priekšsēdētāju Pēteri Putniņu no viena “advokātu” kantora (Spāde un Miķelsons)