NATO veic nepieciešamās darbības Eiropas drošības garantēšanai, trešdien intervijā TV3 uzsvēra Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Lūgts vērtēt bažas daļā sabiedrības, ka Krievijas uzbrukums NATO nākotnē ir teju neizbēgams, Riekstiņš atzīmēja, ka NATO ir definēti divi galvenie draudi – Krievija un terorisms, un attiecīgi tiek veiktas nepieciešamās darbības drošības stiprināšanai un NATO jauno aizsardzības plānu iedzīvināšanai, kas paredz dalībvalstu aizsardzību “no pirmās minūtes un pirmā centimetra”.
Vēstnieks atzina, ka teju divus gadus ilgais Krievijas karš pret Ukrainu nenoliedzami rada cilvēkos nedrošību, taču NATO ļoti labi apzinās riskus un veic nepieciešamās darbības, pirmkārt, lai atturētu potenciālo uzbrucēju.
Līdz šim NATO atturēšanas darbības allaž ir sasniegušas mērķi,
uzsvēra Riekstiņš, kura skatījumā, arī tagad NATO vēstījums Krievijas pusē tiek sadzirdēts.
Riekstiņš uzsvēra, ka no Krievijas oficiālajiem kanāliem nāk daudz propagandas, kas ir vērsta gan uz valsts iekšieni, gan ārvalstīm, un kuras mērķis ir uzburt ainu, ka Krievijā viss it kā esot kārtībā, bet ārvalstīs tās mērķis ir sēt bailes.
Taču ticēt šai propagandai nevajag, uzsvēra diplomāts, kā piemēru minot versijas par it kā sekmīgi notikušo Krievijas pāriešanu uz kara laika rūpniecību. Ja Krievijai būtu tik lieliska militārā ražošana, tad kāpēc tā joprojām meklē palīdzību no Ziemeļkorejas un Irānas, retoriski atzīmēja vēstnieks, atgādinot, ka Krievijas cilvēku un tehnikas zaudējumi karā ir milzīgi.
Mums nav jābūt pašpaļāvīgiem, bet nav arī jākrīt panikā, piebilda vēstnieks.
Runājot par NATO nākotnes jautājumiem, ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu Riekstiņš neredz kā ļoti lielu risku NATO turpmākajam attīstības virzienam, jo iepriekšējā pieredze nav liecinājusi, ka cita prezidenta apstākļos ļoti būtiski samazinātos ASV atbalsts mūsu drošības vajadzībām.
Riekstiņa vērtējumā, pēdējie lēmumi Turcijā liecina, ka viss virzās uz to, ka Zviedrija tuvākajās nedēļās kļūs par NATO dalībvalsti.
Savukārt to, kurš būs nākamais NATO ģenerālsekretārs, gan vēl esot grūti pateikt, jo visu noteiks neformāls NATO valstu vadītāju sarunu process.
Avots: TV3
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tas jampampelis ir jampampelis.
Ja jau runā par nākotnes Krievijas uzbrukumu NATO, tad kas ir ar Ukrainas uzvaru, par ko visi mediji runāja? Tad patiesībā zaudē?
Krievija ir jau zaudējusi vairāk nekā 350 000 kritušo, un kur nu vēl miljonu kas aizbēguši no Ļaunuma impērijas!
To saka tie paši kas jau kara sākumā visādus fake stāstīja. Kādi Ukrainai zaudējumi, ja Ukrainā nepārtraukta mobilizācija? Tagad pat no ārzemēm gatavojas iesaukt aizbēgušos. Ja jau ukraiņi uzvar kāpēc viņiem tas vajadzīgs? Ukrainas televīzijā bija nosaukts 1.1 miljons bez ievainotajiem. Miljons no Krievijas ir nekas, 40% jau atgriezušies, pateicoties pieņemtajām prasībām pret Krievijas pilsoņiem. Un salīdzini cik gadā no Latvijas aizbrauc, pat bez kara, un salīdzini ar iedzīvotāju skaitu.
NE KRITUŠO. Tā ir propaganda. Neatkarīgi novērotāji lēš apmēram uz 80 – 90 tūkstošiem. Viņi vienkārši ieskaita gūstekņus, ievainotos, atsauktos, īsāk sakot, VISUS, kuri reāli nepiedalās karadarbībā. Meļus neciešu principā, bet te jau ir cits līmenis. Daudz pretīgāks. Tas, protams, tikai viedoklis, varbūt tie cipari arī atšķiras. Varbūt ;-)
Ir maz izredžu, ka Krievija uzbruktu kādai NATO valstij — kā tas notika ar Ukrainu. Jo Pūķins ir gļēvulis. Kādu incidentu pie robežas tas mazais žurkulēns gan varētu sarīkot.
Tak nav arī nekādas vajadzības. Es teiktu, ka drīzāk Moldovai būtu jāuzmanās.