Ukraina apturējusi Krievijas gāzes tranzītu

Ukraina trešdien apturējusi Krievijas gāzes tranzītu, paziņojusi Ukrainas Enerģētikas ministrija.

Ministrija norādīja, ka šis lēmums pieņemts valsts drošības interesēs, un starptautiskie partneri par to ir laikus informēti.

31.decembrī beidzās Ukrainas uzņēmuma “Naftogaz” un Krievijas kompānijas “Gazprom” parakstītais piecu gadu līgums par Krievijas gāzes tranzītu caur Eiropu, un līgums netika pagarināts.

Krievijas gāze tika piegādāta Eiropai pa gāzesvadiem caur Ukrainu kopš 1991.gada. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Kijiva nolēma, ka līgumu par gāzes tranzītu nepagarinās. Krievijas enerģētikas grupa “Gazprom” paziņoja, ka gāzes eksports uz Eiropu caur Ukrainu apturēts no plkst.8 (plkst.7 pēc Latvijas laika).

“Mēs esam pārtraukuši Krievijas gāzes tranzītu, tas ir vēsturisks notikums. Krievija zaudē tirgu, tā cietīs finansiālus zaudējumus. Eiropa jau ir nolēmusi atteikties no Krievijas gāzes. Un “Repower EU” iniciatīva paredz tieši to, ko Ukraina šodien ir izdarījusi,” uzsvēra Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka Ukraina ir gatava uz Eiropas valstīm nodrošināt tranzītu tikai gāzei, kas nav Krievijas izcelsmes. Zelenskis iepriekš norādīja, ka Ukraina bija devusi Eiropas Savienībai (ES) gadu laika, lai sagatavotos. Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka Eiropas gāzes sistēma ir elastīga un pietiekami jaudīga, lai tiktu galā ar tranzīta pārtraukšanu caur Ukrainu.

“Komisija vairāk nekā gadu ir strādājusi pie tā, lai sagatavotos scenārijam bez Krievijas gāzes tranzīta caur Ukrainu,” ziņu aģentūrai AFP otrdien norādīja EK.

Krievija joprojām var sūtīt gāzi uz Ungāriju, kā arī Turciju un Serbiju, izmantojot cauruļvadu “TurkStream” caur Melno jūru. Tādēļ Ukrainas lēmums, visticamāk, maz ietekmēs Ungāriju.

Ukrainas lēmums apturēt Krievijas gāzes tranzītu visvairāk ietekmēs Slovākiju, bet EK norādīja, ka, pateicoties rūpīgai plānošanai un alternatīvām piegādēm, šī lēmuma ietekme uz ES kopumā būs ierobežota.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā ES ir ievērojami samazinājusi gāzes importu no Krievijas. Saskaņā ar ES datiem 2023.gadā Krievijas gāze veidoja mazāk nekā 10% no ES gāzes importa apjoma. 2021.gadā šis rādītājs bija 40%. Tomēr vairākas ES dalībvalstis, tai skaitā Slovākija un Austrija, turpināja importēt ievērojamus gāzes apjomus no Krievijas.

Austrijas elektroenerģijas un dabasgāzes tirgu kontroles dienests “E-Control” paziņoja, ka neprognozē nekādus traucējumus, jo ir diversificēti piegādes avoti un izveidotas rezerves. Savukārt Slovākija ir paudusi neapmierinātību ar šādu notikumu pavērsienu. Slovākija līdz šim bija galvenais Krievijas gāzes ieejas punkts ES un nopelnīja tranzīta maksu par gāzes piegādi Austrijai, Ungārijai un Itālijai.

Slovākija pagājušajā mēnesī parakstīja īstermiņa izmēģinājuma līgumu par dabasgāzes iepirkšanu no Azerbaidžānas, bet pērnā gada sākumā tā noslēdza vienošanos par ASV sašķidrinātās dabasgāzes importu pa cauruļvadu no Polijas. Valsts var saņemt gāzi arī pa Austrijas, Ungārijas un Čehijas tīkliem, kas cita starpā ļauj importēt gāzi no Vācijas un citiem potenciālajiem piegādātājiem.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico piektdien draudēja apturēt elektrības piegādi Ukrainai. Zelenskis savukārt pārmeta Fico, ka viņš palīdz Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam finansēt karu un vājināt Ukrainu.

Fico šodien izteicās, ka par Kijivas lēmumu apturēt gāzes tranzītu dabūs maksāt Eiropa. “Gāzes tranzīta pārtraukšana caur Ukrainu izteikti ietekmēs mūs visus ES, bet ne Krievijas Federāciju,” sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja Fico. Slovākijas premjerministrs decembrī devās uz Maskavu, lai tiktos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un pārrunātu jautājumu par gāzes piegādi.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Fico ir viens no retajiem Eiropas līderiem, kas saglabājis draudzīgas attiecības ar Kremli.

Polija, kas neimportē Krievijas gāzi, ir piedāvājusi atbalstīt Kijivu gadījumā, ja Slovākija pārtrauktu elektroenerģijas eksportu. Ukrainai šīs piegādes ir ļoti svarīgas, jo Krievija regulāri veic uzbrukumus Ukrainas elektrostacijām.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis paziņoja, ka Ukrainas lēmums apturēt Krievijas gāzes tranzītu ir “jauna uzvara pēc Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO”.

“Gazprom” 28.decembrī paziņoja, ka no 1.janvāra pārtrauks arī gāzes piegādes Moldovai. Moldova jau decembra vidū uz 60 dienām izsludināja ārkārtējo stāvokli enerģētikas sektorā saistībā ar iespējamu gāzes piegāžu pārtraukšanu separātiskajam prokrieviskajam Piedņestras reģionam.

Maskava piegādā gāzi Kučurganas termoelektrostacijai – Moldovas lielākajai elektrostacijai, kas atrodas Piedņestras reģionā.

Lēmumu pārtraukt gāzes piegādes Moldovai “Gazprom” pamatoja ar it kā Kišiņevas atteikumu risināt jautājumu par parādu saistībā ar gāzes piegādēm. Moldova noliedz, ka būtu parādā “Gazprom” 790 miljonus ASV dolāru (757,1 miljons eiro).

Moldovas enerģētikas ministrs Konstantīns Borosans sacīja, ka valdība ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu stabilu elektroenerģijas piegādi, taču aicināja iedzīvotājus taupīt enerģiju.

Kad Krievija 2022.gada februārī atkārtoti iebruka Ukrainā, Moldova bija pilnībā atkarīga no Maskavas dabasgāzes, taču kopš tā laika ir centusies dažādot un paplašināt savus enerģijas avotus.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!