Somijas prezidents Aleksandrs Stubs uzskata, ka viņa valsts ir labi sagatavota iespējamam Krievijas uzbrukumam. Intervijā medijam “Zeit Online” viņš stāsta, ko citas valstis no tā varētu mācīties.
Jautāts par šībrīža Somijas un Krievijas attiecībām, Stubs nosauc trīs lietas: “Mūsuprāt, izšķiroši ir trīs faktori. Krievijas vadība pēc savas būtības tuvākajos gados nemainīsies. Tas, kurš pārvalda Krieviju, nebūs liberāldemokrāts. Pat ja tas vairs nav Putins, mēs sagaidām stingrās līnijas spēlētāju. Otrkārt, Krievija turpinās attīstīt savu bruņojumu un uzturēt kara ekonomiku. Valsts turpinās mēģināt mūs iebiedēt, vainot citus un veikt hibrīduzbrukumus. Un tā turpinās mēģināt iznīcināt Ukrainas valsti. Mūsu politika attiecībās ar Krieviju ir balstīta uz šīm premisām.”
Lūgts vērtēt Somijas pašreizējo drošības situāciju, prezidents atbild pārliecinoši: “Mēs jūtamies diezgan droši. Salīdzinot ar citām valstīm, mums ir ļoti spēcīgi aizsardzības spēki. Mēs esam ES un NATO dalībvalsts un esam noslēguši divpusējus nolīgumus, pirmkārt un galvenokārt ar Amerikas Savienotajām Valstīm.”
Runājot par to, kā vajadzētu izturēties, reaģējot uz Putina biežo kodolieroču žvadzināšanu, Somijas prezidents norāda: “Esiet kā Somija: mierīga, vēsa un rāma. Nevajag ņirgāties. Nevajag provocēt. Vēsture rāda, ka, jo vairāk jūs draudat ar kodolieročiem, jo mazāka ir iespēja, ka jūs tos faktiski izmantosiet. Es domāju, ka kādā brīdī Ķīna un globālie dienvidi arī teiks -pietiek. [..]
Sagatavojieties sliktākajam, lai tas nenotiktu. Ir iemesls, kāpēc mēs pieturamies pie iesaukšanas [militārajā dienestā] un ka 900 000 vīriešu un sieviešu ir saņēmuši militāro pamatapmācību. Mēs varam ļoti ātri mobilizēt 280 000 vīriešu un sieviešu ārkārtas situācijā. Mums ir gaisa spēki ar 62 F-18 iznīcinātājiem un drīz arī 64 F-35, un mums ir tālā darbības rādiusa sauszemes, gaisa un jūras raķetes.
Ir arī iemesls, kāpēc mums – kopā ar Poliju – ir lielākā artilērija Eiropā un mēs uzskatām, ka aizsardzība ir visas sabiedrības uzdevums. Somijā ir bunkuri 4,8 miljoniem no tās 5,6 miljoniem iedzīvotāju.
Mēs esam gatavi, un labākais veids, kā izvairīties no lieliem konfliktiem ar Krieviju, ir parādīt, ka tai pat nevajadzētu mēģināt mums uzbrukt.
Es saprotu, ka šobrīd tik daudz tiek runāts par iespējamu karu, bet jums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nerunātu par kara dedzību. Mēs no tā izvairāmies. Tas ir par to, ka mazāk jārunā un jādara vairāk.”
Taujāts par to, vai, pēc viņa domām, Krievija drīzumā varētu uzbrukt citai valstij, jo Vācijas aizsardzības ministrs šī gada sākumā sacīja, ka šāds uzbrukums varētu notikt tuvāko piecu līdz astoņu gadu laikā, tāpat Zviedrijas civilās aizsardzības ministrs ir teicis kaut ko līdzīgu, Stubbs norāda:
“Es varu tikai atkārtot to, ko esmu jau teicis: labāk ir sagatavoties, nekā runāt. Es saprotu, ka cilvēki runā par karu, jo Eiropā ir karš. Tajā pašā laikā mūsu vērtējums šobrīd ir tāds, ka ir maz ticams, ka Krievija pārbaudīs NATO līguma 5. pantu. Šajā kontekstā es arī vēlētos nedaudz aizsargāt jauniešus, jo mēs esam situācijā, kad daudzi bērni skatās un lasa par karu savās viedierīcēs no rīta līdz vakaram. Un es domāju, ka mums ir vajadzīgs arī diskurss par mieru. Es zinu, ka līdz miera sarunām vēl ir tāls ceļš ejams, bet jums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, kad apgalvojat, ka Krievija jums uzbruks. Teiksim tā: ja tas būtu nenovēršami, ticiet man, mēs to zinātu.”
Vērtējot pašreizējo situāciju uz Somijas un Krievijas robežas, Stubbs norāda, ka “pašlaik tā ir klusa, tāpēc, ka mūsu pasākumiem ir bijusi ietekme. Mēs esam pakāpeniski slēguši visus robežšķērsošanas punktus. Kad mēs mēģinājām atsākt to darbu un Krievija nekavējoties izmantoja nākamos patvēruma meklētājus, mēs teicām: pietiek. Visas robežas [ar Krieviju] tagad ir slēgtas. ”
No: Zeit Online
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Paardodu vairumaa sarkanaas “gvozdika” staadus, leeti. Zvaniet. :)
Mūsu valsts budzēts nepārprotami rāda, ka zeltmatīšu valdībai ir cits skatījums uz dzīvi padomju varā aiz Stambulas vairoga. Kas gan sabiedrībai var būt svarīgāks?