Pēc svētdien notikušām sarunām Maskavā Vācijas kanceleres Angelas Merkeles un Krievijas prezidenta Vladimira Putina viedokļi par konfliktu Ukrainā aizvien ir atšķirīgi.
Abi bija vienisprātis, ka konflikts ir jāatrisina diplomātiskā ceļā. Tomēr vērtējums par iemesliem un to, kas jādara, joprojām atšķiras.
Putins varas maiņu Kijevā pērnā gada februārī atkal nodēvēja par „antikonstitucionālu apvērsumu”. Viņš aicināja Kijevu iesaistīties divpusējās sarunās ar separātistiem.
Krievijas prezidents arī paziņoja, ka Minskas vienošanās izpildei pirmkārt ir nepieciešami politiskie soļi – konstitucionālās reformas, vietējās vēlēšanas separātistu kontrolētajās teritorijās un amnestijas likuma pieņemšana.
Savukārt Merkele uzsvaru lika uz to, ka ir jāatjauno Ukrainas teritoriālā vienotība. Viņa norādīja, ka pamiers valsts austrumos tā arī nav iestājies, joprojām tiek ziņots par apšaudēm, par ko viņa vainoja separātistus.
Merkele arī uzsvēra, ka vietējo vēlēšanu rīkošanai separātistu kontrolētājās teritorijās jārezultējas ar to, ka Ukrainas valdība atgūst kontroli pār robežu ar Krieviju. Separātisti no kontroles pār robežu gan nevēlas šķirties.
Putins aicināja Kijevu sākt tiešas sarunas ar prokrieviskajiem separātistiem. Bet Merkele norādīja, ka vizītes mērķis ir parādīt, ka Vācija vēlas strādāt kopā ar Krieviju, nevis pret to.
Avots: lsm.lv