Sārts sniedz skaidrojumu saistībā ar Igaunijas premjerministres izteikumiem un NATO plāniem Baltijas aizsardzībai

Nesen Igaunijas premjerministre Kaju Kallasa intervijā izdevumam “Financial Times” un citiem ārvalstu medijiem paziņoja, ka pašreizējie NATO Baltijas valstu aizsardzības plāni nav pietiekami to aizsardzībai un Krievijas iebrukuma gadījumā Igaunija tiktu noslaucīta no kartes.

Šādi apgalvojumi, bez šaubām, satrauca arī Latvijas sabiedrību un sociālajos tīklos izvērsās visai vētrainas debates.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts tviterī skaidro sabiedrību satraukušos Igaunijas premjeres izteikumus:

1.Neviens, kurš redzējis plānus par tiem publiski nerunās jo tie ir sevišķi slepeni;

2. Igaunijas premjeres izteikumi jāskata kontekstā ar Madrides samitu, kur Baltijas valstis vēlas panākt lielākas pastāvīgās NATO valstu vienības Baltijas valstīs;

3. NATO spēku izvietošanas pamata mērķis ir Krievijas atturēšana no uzbrukuma(deterrance);

4. Spēku pastāvīgas izvietošanas loģika ir atturēt no pēkšņa uzbrukuma, t.i. izmantojot spēkus, kas Krievijai pieejami robežu tuvumā;

5. Krievijas spēku koncentrācija, kā redzam Ukrainas kara piemērā, prasa daudz laika un ir labi redzama sabiedroto izlūkdienestiem, tāpēc tai būs laiks sagatavot pretsoļus;

6. pēc Krievijas kara ar Ukrainu, tās militārās spējas vēl ilgi būs ļoti samazinātās;

7. Visbeidzot, vai Baltijas valstīm būtu nepieciešami lielāki citu valstu papildspēki kā šobrīd? Jā, bet situācija nav dramatiska. Turklāt, galvenais nav skaits, bet kādas papildus “spējas” tiek novietotas.

Kā zināms, Kallasa izteicās, ka esošie NATO alianses aizsardzības plāni Baltijas valstīm paredz to sākotnēju ieņemšanu un pēc tam atbrīvošanu 180 dienu laikā. 

Igaunijas premjere atzīmēja, ka patlaban ir pagājušas tikai mazliet vairāk nekā 100 dienas kopš Krievija sāka iebrukumu Ukrainā. Kallasa piebilda, ka, ja salīdzinām Ukrainas un Baltijas valstu izmēru, tad tas nozīmētu “pilnīgu [Baltijas] valstu un mūsu kultūras iznīcināšanu”, viņas teikto citē “Financial Times”.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!