Eiropas NATO dalībvalstis jau ir aizstājušas lielāko daļu militāro spēju, kuras ASV izņēmušas no alianses aizsardzības plāniem, intervijā izdevumam Politico pavēstījis NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.
Rute uzsvēra, ka Vašingtonas lēmums samazināt daļu no NATO spēku modelī iepriekš paredzētajām ASV militārajām spējām nenozīmē Savienoto Valstu atkāpšanos no alianses. Pēc viņa teiktā, Eiropas sabiedrotie un Kanāda jau ir apņēmušies aizpildīt lielāko daļu radušos iztrūkumu, bet pārējās spējas tiks nodrošinātas tuvākajā laikā.
“Eiropa ne tikai uzņemas lielāku atbildību, bet arī dara to ļoti ātri,” intervijā Politico sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Kā norāda izdevums, ASV samazinājums skar vairākas militārās spējas, tostarp iznīcinātājus, bezpilota lidaparātus, gaisa degvielas uzpildes lidmašīnas, jūras patruļlidmašīnas, karakuģus un citas platformas, kuras NATO krīzes vai kara gadījumā varētu izmantot kolektīvajai aizsardzībai.
Rute uzsvēra, ka Eiropas valstu ieguldījums NATO pēdējos gados ir būtiski pieaudzis un alianse pakāpeniski kļūst mazāk atkarīga no ASV militārajām spējām. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka NATO kolektīvās aizsardzības princips, kas noteikts Ziemeļatlantijas līguma 5. pantā, paliek nemainīgs un ASV joprojām ir pilnībā uzticīgas alianses drošības garantijām.
Politico atgādina, ka ASV spēku samazināšana NATO plānos ir daļa no Vašingtonas centieniem vairāk resursu novirzīt citiem drošības izaicinājumiem, īpaši Indijas un Klusā okeāna reģionā. Savukārt Eiropas sabiedrotie pēdējo gadu laikā būtiski palielinājuši aizsardzības izdevumus un militārās spējas, lai uzņemtos lielāku atbildību par kontinenta drošību.
NATO augstākais sabiedroto spēku komandieris Eiropā Alekss Grinkevičs iepriekš arī norādījis, ka Eiropas valstis jau ir aizpildījušas lielāko daļu iztrūkuma, kas radās pēc ASV lēmuma samazināt savu ieguldījumu NATO spēku modelī.
Avots: Politico, NATO
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!