Lai arī pēdējās diennaktis uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ir bijušas salīdzinoši mierīgas un arī vakar nav fiksēti jauni robežpārkāpēju mēģinājumi iekļūt Latvijā, tomēr spriedze un risks uz robežas saglabājas augsts, pirmdien intervijā LTV “Rīta panorāmā” teica Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Pujāts stāstīja, ka joprojām virkne pārkāpēju uzturas tiešā robežas tuvumā vai uz tās un gaida izdevību iekļūt Latvijā. Latvijas robežsardze ar šiem cilvēkiem komunicējot, un vairums esot izteikuši vēlmi atgriezties atpakaļ Irākā, bet Baltkrievijas dienesti viņu valsts iekšienē atpakaļ nelaiž un notur pie robežas. Baltkrievija izmanto spēku, lai destabilizētu situāciju Latvijā, vērtēja amatpersona.
Vajadzības gadījumā Latvijas puse šiem cilvēkiem palīdzību neatsakot, kamēr baltkrievi nekādu palīdzību nesniedz. 25 personas no dažādām migrantu grupām Latvija tomēr ir uzņēmusi savā valstī, jo parādījās riski šo personu veselībai.
Pujāta vērtējumā, plaši šādu uzņemšanas praksi tomēr nevajadzētu izvērst, jo – ja mēs tagad atvērsim savu robežu, tad “tūkstošiem laimes meklētāju mēģinās” iekļūt Latvijā un Eiropas Savienībā.
Pamatā pie robežas pašlaik atrodas irākieši, bet no Afganistānas, kur pēdējās nedēļās vērojama strauja destabilizācija, migranti nav konstatēti. Ceļi, kā šīs personas nokļuvušas līdz Latvijas un Baltkrievijas robežai, esot ļoti dažādi, tostarp fiksēts, ka cilvēki Baltkrievijā ieradušies no Krievijas.
Pujāts atzīmēja, ka pierobežā izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ no iekļuvušajiem migrantiem pieteikumi par patvēruma piešķiršanu netiek pieņemti, attiecīgi Latvijā iekļuvušie tiek ievietoti slēgtos robežpārkāpēju izmitināšanos centros, kur vietas vēl pietiek.
Latvijas robežsardze ar baltkrievu kolēģiem pašlaik komunikāciju neuzturot, bet ir nosūtījusi protestu par nepieņemamu pretējās puses rīcību. Man nav pieņemams, ka robeža netiek sargāta, dialoga pārtraukšanu skaidroja Pujāts.
Pujāts stāstīja, ka septembra beigās vai oktobra sākumā ar pirmo žogu plānots aprīkot 37 kilometrus no Latvijas un Baltkrievijas robežas. Abu valstu robežas kopējais garums ir 172 kilometri, tomēr tā iet pāri arī grūti šķērsojamām vietām – ezeriem un upēm, attiecīgi minētie 37 kilometri ir robeža ar visaugstāko risku.
Robežsardzes priekšnieks potenciāli saskata riskus, ka līdzīgas situācijas var veidoties arī uz Latvijas – Krievijas robežas.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ir apritējusi Baltijas ceļa 32. gadadiena. Tieši pirms 32. gadiem latvieši spēja pierādīt savu drosmi, saliedētību un nelokāmo gribasspēku. Brīvības gars mājoja katrā latvieša sirdī. Baltijas ceļš ir svinīgs un svēts notikums latviešu tautas vēsturē, kas iezīmēja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. 1989. gada 23. augustā pulksten 19:00 vairāk nekā 2 000 000 Baltijas valstu iedzīvotāju spēja sadoties rokās, veidojot 670 km garu dzīvo ķēdi. Šajā brīdī aiz mums stāvēja Sentēvu Dievi. Sentēvu Dievi uzklausīja mūsu tautas lūgsnas un dāvāja iespēju mūsu tautai pašai lemt savu nākotni. Tas bija burvīgs laiks, kad latvieši stāvēja plecu pie pleca, roku pie rokas, lai… lasīt vēl »
[Komentāra 2. daļa] Esmu pateicīgs katram manam tautietim, kas nežēlojot spēkus, piedalījās Baltijas ceļā. Esmu priecīgs par savu tautu, kas spītējot okupantu pārspēkam, spēja atgūt savu brīvību. Esmu lepns par katru latvieti, kurš saglabājis savā sirdī ticību Sentēvu Dieviem. Es lepojos ar savu valsti – Latviju. Būsim draudzīgi un iecietīgi, būsim saliedēti! Mēs esam vienota tauta un stipra tauta. Kopā mēs esam spēks. Kopā mēs esam vareni. Lai Latvju Dievi mūs svētī! Lai Latvju Dievi pasargā mūs no ļauna! Visa slava Latvju Dieviem! Visa slava Latvijai! Ar mīlestību un gādību pret Latviju, Skolnieciņš no svētkalniņa [Latvju Dievu priesteris] ©Skolnieciņš 1999-bezgalība… lasīt vēl »
Es neteiktu vis, ka ezers vai upe ir gruuti shkjeersojama vieta. Ja man buutu shaadi nodomi, tieshi taadu celju izveeleetos. Tiesa gan, shiis vietas relatiivi labaak paarskataamas, ja vien NAV taada riita pustumsas miglinja. Gruuti shkjeersojami ir purvi, tie gan riebiigi. Var gan buut, ka tie tuksneshu ljaudis vienkaarshi baidaas no uudens. Varbuut.