Polija plāno šogad atvēlēt aizsardzībai 4% no iekšzemes kopprodukta

Polija plāno šogad atvēlēt aizsardzībai 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), paziņojis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

Procentuāli tie būs lielākie aizsardzībai atvēlētie līdzekļi starp visām NATO dalībvalstīm, paziņoja Moraveckis.

Polijas vadība nav slēpusi, ka vēlas panākt, lai Polijas armija kļūtu par spēcīgāko Eiropā. Tas nepieciešams, lai atturētu Krieviju no domas par jebkādām militārām avantūrām attiecībā uz Poliju.

NATO pašreizējais mērķis nosaka, ka alianses dalībvalstīm jācenšas līdz 2024. gadam palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% IKP gadā, bet katra valsts pati izlemj, cik daudz līdzekļu atvēlēt savai aizsardzībai.

NATO par šo mērķi vienojās 2014. gadā samitā Velsā pēc tam, kad Krievija bija anektējusi Ukrainai piederošo Krimu. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā NATO sāktas jaunas sarunas par aizsardzības izdevumu palielināšanu.

2022. gadā procentuāli visvairāk savai aizsardzībai atvēlēja Grieķija – 3,76% no IKP. Otrajā vietā ierindojās ASV, kas atvēlēja aizsardzībai 3,47% no IKP jeb 822 miljardus ASV dolāru (tas ir vairāk nekā divreiz vairāk nekā visas pārējās NATO valstis kopā).

Polija pērn ierindojās trešajā vietā ar 2,43% no IKP aizsardzībai.

Pievēršot pastiprinātu uzmanību aizsardzībai kopš Ukrainas kara sākuma, Polija pērn pasūtīja no ASV 250 tankus “Abrams” un noslēdza līgumu ar Dienvidkoreju par 400 tanku un 212 haubiču piegādi.

Polija plāno tuvākajos gados palielināt savu armiju līdz 250 000 profesionālu karavīru un apmācīt 50 000 cilvēku civilajā aizsardzības dienestā.