Lidmašīnu apbruņošana “nav eskalācijas līdzeklis”, bet kalpo tam, lai līdzvērtīgi sastaptu potenciālo pretinieku, viņš sacīja.
Tas arī ir vajadzīgs, lai “motivētu karavīrus”, kas veic uzdevumus Baltijas debesīs.
Vācijas kara aviācijas lidmašīnas jau iepriekš piedalījušās Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā. Tomēr lidojumos no 2014.gada septembra līdz decembrim lidmašīnām nav bijis pilna kaujas komplekta.
Tāds lēmums pieņemts politiskā līmenī, lai neprovocētu konflikta eskalāciju ar Krievijas bruņotajiem spēkiem, sacīja Milners.
Kopš Krimas okupācijas Baltijas valstis vairākkārt norādījušas, ka tās, ņemot vērā Krievijas agresijas draudus, nav pietiekami aizsargātas. Atsaucoties uz šīm bažām, NATO pastiprināja savu Baltijas sabiedroto gaisa telpas patrulēšanu.
Interesanti, ka daļa no bruņojuma, kas atrodas šajās lidmašīnās, pašas Vācijas gaisa telpā ir aizliegti. Piemēram, vidējas darbības rādiusa raķetes, kas arī ietilps kaujas komplektā, Vācijā miera laikā izvietot uz lidmašīnām nav atļauts.
Avots: LETA
Lasītāju viedokļi