NATO militārās komitejas priekšsēdētājs sola triecienu Krievijai, ja tā uzbruks aliansei

Krievijas agresijas gadījumā pret kādu no NATO dalībvalstīm, alianse atbildēs ar uzbrukumu Krievijai, tās teritorijā iznīcinot vietas, no kuras veikti uzbrukumi. To, piedaloties Tallinā bāzētās domnīcas “Eiropas politikas centrs” rīkotajā diskusijā paziņoja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers. Vienlaikus viņš uzsvēra – alianse Krievijai neuzbruks pirmā.

Admirālis R.Bauers uzsvēra, ka NATO valstīm, pieaugošo Krievijas draudu dēļ, ir vairāk jāinvestē pretgaisa aizsardzības infrastruktūrā un liela attāluma precīzās uzbrukuma spējās. Viņš arī norādīja, ka atbalsta alianses iekšienē uzsākto diskusiju par šo spēju nepieciešamību.

“Iepriekš bija doma, ka mēs esam aizsardzības alianse, tāpēc gaidīsim, līdz mums kāds uzbruks. Pēc uzbrukuma mēs varēsim pārtvert raķetes. Bet efektīvāk ir tās ne tikai pārtvert, bet arī mērķēt uz to palaišanas vietām Krievijā, ja Krievija mums tomēr uzbrūk,” skaidroja NATO militārās komitejas priekšsēdētājs.

“Gudrāk ir nevis sēdēt un gaidīt, kamēr mums trāpīs, bet mērķēt uz palaišanas vietām Krievijā gadījumā, ja notiek šāds uzbrukums. Mums ir jādod pirmais trieciens,” atzina admirālis R. Bauers, uzsverot, ka NATO valstīm būtu jākoncentrējas uz to ieroču sistēmu iznīcināšanu, kuras tiek izmantotas, uzbrukumiem alianses dalībvalstīm.

Viņš uzsvēra, ka NATO valstīm būtu jākoncentrējas uz to ieroču sistēmu iznīcināšanu, kuras tiek izmantotas, lai mērķētu uz alianses dalībvalstīm.

Vienlaikus alianses militārās komitejas vadītājs piebilda – NATO kā aizsardzības alianse varētu dot arī pirmo triecienu gadījumā, ja būtu šāda nepieciešamība un pretinieka rīcība uz to spiestu.

Lūgts novērtēt Krievijas bīstamību, admirālis R. Bauers norādīja, ka Krievija vairs nav tik liels drauds aliansei, kāda tā bija 2022.gada februārī, jo pēc vairāk nekā divus gadus ilga kara Krievijas armija un tās militārās spējas ir novājinātas.

Kopš Krievijas pretlikumīgā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā NATO pēc Aukstā kara Krieviju atkal definējis par galveno draudu visām alianses dalībvalstīm. Lai gan Krievija teju trīs gadu ilgā karā pret Ukrainu nav sasniegusi savus stratēģiskos mērķus, tās armija virzās uz priekšu Austrumukrainā, savukārt pret Ukrainu atbalstošajām Rietumvalstīm agresorvalsts diktators un starptautiski meklētais kara noziedznieks Vladimirs Putins ir izvērsis hibrīdkaru, kurā tiek izmantotas ietekmes operācijas, sabotāžas un mērķēti uzbrukumi.

Avots: Sargs.lv/United 24