Viena lieta mani mulsina. Klausoties mūsu un arī lielāko daļu ES un ASV politiķus, es saprotu, ka Ukrainas opozīcija, kura met Molotova kokteiļus uz policistiem, sagrābj ķīlniekus, lieto šaujamieročus, vardarbīgi ieņem ēkas utt., rīkojas pareizi un leģitīmi. Vēl vairāk. Policijai nav tiesību viņiem atbildēt ar to pašu. Tāds kā es, saprotu, ir gan ASV, gan ES, gan, protams, nopakaļ arī Latvijas oficiālais viedoklis.
Sandra Kalniete dodas uz Ukrainu atbalstīt šos Molotova kokteiļa metējus, Latvija, kurai nav naudas, lai ārstētu savus pilsoņus, piedāvā medicīnisku palīdzību šiem Ukraiņu protestētājiem. Viss ir vienkāršs un melnbalts – valdība ir slikta (korumpēta, prokrieviska), tāpēc protestētāji drīkst tā rīkoties.
Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šādai tuvredzīgai attieksmei būs sekas. Mēdz teikt, ka slikts piemērs ir lipīgs. Ja jau Molotova kokteilis, izrādās, ir leģitīms ierocis cīņā par demokrātiju, pret korupciju, nesaprotamiem valdības un parlamenta lēmumiem, tad es baidos, ka atradīsies arī citi ar valdību neapmierinātie citās valstīs, kas iedvesmosies no Ukraiņu opozīcijas episkās cīņas, kuru atbalstīja visa brīvā pasaule. Tā taču rīkojas īsti varoņi. Cīnās. Karo. Ņem savu likteni savās rokās.
Bail domāt, kas būtu, ja bēdīgi slavenajā 13. janvārī Latvijas protestētājiem jau būtu bijis šāds piemērs kā pareizi un efektīvi protestēt.
Jā, protams, es uzskatu, ka Janukovičam, kurš viennozīmīgi ir atbildīgs par situācijas novešanu tik tālu, bija šonedēļ jāatkāpjas, nevis jāsāk šaut uz cilvēkiem un šajā stāstā nav labo, bet vienlaikus Molotova kokteiļu metēju, ķīlnieku sagrābēju un bruņoto protestētāju glorifikācija arī šokē.
Un tiešām bail domāt, kādu efektu uz nākotnes notikumiem ne tikai Ukrainā atstās šī primitīvā vienkāršošana, kurā pret netīkamu (demokrātiski tomēr ievēlētu, starptautiski atzītu utt.) valdību un parlamentu, izrādās, ne tikai drīkst, bet visādā veidā ir atbalstāmi cīnīties ar tik varmācīgām metodēm.
Autors: Jurģis Liepnieks