Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Karš

Latvijas aizsardzībai 2025.gada budžetā paredzēti 3,45% no IKP

Saeimas apstiprinātajā valsts budžetā 2025.gadam aizsardzības stiprināšanai atvēlēti 1 559 433 634 eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lielākā daļa no nākamā gada aizsardzības budžeta jeb 42% tiks izmantoti militāro spēju attīstībai. Aptuveni 26% no budžeta segs personāla un uzturēšanas izdevumus, savukārt 6% tiks izmantoti militārās infrastruktūras attīstīšanai.

Galvenie Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spēju attīstības projekti ir slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešana (200,15 miljoni eiro), krasta aizsardzības raķešu iegāde (17,35 miljoni eiro), kājnieku kaujas mašīnu (111,44 miljoni eiro), artilērijas, munīcijas un nodrošinājuma (139,61 miljons eiro) iepirkumi.

Bezpilota lidaparātu iegādei paredzēti 20 miljoni eiro. Savukārt mīnmetēju sistēmu, pašgājēju riteņu artilērijas sistēmu un tālās darbības raķešu sistēmu iegādei plānoti 52,84 miljoni eiro.

Infrastruktūras attīstībai tiks atvēlēti gandrīz 100 miljoni eiro, informē AM. Lielākais būvniecības projekts NBS vajadzībām ir militārais poligons “Sēlija”, kura izveides pirmā kārta tiks pabeigta 2025.gadā. Tas būs lielākais militārais poligons Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Jaunais mācību poligons ir nepieciešams, lai nodrošinātu arvien vērienīgākas NBS un Latvijā dislocētās NATO daudznacionālās brigādes militārās mācības.

Vērtējot ģeopolitisko situāciju Eiropā, stratēģiskais mērķis ir panākt Ukrainas uzvaru karā pret okupantiem, norāda AM. Latvija turpinās sniegt atbalstu Ukrainai, nākamgad tam atvēlot 0,25% no IKP. Ukrainai plānots piegādāt militāro tehniku, nodrošināt karavīru apmācību, kā arī tiks turpināta starptautiskās dronu koalīcijas attīstība.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzsver, ka aizsardzības spēju stiprināšana ar jauna bruņojuma iegādēm un krājumu papildināšanu ir vienīgais veids, kā ilgtermiņā atturēt Krieviju no agresijas pret Latviju. Tādēļ šis esot bruņošanās budžets, kur 76% veltīti tieši NBS attīstībai un stiprināšanai, norāda Sprūds.

Ministrs skaidro, ka, izmantojot līdz šim lielākos ieguldījumus Latvijas aizsardzībā, tiks sperti konkrēti soļi, lai veicinātu valsts noturību gan pret konvenciāliem, gan hibrīdiem draudiem.

Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto budžeta ietvaru valsts aizsardzībai 2026.gadā apstiprināti 1,768 miljardi eiro, 2027.gadā – 1,841 miljardi eiro, 2028.gadā – 1, 655 miljardi eiro.

Kā ziņots, Saeimas deputāti piektdien vakarā pēc trīs dienas ilgām diskusijām pieņēma 2025.gada valsts budžetu un ar to saistītos likumus, paredzot, ka nākamgad valsts budžeta deficīts būs 2,9% no iekšzemes kopprodukta. Par valsts budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 34 parlamentārieši.

Tēmas

Dalies ar rakstu

Vēl par tēmu

Skatīt vairāk

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (6)

6 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
drons
1 g. atpakaļ

Krievu impērija jūk ārā (pateicoties Pimpukam), bet nabaga mužiki vēl domā ka viņiem ir kāda gaiša nākotne.

Real warfare
1 g. atpakaļ

Dīvaini. Ukraiņi patlaban savā agonijā cenšas panākt kaut cik jēdzīgus pamiera nosacījumus… Šeit murgo par kaut kādu uzvaru karā. Vajag tak vismaz ziņas palasīt. ;-)

MMM
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  Real warfare

Ja jau viņi tādā agonijā, tad jau būtu kapitulācijas nosacijumu. Bet pamiera nosacijumi ir līdzvērtīgiem pretiniekiem. Tad jau otrā armija pasaulē nemaz nevar uzvarēt daudz mazāko Ukrainu? Nez kuram tad tur ir agonija?

turlais
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  Real warfare

Neviens nav formulējis, kāda tā uzvara izskatīsies!

Sems
1 g. atpakaļ

I want MOAR!

Ešbēns Trikāts
1 g. atpakaļ

Varēs sapirkties atkal sarūsejušus Mi-8, kas afgāņu karu pieredzējuši. Pa 4 miljoniem katru, vai, 8, jo toreiz vel bij lati.
Šoreiz varētu nopirkt izdedzinātās T-72 bundžas no Ukrainas! Zermaka Ltd pārdos taka nemetās, kaut 100.

Dalīties ar rakstu