Latvijā no Krievijas pērn 11 mēnešos importēts uz pusi vairāk graudaugu produktu nekā gadu iepriekš

Latvijā pagājušā gada 11 mēnešos no Krievijas importētas 333 225 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 51,5% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, kad importēja 219 959 tonnas, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vienlaikus 2023.gada 11 mēnešos Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 73,529 miljonus eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2022.gada 11 mēnešos.

Tostarp kukurūza pērn 11 mēnešos no Krievijas importēta 237 093 tonnu apmērā, rudzi – 45 987 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums – 41 140 tonnu apmērā, tritikāle – 986 tonnu apmērā un mieži – 20 tonnu apmērā.

Salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu kukurūzas  imports  palielinājies par 68,4%, rudzu – par 44,9%, kviešu un kviešu un rudzu maisījuma – par 19,6%, bet tritikāles imports samazinājies par 84,3%. Mieži 2022.gada attiecīgajā periodā netika importēti.

VID pārstāvji skaidroja, ka preces, kas ir izgājušas importa procedūru jeb izlaistas brīvā apgrozībā, iegūst Eiropas Savienības (ES) preču statusu un ir brīvā apritē visā ES teritorijā. Tās var tikt patērētas Latvijā vai nogādātas uz citu ES dalībvalsti bez muitas procedūras, tostarp tranzīta piemērošanas.

Vienlaikus VID Muitas pārvaldes rīcībā nav informācijas par Latvijā faktiski patērētiem, kā arī pēc laišanas brīvā apgrozībā citām ES dalībvalstīm nosūtītiem graudiem.

Apkopotie dati arī liecina, ka no Krievijas caur Latviju tranzītā pērn 11 mēnešos pārvadāti 1,975 miljoni tonnu graudaugu produktu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, kad caur Latviju tranzītā pārvadāja 861 068 tonnas graudaugu.

Tostarp 1,563 miljoni tonnu veidoja kvieši un kviešu un rudzu maisījums, 261 175 tonnas – kukurūza, 100 983 tonnas – mieži, 43 266 tonnas – rudzi, 4029 tonnas – tritikāle, 2091 tonnu – auzas, 878 tonnas – rīsi un 157 tonnas – graudu sorgo.

Salīdzinot ar 2022.gada 11 mēnešiem, pērn kviešu un kviešu un rudzu maisījuma tranzīts palielinājies 2,3 reizes, kukurūzas – par 97,9%, rudzu – par 12,8%, bet graudu sorgo – par 2%. Tritikāle tranzītā pērn 11 mēnešos pārvadāta par 68,9% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet rīsi – par 23% mazāk.

Vienlaikus būtiski ir palielinājies miežu un arī auzu tranzīts – ja 2022.gada 11 mēnešos tranzītā pārvadātas 49 tonnas miežu, tad pērn 11 mēnešos – 100 983 tonnas, savukārt auzu tranzīta apmērs audzis 16 reizes.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!