Krievijas propagandisti izmanto palīdzības sniegšanu Itālijai, lai diskreditētu NATO

Krievijas propagandas mediji izmanto neseno medicīniskās palīdzības sniegšanas gadījumu Itālijai kā līdzekli, lai kārtējo reizi diskreditētu NATO un apvainotu aliansi pārmērīgā naudas tērēšanā laikā, kad sabiedrībai nepieciešami lielāki izdevumi medicīnai.

Politologi atzīst – šāda Krievijas rīcība bija sagaidāma, taču tā vietā, lai kauninātu Eiropu, Krievijai drīzāk vajadzētu uztraukties par vīrusa izplatību savā valstī, kur patiesie saslimšanas apmēri, visticamāk, tiek slēpti.

Nesenā Krievijas bruņoto spēku palīdzība Itālijai plaši aprakstīta Krievijas propagandas vietnē “Sputnik”. Tajā uzsvērts, ka Krievija Itālijai šādi piedāvājusi savu unikālo kara medicīnas pieredzi cīņā ar bīstamo saslimšanu izplatību.

“Sputnik” žurnālista Aleksandra Horolenko publikācijā netrūkst patosa pilnu vēstījumu. Piemēram, palīdzība Itālijai nosaukta par “Krievijas mediķu desantu” un “medicīnas specvienību”. Tiek akcentēts, ka līdz ar palīdzības kravu Krievija nosūtījusi uz Itāliju arī 100 cilvēku lielu vadošo Krievijas aizsardzības ministrijas virusologu un epidemiologu komandu. Tās rīcībā būs arī mūsdienīga speciālā dezinfekcijas tehnika un iekārtas pacientu elpināšanai.

Rakstu vietnē “Sputnik” papildina arī videomateriāli un fotogrāfijas, kur teju katru medikamentu kasti rotā uzlīme: “Ar mīlestību no Krievijas”. Raksta autors bez Krievijas slavēšanas neaizmirst arī par vēršanos pret Rietumvalstīm. Tajā minēts, ka līdz ko Itālija lūgusi palīdzību, Krievijas prezidents, kurš vienlaicīgi ir arī bruņoto spēku virspavēlnieks, to tūdaļ esot nodrošinājis. “Vladimirs Putins apstiprināja gatavību sniegt palīdzību Itālijai. Krievijas pozīcija šajā gadījumā jūtami kontrastē ar spilgti izteikto vairuma Eiropas Savienības valstu pašizolācijas pieeju cīņā ar koronavīrusa pandēmiju,” rakstā min A. Horolenko.

A. Horolenko akcentē Itālijas ārlietu ministra Luidži di Maio izteikto pateicību Krievijas militārpersonām, sagaidot lidmašīnas. Tomēr jau nākamajā teikumā viņš velta kritiku Eiropas Savienībai, kas ilgu laiku Itālijai nebija gatava palīdzēt ar finansējumu.

Politologs Kārlis Daukšts norāda – apstākļos, kad tādu valsti kā Itālija skārusi tik smaga pandēmija, psiholoģiski gan sabiedrība, gan politiķi ikvienā rīcībā un vēstījumā mēģina saskatīt cilvēciskās palīdzības faktoru, nevis slēptus politiskos mērķus.

“Krievija – pasaules glābēja. Tā lieliski spēj izmantot situāciju savā labā, lai parādītu Krieviju pēc iespējas labākā gaismā,” norāda Daukšts. “Palīdzībai ir divi veidi – līdzjūtības dēļ sniegtā un tāda, aiz kuras slēpjas politiski mērķi. Ar to otro ideoloģiju mēs nevaram pastāvēt un sadzīvot. Nav pieļaujama pandēmijas izmantošana savu politisko ambīciju realizēšanai,” uzsver politologs.

Līdzīgi uzskata arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa – ar šo soli Krievija kārtējo reizi mēģinājusi nodot vēstījumu, ka tā ir miermīlīga un izpalīdzīga valsts.  “Viens no lielajiem naratīviem – Krievija ir miermīlīga valsts, bet agresīvi ir Rietumi. Krievija palīdz un atbalsta bēdās. Savukārt vēršanās pret to un šo centienu politizēta skatīšana ir rusofobija,” skaidro I.Bērziņa.

Vienlaikus Kremļa propagandas mediji pandēmijas aizsegā turpina uzbrukt NATO. Šoreiz kritizēti alianses valstu mērķi turpināt palielināt finansējumu aizsardzībai. Piemēram, “Radio Sputnik Latvija” vēsta, ka “NATO prasa tās dalībvalstīm turpināt aizsardzības izdevumu palielināšanu, neraugoties uz visaptverošo koronavīrusa pandēmiju”. Medijs vēsta, ka “NATO, aizbildinoties ar izdomātiem Krievijas agresijas draudiem, turpina audzēt militāro klātbūtni Krievijas pierobežas valstīs – kopš 2016. gada Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā jau izvietoti četri daudznacionālie alianses bataljoni, kopumā 4800 cilvēku sastāvā.”

Savukārt Krievijas propagandas mediju koncernā “Rosija Segodņa” ietilpstošā interneta portāla “Baltnews” autors, Latvijā pazīstamais prokremliskais politiķis Aleksandrs Giļmans apsūdz NATO valstu bruņotos spēkus palīdzības nesniegšanā civiliedzīvotājiem Itālijā Covid-19 krīzes laikā. Arī viņš kritizē alianses lēmumus par tālāku līdzekļu palielināšanu aizsardzībai, vienlaikus paužot uzskatu, ka NATO valstu bruņotie spēki neko nedarot pandēmijas ierobežošanai. Tāpat viņš aicina maksimāli samazināt līdzekļu tērēšanu aizsardzībai un pat likvidēt NATO.

Tiesa, A. Giļmans nepiemin, ka virkne NATO dalībvalstu bruņoto spēku jau ir iesaistīti palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem un kārtības nodrošināšanā.

Politologs K. Daukšts atzīst – sociālajos tīklos Covid-19 krīzes laikā ir parādījusies zināma cilvēku neapmierinātība ar starptautisko organizāciju rīcību. Krievija šo sajūtu ir pārķērusi, lai tālāk tiražētu tās naratīvu, proti, ka nedz Eiropas Savienība, nedz NATO nav izveidojusi vienotu politiku, kas strādātu briesmu gadījumos.

“Viņi izmanto birokrātiskās nepilnības, kuras pastāv jebkurā organizācijā, lai tās pārvērstu par ideoloģisku pretrunu un nespēju Eiropas Savienībai un NATO būt par kolektīvu konglomerātu. Viņi to izmantos savā propagandā arī tālāk. Domāju, tas attieksies arī uz vēl globālākām lietām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju. Arī tur sagaidāmi vēstījumi, ka tā vairs nav organizācija, kura spēj kaut ko paveikt, un ka pasaule kļūst sadrumstalota “nacionālajos dzīvokļos”. Šis tiks attiecināts arī uz tiešo pretinieku – NATO,” skaidro Daukšts.

Savukārt I. Bērziņa norāda – laikā, kad Krievija starptautiski nodarbojas ar vērienīgām palīdzības akcijām, pašā Krievijā aizvien samilzt bažas, ka patiesie koronavīrusa apmēri tiek slēpti no sabiedrības. “Vakar Krievijas mediķi sāka celt trauksmi, ka viņiem nav masku, nav iekārtu, ka sākas problēmas. Otrs – cik reāli ir saslimšanas dati, jo ar mērījumiem viņi manipulē. Treškārt, Krievijā aizvien nav pieņemti nekādi nopietni karantīnas pasākumi. Jautājums – kā tas viss pavērsīsies, kad pašiem sāksies krīze,” bažījas pētniece.

Bērziņa piebilst – lai gan uzbrukumi NATO ir ierasta prakse no Krievijas puses, šie vēstījumi bieži vien ir domāti ne tik daudz ārvalstu iedzīvotājiem, kā pašas Krievijas pilsoņiem.

“Šobrīd koronavīruss balansē ar konstitucionālām pārmaiņām [Krievijā]. Neviens nezina, vai 22. aprīlī iecerētā tautas nobalsošana par prezidenta V. Putina pilnvaru termiņa pagarināšanu būs vai nē,” pauž Bērziņa, norādot, ka visas līdzšinējās Kremļa darbības, tostarp cīņa ar vīrusu, bijušas vērstas īstermiņā bez spējas sasniegt ilgtermiņa mērķus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook , Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Sargs.lv