Kanāda palielinās Latvijā pastāvīgi izvietoto karavīru skaitu no aptuveni 2200 līdz 2600 un pagarinās savu militāro klātbūtni valstī līdz 2031. gadam. Par lēmumu NATO samita laikā paziņojis Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs (Mark Carney), uzsverot, ka Otava vēlas ne tikai turpināt, bet arī paplašināt savu iesaisti Latvijas un visa NATO austrumu flanga aizsardzībā.
Kanāda ir vadošā valsts NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā un nodrošina lielāko daļu tajā pastāvīgi izvietoto sabiedroto spēku. Karavīru skaita palielināšana līdz 2600 nozīmēs, ka Kanādas militārā klātbūtne Latvijā būs vēl lielāka, nekā līdz šim bija paredzēts brigādes izveides plānos.
No kaujas grupas līdz pilnvērtīgai brigādei
Kanāda NATO spēkus Latvijā vada kopš 2017. gada, kad Ādažu militārajā bāzē tika izvietota alianses paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā NATO dalībvalstis vienojās ievērojami pastiprināt austrumu flanga aizsardzību, tostarp Latvijā izvietoto kaujas grupu pārveidot par brigādes līmeņa vienību.
Saskaņā ar iepriekš apstiprināto Kanādas un Latvijas ceļa karti Kanādai līdz 2026. gadam bija jāpalielina pastāvīgi izvietotais kontingents līdz aptuveni 2200 karavīriem un jānodrošina brigādei nepieciešamās komandvadības, artilērijas, izlūkošanas, pretgaisa aizsardzības, loģistikas un citas spējas.
Tagad paziņotais palielinājums līdz 2600 karavīriem pārsniedz sākotnēji plānoto apjomu un liecina, ka Kanāda gatavojas ilgstošai klātbūtnei Latvijā.
2025.gadā brigādei pievienojās arī Zviedrija, kļūstot par četrpadsmito valsti, kas iesaistīta Kanādas vadītajā daudznacionālajā vienībā.
Ne tikai vairāk karavīru, bet arī lielākas kaujas spējas
Karavīru skaita palielinājums pats par sevi vēl nenosaka brigādes militāro spēku. Tikpat nozīmīgi ir tas, kādas vienības, bruņojums, transportlīdzekļi, munīcija, sakaru sistēmas un pretgaisa aizsardzības spējas Latvijā tiek izvietotas.
Kanāda pēdējos gados papildinājusi Latvijā izvietoto spēku aprīkojumu, tostarp piešķirot līdzekļus jaunu taktisko transportlīdzekļu iegādei. Tāpat turpinās tehnikas un militāro krājumu nogādāšana Latvijā, lai brigāde būtu spējīga ne tikai piedalīties mācībās, bet nepieciešamības gadījumā nekavējoties iesaistīties Latvijas aizsardzībā.
Brigādes karavīri Latvijā apgūst arī Ukrainas kara pieredzē balstītas iemaņas – aizsardzību pret bezpilota lidaparātiem, elektroniskās karadarbības apstākļus, maskēšanos, pārvietošanos un izdzīvošanu kaujas laukā, kurā plaši tiek izmantoti FPV droni.
Tas nozīmē, ka Kanādas klātbūtnes paplašināšana nav tikai skaitlisks papildinājums.
Latvijā pakāpeniski tiek veidota pilnvērtīga kaujas vienība, kurai jāspēj darboties kopā ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citu sabiedroto valstu karavīriem.
Sabiedroto klātbūtne kļūst arvien plašāka
Kanādas lēmums nav vienīgais pēdējā laikā paziņotais sabiedroto spēku palielinājums Latvijā. Dānija pavēstījusi, ka rudenī uz Latviju nosūtīs aptuveni 850 karavīru lielu bataljonu, kas nomainīs Zviedrijas vienību. Dānijas aizsardzības ministrs šo lēmumu pamatojis ar nepieciešamību stiprināt Krievijas atturēšanu un uzņemties lielāku atbildību par Eiropas drošību.
Dažādu valstu vienību rotācija ļauj uzturēt pastāvīgu sabiedroto klātbūtni, vienlaikus regulāri mainot karavīrus un vienības. Savukārt Kanāda kā brigādes vadošā valsts nodrošina tās komandvadības kodolu un lielāko daļu pastāvīgi izvietoto spēku.
NATO ģenerālsekretārs, jūnijā viesojoties Latvijā, uzsvēra, ka Kanādas vadītā brigāde ir praktisks alianses solidaritātes apliecinājums un ka neviena NATO dalībvalsts netiks atstāta viena.
Signāls, ka sabiedroto spēki gatavi tūlītējai Latvijas aizsardzībai
NATO spēku izvietošanas stratēģija Baltijas valstīs pēdējos gados ir būtiski mainījusies. Sākotnēji sabiedroto kaujas grupu galvenais uzdevums bija demonstrēt, ka uzbrukums Latvijai automātiski nozīmētu sadursmi ar vairāku NATO dalībvalstu karavīriem.
Brigādes līmeņa spēku izveide liecina par pāreju uz daudz plašāku aizsardzības modeli. Tā mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrotie kopā ar Latvijas spēkiem jau no iespējamā konflikta pirmajām stundām spētu aizstāvēt valsts teritoriju, nevis gaidītu papildspēku ierašanos pēc uzbrukuma.
Kanādas lēmums saglabāt un palielināt savu klātbūtni līdz 2031. gadam ir arī politisks signāls Maskavai – NATO klātbūtne Latvijā nav īslaicīga reakcija uz karu Ukrainā. Tā kļūst par ilgtermiņa alianses aizsardzības struktūras daļu.
Kanāda uzņemas ilgtermiņa atbildību
Kanādai operācija Latvijā ir tās lielākā ārvalstu militārā misija Eiropā un nozīmīga daļa no operācijas “Reassurance”, kuras ietvaros Kanādas bruņotie spēki piedalās NATO atturēšanas un kolektīvās aizsardzības pasākumos.
2025.gada augustā Kārnijs vizītes laikā Latvijā jau paziņoja par operācijas pagarināšanu vēl uz trim gadiem. Jaunā apņemšanās palikt līdz 2031. gadam un palielināt karavīru skaitu apliecina, ka Kanādas valdība Latvijas aizsardzību uzskata par ilgtermiņa ārpolitikas un drošības prioritāti.
Latvijai tas nozīmē ne tikai vairāk sabiedroto karavīru, bet arī ciešāku sadarbību militārajā plānošanā, plašākas kopīgās mācības un nepieciešamību turpināt ieguldījumus poligonos, kazarmās, noliktavās, transporta infrastruktūrā un sabiedroto spēku uzņemšanas sistēmā.
Vienlaikus sabiedroto klātbūtne neaizstāj pašas Latvijas pienākumu attīstīt savus bruņotos spēkus. Tā papildina Latvijas aizsardzības spējas un nodrošina, ka iespējama apdraudējuma gadījumā valsts aizsardzībā jau no pirmās dienas būtu iesaistītas vairākas NATO dalībvalstis.
Kanādas kontingenta palielināšana līdz 2600 karavīriem tādējādi ir ne tikai skaitlisks papildinājums NATO brigādei. Tas ir apliecinājums tam, ka sabiedrotie Latvijas aizsardzību arvien vairāk uztver kā pastāvīgu un kopīgu uzdevumu.
Avoti: LSM, Kanādas Aizsardzības ministrija, NATO
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!