Kāds labums būs no Somijas kā NATO dalībvalsts?

Somijas vārds līdz šim bieži neparādījās starptautisko ziņu virsrakstos, izņemot gadījumus, kad tika runāts par efektīvu izglītības sistēmu vai vietu, kur dzīvo pasaules laimīgākie iedzīvotāji. Vēl retāk bijušas starptautiskas diskusijas par Somijas drošības jautājumiem, taču situācija krasi mainījās, kad Krievija jau atkal iebruka Ukrainā, Eiropas drošības ainu izmainot vienas nakts laikā.

Pēkšņi Somija un tās iespējamā dalība NATO kļuva par “karsto” tematu visā pasaulē, tā savā viedokļa raksta izdevumam “Warontherocks” raksta Somijas Nacionālās aizsardzības universitātes pētniece Helja Ossa (Heljä Ossa), kura pastiprināti pievērsusies tieši Eiropas drošības un aizsardzības politikas jautājumiem.

Viņa norāda – gala lēmumu par to, vai pieteikties dalībai NATO, Somija, visticamāk, pieņems 12. maijā, taču daudzi jau tagad prāto, kāds sabiedrotais būtu Somija. Autore piedāvā dažas atbildes, apskatot Somijas drošības un aizsardzības politiku, tās bruņotos spēkus un Helsinku vietu pasaulē.

Somija vienmēr ir izvēlējusies pragmatisku un praktisku pieeju valsts aizsardzības jautājumos. Kad Aukstais karš beidzās, lielākā daļa Eiropas valstu pievērsa uzmanību starptautiskām operācijām, samazināja izdevumus aizsardzībai un attīstīja mazākus, bet augsti profesionālus un specializētus militāros spēkus. Taču Somija izvēlējās citu ceļu, un ne tikai tāpēc, ka tai ir ļoti gara robeža ar Krieviju.

Helsinki saglabāja spēcīgu aizsardzības stāju, kuras stūrakmeņi ir obligātais militārais dienests un skaitliski liela, labi trenēta bruņoto spēku rezerve. Šis modelis ļāvis Somijai saglabāt efektīvu aizsardzību arī laikā, kad aizsardzībai tika tērēts mazāk, nekā tas būtu bijis vajadzīgs. Zemākajā līmenī Somijas aizsardzības budžets bija 2001. gadā, kad tas sasniedza tikai 1,1 %no IKP), taču vēlāk, līdz pat 2012. gadam tas atkal auga.

Tomēr, kamēr citas valstis pārdeva savu militāro tehniku, Somija iegādājās jaunas sistēmas un atjaunināja esošās iespējas. Līdz ar iznīcinātāju “F-18” iegādi tika iepirktas arī daudzveidīgs bruņojums – gan kaujas tanki no Nīderlandes, gan raķetes no ASV, gan haubices no Dienvidkorejas. Savukārt 2021. gadā Somijas aizsardzības spējas tika stiprinātas ar modernāko “F-35” iznīcinātāju pirkumu no ASV.

Tāpat ir modernizēti Somijas Jūras spēki, tai skaitā arī zemūdens kaujas spējas. Ciešā sadarbībā ar Zviedriju izveidota uz valsts sauszemes teritorijas un gaisa telpas aizsardzību orientēta jūras flotes; Somijai tas ir īpaši svarīgi, jo tās tirdzniecība un piegāžu drošība ir atkarīga no Baltijas jūras atklātajām jūras līnijām.

Somijas aizsardzības stūrakmeņi

Somija savu drošību balstījusi uz spēcīgu valsts aizsardzību un starptautisko sadarbību. Somijas aizsardzības spēkiem ir četri galvenie uzdevumi: Somijas militārā aizsardzība, atbalstot citas valsts iestādes, piedaloties starptautiskās aktivitātēs un mācībās. No tiem vissvarīgākais uzdevums, protams, ir valsts aizsardzība. Spēcīgas nacionālās aizsardzības pamatā ir spējīgi, labi apmācīti bruņotie spēki.

Somijas militārā aizsardzība tiek nodrošināta arī iesaukšanas ceļā, kas ir retums, jo daudzas Eiropas valstis, ieskaitot Zviedriju, pēc Aukstā kara šo obligāto militāro dienestu likvidēja vai deaktivizēja. Iesaukšana un rezerve Somijā tiek uzskatīta par vienīgo rentablo veidu, kā saglabāt spēcīgu aizsardzību valstī, kurā ir liela teritorijā, bet neliels iedzīvotāju skaits.

Saskaņā ar Somijas konstitūciju katram Somijas pilsonim ir pienākums piedalīties valsts aizsardzībā, bet par militāro dienestu atbild tikai vīrieši vecumā no 18 līdz 60 gadiem, sievietes var pieteikties brīvprātīgi. Atkarībā no tā, kādai lomai iesaucamie ir apmācīti, viņu dienests ilgst sešus, deviņus vai 12 mēnešus, kam seko atkārtotas regulāras militārās mācības pēc dienesta.

Somijā katru gadu tiek apmācīti aptuveni 22 000 iesaucamo, kas ir aptuveni divas trešdaļas no katras vecuma grupas. Somijas sabiedrībā ir plašs atbalsts iesaukšanai, kā arī spiediens modernizēt sistēmu, piemēram, daudzi gados jaunie somi vēlas, lai iesaukšanā tiktu ņemts vērā arī dzimumu līdztiesības jautājums.

Somijas aizsardzības spēkos aktīvo karavīru skaits ir salīdzinoši neliels – apmēram 19 000, kā arī aptuveni 3000 robežsargu, kas mobilizācijas gadījumā pilnībā vai daļēji tiktu iekļauti aizsardzības spēkos. Iesaukšanas sistēma nodrošina skaitliski lielu rezervi – pilnībā mobilizētās lauka armijas lielums ir 280 000, zaudējumu novēršanai pieejami vēl vairāki simti tūkstoši rezervistu. Vienības var iedalīt trīs galvenajās kategorijās – vislabāk apmācītajās un aprīkotajās operatīvajās vienībās, reģionālajos spēkos un vietējās vienībās, no kurām daļa rezervistu trenējas bieži, uzturot augstu gatavību.

Salīdzinājumam – Zviedrijā, kurā ir teju uz pusi vairāk iedzīvotāju nekā Somijā, aktīvo karavīru personāls ir aptuveni 24 000, bet rezervē 31 800. Tikmēr NATO dalībvalsts Norvēģija, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir tikpat liela kā Somija, gadā apmāca aptuveni 10 000 iesaukto, un tās bruņoto spēku aktīvajā dienestā ir 16 000 karavīru.

Reaģējot uz Krievijas sākto karu Ukrainā un drošības situācijas pasliktināšanos Eiropā, Somijas aizsardzības spēki nesen paziņoja par rezervistu skaita pieaugumu no 19 300 līdz 28 300 gadā.

Taču spēcīgas un uzticamas valsts aizsardzības uzturēšana pat uz iesaukumiem balstītā sistēmā izmaksā dārgi. Somijas aizsardzības budžets šogad noteikts 5,1 miljarda eiro apmērā, kas ir 1,9 procenti no IKP. Salīdzinājumam – pirms diviem gadiem aizsardzības budžets bija 1,3 % no IKP.  Šis straujais pieaugums skaidrojams ar jauno “F-35” iznīcinātāju lidmašīnu iegādi, taču karš Ukrainā rosinājis vēl vairāk palielināt budžetu. Aizsardzības joma 2022. gadā iegūs papildu finansējumu 700 miljonu eiro apmērā, bet 2023. gadā – 788 miljonu eiro apmērā, tādējādi aizsardzības budžetam tērējot  2,2 procentus no iekšzemes kopprodukta. Somijā jau šobrīd ir viena no spēcīgākajām artilērijām Eiropā, tās sastāvā ir vismaz 1500 dažādas  sistēmas.

Karš Ukrainā ir pierādījis, ka pat 21. gadsimtā spēcīgu konvencionālo spēju pienācīga uzturēšana joprojām ir galvenais faktors uzticamai atturēšanai politikai, īpaši valstij, kam nav kodolspēju. Tomēr valdībām ir jāatrod budžets, lai attīstītu gatavību un spējas arī jaunās karadarbības jomās, tostarp kibertelpā, kosmosa un informācijas sfērā. Somija nav izņēmums. Starptautiskā sadarbība ir īpaši svarīga, reaģējot uz hibrīddraudiem, kiberoperācijām un informācijas karadarbību.

Konkurētspējīga aizsardzības nozare ir vēl viens svarīgs elements valsts aizsardzības struktūrā. Somijas aizsardzības industrija ir ļoti specializējusies, tāpēc valsts iepērk ļoti daudz materiālu un iekārtu no ārzemēm un aktīvi iesaistās iepirkumos sadarbībā ar citiem Ziemeļvalstu un Eiropas partneriem.

Somijas aizsardzības industrijai ir izšķiroša nozīme pašas Somijas armijas apgādē un uzturēšanā, taču aptuveni 40 līdz 60 % tās produktu tiek eksportēti, tostarp sakaru sistēmas, transportlīdzekļu sistēmas, kuģi un citi aizsardzības līdzekļi.

2020. gadā militārās industrijas eksporta apjoms bija 43 %, un šo nozari veido galvenokārt mazie un vidējie privātie uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums aizsardzības, kosmosa aviācijas un drošības nozarēs 2020. gadā bija 1,84 miljardi eiro. Ar dažiem izņēmumiem, piemēram, uzņēmumu “Patria”, lielu aizsardzības industrijas spēlētāju valstī nemaz nav.

Pietiekams budžets, labi apmācīts karaspēks un moderns aprīkojums kopā ar starptautiski konkurētspējīgu aizsardzības nozari veido pamatu spēcīgai valsts aizsardzībai. Bet, kā mēs redzējām Ukrainā, tikpat svarīga ir arī sabiedrības vēlme aizstāvēt savu valsti, un to nedrīkst novērtēt par zemu. Somiem šī griba ir ļoti spēcīga.

2021. gada aptaujā 84 procenti somu izteikušies, ka būtu gatavi savu valsti aizstāvēt pēc iespējas labāk, bet 2022. gada aptaujā 75 % piekrita, ka Somijai būtu jāaizstāvas militāri arī tad, ja iznākums būtu neskaidrs. Šie skaitļi ir daži no augstākajiem Eiropā, un šādi uzskati dziļi iesakņojušies Somijas sabiedrībā. Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai pieprasījums pēc nacionālajiem aizsardzības kursiem Somijā ievērojami palielinājies – no 150 līdz vismaz 700 reģistrācijām dienā.

Vienlīdz svarīgi ir arī tas, ka Somijā jau ilgstoši ieviesta visaptverošas aizsardzības un drošības politikas koncepcija – unikālas Somijas vadlīnijas drošības un sagatavotības pasākumiem dažādās nozarēs.

Visaptverošas drošības mērķis ir aizsargāt sabiedrības svarīgās funkcijas, sadarbojoties dažādām iestādēm, uzņēmējiem, organizācijām un iedzīvotājiem. Šī iekļaujošā drošības perspektīva veicina noturību, saskaroties ar dažādiem drošības apdraudējumiem. Nesenā Covid-19 pandēmijas pieredze un arvien saspringtākas attiecības ar Krieviju liecina, ka visaptveroša aizsardzība stiprina Somijas sabiedrību un padara valsti par grūtāku mērķi pret naidīgu hibrīdietekmi.

Starptautisks spēlētājs

Somijas aizsardzības spēki iepriekš ir aktīvi iesaistījušies arī starptautisko krīžu pārvarēšanā. Lai arī Somija nav NATO dalībvalsts, tā aliansei ir labs partneris un piedalās arī dažādās starptautiskajās operācijās. Kopā apmēram 300 Somijas karavīru krīzes vadības un miera uzturēšanas spēkos izvietoti Libānā, Kosovā, Irākā, Mali, Somālijā, Vidusjūras un Tuvo Austrumu reģionā. Piedaloties starptautiskajās operācijās jau kopš 1950. gada, Somija ir pierādījusi savu gatavību sniegt ieguldījumu starptautiskajā drošībā.

Tāpat Somija sadarbojusies arī divpusējo attiecību ietvaros, īpaši ar savu rietumu kaimiņu Zviedriju. Somijai un Zviedrijai nav savstarpēju aizsardzības pienākumu, bet tās ir vienojušās par sadarbību dažādās jomās, sākot no uzņēmējvalsts atbalsta līdz apvienotām kopīgām militārām operācijām un no resursu kopīgas izmantošanas līdz teritoriālai uzraudzībai.

Jaunu nozīmi iegūst arī trīspusējā sadarbība ar Zviedriju un Norvēģiju, un spēcīga Ziemeļvalstu sadarbība aizsardzībā ir izdevīga arī NATO. Ja Somija un Zviedrija iestātos aliansē, tiktu ne tikai stiprināta NATO klātbūtne Baltijas jūras reģionā, bet arī stiprināta drošība Arktikā.

Tāpat Somija piedalās vairākos citos sadarbības formātos, piemēram, britu vadītajos Apvienotajos reaģēšanas spēkos (Joint Expeditionary Force – JEF), kuros ir arī Latvija.

Arī šajā gadījumā sadarbība ar līdzīgām partnervalstīm ir vērtīga daudzos līmeņos, bet Somijai galvenā prioritāte ir saglabāt mieru un stabilitāti Baltijas jūras reģionā un garantēt Somijas spēju aizstāvēt savu suverenitāti. Praksē sadarbība aizsardzības jomā sniedz labākas apmācības iespējas, informācijas apmaiņu un sadarbību pētniecībā un attīstībā — visas ļoti vērtīgās priekšrocības mazai valstij ar ierobežotiem resursiem.

Somijas neitralitāte

Diskutējot par Somijas lomu Eiropas drošībā, nevar izvairīties no jautājuma, vai Somija joprojām ir neitrāla valsts, vai ne. Droši var teikt, ka Somija jau vairāk nekā 30 gadus nav neitrāla valsts. Somija un Zviedrija pievienojās NATO programmai “partnerattiecības mieram” 1994. gadā un Eiropas Savienībai 1995. gadā, kas tās reizi par visām reizēm saistīja ar Rietumu Kopienu. Tomēr politiskajā retorikā 90. gados un 2000. gada sākumā Somija saglabāja savu militāri neitrālās valsts lomu.

Padziļinoties Somijas sadarbībai ar NATO un Eiropas Savienībai uzņemoties jaunu lomu drošībā un aizsardzībā, gan valstiski, gan starptautiski tika apšaubīta Somijas kā militāri neitrālas valsts pozīcija. Somija ir viena no NATO paplašinātajām iespēju partnerēm, un tā kopš 1995. gada plaši iesaistījusies NATO plānošanas un pārskatīšanas procesā, kura mērķis ir veicināt spēku un spēju attīstību partneriem, kas vislabāk spēj sadarboties ar NATO sabiedrotajiem.

Turklāt Somija iepriekš piedalījusies vairākās NATO vadītās krīzes pārvarēšanas operācijās, un regulāri tiek aicināta uz NATO sanāksmēm, īpaši kopš Krievijas kara Ukrainā sākuma. 2022. gada februārī Somija piedalījās Norvēģijā notiekošajās NATO militārajās mācībās “Cold Response”, nosūtot uz tām 680 karavīru, no kuriem 470 bija iesauktie. Runājot par Eiropas Savienību, Somija pēdējos gados ir bijusi viena no aktīvākajām dalībvalstīm kopējās drošības un aizsardzības politikas izstrādē un uzsvērusi ES kā drošības kopienas pienākumus, atgādinot citām dalībvalstīm, ka tās ir vienojušās par savstarpēju aizsardzību, kā to nosaka līguma par Eiropas Savienību 42.7. pants.

Kopā spēks

Ideja, ka Somijai jāspēj sevi aizstāvēt, dziļi iesakņojusies Somijas sabiedrībā un stratēģiskajā kultūrā. Sadarbība ar citām valstīm ir ārkārtīgi vērtīga, bet galu galā valsts aizsardzība ir pašu somu rokās, jo to nevar uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem.

Somija jau ilgstoši ir uz NATO sliekšņa, un bieži tiek runāts, ka Somija ir tik tuvu NATO, cik valsts vien var būt, nebūdama faktiska dalībvalsts. Tomēr Somija līdz šim nav uzskatījusi par vajadzīgu spert to pēdējo izšķirošo soli, lai iestāties aliansē. Ātrums, kādā pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai mainījās sabiedrības viedoklis pret NATO, ir kas nepieredzēts. Tikpat iespaidīgs ir arī ātrums, ar kādu Somijas valdība ir reaģējusi uz šo noskaņojuma maiņu, arī aprindās, kurās iepriekš bija NATO pretinieki.

Pašreizējās NATO debates Somijā notiek ģeopolitiskās nestabilitātes ēnā, ko pastiprinājusi Krievijas agresija un neprognozējamība, jo šādā situācijā viens nav cīnītājs. Īpaši tas attiecas uz tādām mazām valstīm kā Somija. Resursu ir maz, un veselības un sociālais sektors pat pēc Covid-19 pandēmijas turpina aprīt lielāko daļu valsts budžeta. Turklāt arī demogrāfiskā situācija nav labvēlīga Somijai, jo iedzīvotāji noveco, un bruņotajiem spēkiem ir jāsamierinās, ka arī iesaucamo skaits sarūk.

Paļaušanās uz starptautisko sadarbību nav panaceja šiem izaicinājumiem, bet tas padarīs šo triecienu nedaudz maigāku. Tāpat jāuzsver, ka somiem patīk sevi uzskatīt par uzticamiem partneriem un drošības un stabilitātes nodrošinātājiem. Līdz ar to jebkuru pienākumu un saistību uzņemšanos Somijas uztver nopietni – gan valsts aizsardzībā, gan starptautiskajā sadarbībā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Sargs.lv/Warontherocks