Iekšlietu ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir izstrādājis vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai vai atjaunošanai ēkas pazemes stāva daļā.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis: “Lai Latvijas iedzīvotāji būtu pasargāti krīzes situācijā un zinātu, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā, civilās aizsardzības plāni un rīcība to īstenošanai ir augsta prioritāte iekšlietu ministrijai. Patvertņu apzināšana un jaunu izveide ir ļoti nozīmīgs elements kopējā civilās aizsardzības struktūrā un mūsu mērķis ir panākt, ka patvertnes tiek izbūvētas jaunceļamos objektos, bet esošo ēku pielāgošanai meklēsim iespējas no ES fondu līdzekļiem veidot programmas, lai motivētu īpašniekus pielāgot esošo infrastruktūru drošam patvērumam. Lai plānus par patvertņu apzināšanu un ierīkošanu pilnvērtīgi īstenotu dzīvē, ļoti būtiska būs valsts un pašvaldību konstruktīva sadarbība, par ko esmu runājis ar Latvijas Pašvaldību savienību.”
“Izstrādājot vadlīnijas un uzsākot potenciālo patvertņu apsekošanu, esam spēruši būtisku soli Latvijas civilās aizsardzības un iekšējās drošības stiprināšanā. Būtiski uzsvērt, ka tas ir tikai viens no pasākumiem, kura uzdevums ir aizsargāt iedzīvotājus ne tikai militāra iebrukuma, bet arī citu apdraudējumu, kā, piemēram, bīstamu ķīmisku vielu un radiācijas avāriju gadījumā. Pie šī mēs neapstājamies, jo turpinām darbu pie tā, lai arī fizisku un citu juridisku personu īpašumā esošās patvertnēm piemērotās ēkas varētu iekļaut vienotā sistēmā (kartē) un tās izmantot nepieciešamības gadījumā,” skaidro VUGD priekšnieka vietnieks I.Nakurts.
Pēc vadlīniju apstiprināšanas veiks apsekošanu, apzīmēšanu un kartēšanu
Pēc vadlīniju apstiprināšanas plānots veikt potenciālo patvertņu vietu apsekošanu, apzīmēšanu un kartēšanu. Process norisināsies divos paralēlos etapos, kuru norisei būs nepieciešams arī pašvaldību atbalsts. Sākotnēji VUGD amatpersonas apsekos pašvaldību un valsts īpašumā esošās būves, kurām ir pazemes stāva daļa, kā arī bijušās civilās aizsardzības aizsargbūves. Savukārt, pašvaldību būvinspektoriem un civilās aizsardzības speciālistiem plānots uzticēt cita veida būvju (piemēram, daudzdzīvokļu ēkas u.c.), kurām ir pazemes stāva daļa, apsekošanu.
Patvertņu vai vietu, kur patverties, uzdevums būs mazināt ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radiācijas piesārņojuma. Vadlīnijas iekļauj ne tikai vispārīgās minimālās tehniskās prasības, bet arī papildu ieteikumus patvertņu ierīkošanai veselības aprūpes, sociālās aprūpes ēkās un izglītības iestādēs.
Būs jāizvieto jauna zīme par patvertni
Ja saskaņā ar vadlīnijām, ēkas pazemes stāva daļa atbildīs noteiktajām prasībām, pie ēkas ieejas/-ām ēkas īpašniekam būs jāizvieto zīme, kas nosaka, ka šeit atrodas patvertne.
Patvertnes būs pieejamas interaktīvā kartē
Noslēdzoties apsekošanai un pēc zīmju uzstādīšanas, iedzīvotāji ar sev tuvākajā apkārtnē esošajām patvertnēs varēs iepazīties interaktīvā kartē, kas tiks uzturēta un atjaunota, atbilstoši veikto apsekošanu rezultātiem.
Papildina I.Nakurts: “Aicinām apzināties, ka spēcīga civilās aizsardzības sistēma ir iespējama tikai tad, ja tās veidošanā un stiprināšanā iesaistās katrs indivīds, veicot noturības pasākumus un kopīgu drošības kultūru Latvijā. Valsts un pašvaldības veic savus uzdevumus, bet arī iedzīvotājiem ir jābūt gataviem pareizai rīcībai apdraudējuma gadījumā. Un nav nozīmes, vai tas ir ilgstošs elektrības pārrāvums, plūdi, postoša vētra vai militārs iebrukums, katram iedzīvotājam ir jābūt pārliecībai, ka viņš zina, kā pareizi rīkoties, un jāspēj nodrošināt savas mājsaimniecības pastāvēšana bez ārējas palīdzības vismaz 72 stundas.
Kā to panākt? Pirmkārt, iepazīstieties ar VUGD vai 112.lv tīmekļvietnē esošajiem ieteikumiem rīcībai dažādos apdraudējumos. Otrkārt, kritiski izvērtējiet un sagatavojiet savu mājsaimniecību 72 stundu pastāvēšanai iespējamā elektrības, sakaru, ūdens un citu būtisku resursu pārrāvuma gadījumā. Un visbeidzot, iepazīstieties ar valsts un savas pašvaldības civilās aizsardzības plānu”.
Vadlīniju izstrāde noteikta Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdē atbalstīto risinājumu civiliedzīvotāju aizsardzības veida – patveršanās patvertnēs – ieviešanai un tā sasniegšanai noteiktajiem uzdevumiem.
Ar vadlīnijām iespējams iepazīties, sekojot šai saitei: https://www.vugd.gov.lv/lv/vadlinijas-potencialo-patvertnu-minimalajam-tehniskajam-prasibam
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Šis bija tas, kā paātrinātā izstrāde sākās 2022. 23.02 ?
Jābūt pilnīgam idiotam vai birokrātam, lai, kad šāviņi un bumbas sprāgst, gaidītu patvertņu pārbūvi atbilstoši būvvaldes prasībām. Vispirms jānoskaidro katra izmantojamā šķirba un jādara zināma lietošanai. Pēc tam var izstrādāt visu ko, lai tās uzlabotu, bet nevis ar bezgalīgo, dārgāko un neefektīvāko iepirkumu procedūru, bet vienkārši TŪLĪT.
Nomierinies, neuztraucies, kurš te Latvijai uzbruks? Priekš kam Krievijai Latvija? Krievs negrib ka Ukraina iestājas NATO, no tā ka te Baltijas valstis ir NATO, krievu tas neuztrauc, no šejienes krievu tas neapdraud, te tāpat ir katls, pats Putins pat parakstīja robežlīgumu lai Latvija varētu iestāties NATO. Ar to nodemonstrēja ka viņam šī teritorija ir nevajadzīga. Visa šī ņemšanās ir vienkārši muļķu biedēšana lai varētu zagt, tāpēc arī ir tas dārgākais un neefektīvākais iepirkuma process.