Saasinātās reģionālās drošības situācijas dēļ Igaunijai aizsardzības izdevumus vajadzētu palielināt līdz vismaz 3 % no IKP, teikts Igaunijas valdības sagatavotajā drošības politikas ziņojumā.
Igaunijas Nacionālās drošības koncepcija tiek atjaunināta ik pēc četriem gadiem, un jaunā redakcija ir sagatavota ar nelielu kavēšanos, jo tajā veiktas izmaiņas pēc tam, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Valdības Drošības un valsts aizsardzības koordinācijas birojs norāda, ka koncepcijas pamatprincipi nav mainījušies.
“Virziens konsekventi bijis vienāds. Lai gan daudzi saka, ka Krievijas agresija pret Ukrainu februārī bija “modinātājzvans”, realitāte ir tāda, ka Igaunija jau ļoti ilgu laiku Krieviju uzskata par drošības draudu. Salīdzinot ar 2017.gadu, radikāls pavērsiens Igaunijas ārējā apdraudējumā nav noticis, taču draudi šobrīd ir daudz nopietnāki, ar tiem jātiek galā ātrāk,” norāda biroja direktora vietniece Marilis Grosa.
Līdz ar to iepriekšējie 2017. gada ziņojumā ietvertie nodomi par nepieciešamo sadarbību un dialogu ar Krieviju no jaunās koncepcijas ir izņemti. Tajā tagad ir skaidri norādīts, ka Krievija ir Igaunijas lielākais drošības apdraudējums, un tajā ir iekļauti trīs galvenie secinājumi.
Pirmkārt, Igaunija saskaras ar sarežģītāko starptautiskās drošības vides situāciju kopš valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Otrkārt, valstij jābūt gatavai riskiem, kas iepriekš tika uzskatīti par neiedomājamiem. Treškārt, aizsardzības izdevumiem ir jāpalielinās vismaz līdz 3 procentiem no IKP.
Turklāt jaunās aizsardzības stratēģijas projektā norādīts, ka Igaunijai ir eksistenciāli svarīgi palikt demokrātisko Rietumu daļai un tas, lai demokrātiskie Rietumi turpina pastāvēt.
Igaunijas parlamenta jeb Rīgikogu Nacionālās aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Raimonds Kaljulaids sacīja, ka dokuments nav juridiski saistošs, taču cerams, ka parlaments tam piekritīs.
Lai gan, visticamāk, koncepcijas projektam lielas izmaiņas netiks pievienotas, Kaljulaida sacīja, ka varētu tikt virzīts jautājums par 0,5% no IKP piešķiršanu civilās aizsardzības izdevumiem nākotnē.
Koncepcijas projekts pašlaik gaida atsauksmes, un tā tiks iesniegta parlamentā janvārī un pieņemta pirms jaunā parlamenta vēlēšanām martā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: sargs.lv
Tie jau igauņi- tur citas prioritātes. Mums civilas kopošanās savienības likumiņi visu atrisinās. Kā savienos – pa tiešo uz Ukraines fronti un Latvijas pierobežu. Jo dumjāk,jo labāk , bet par to kopā ar savu mīļoto kanārijputniņu- vienīgo, kas patiesi saprot un spēj novērtēt mīlestību gimenes dzīvē
Kārtīgu žogu uz visu austrumu robežu.
Priekš kam Latvijai vispār kaut ko dot Aizsardzības ministrijai? Labākā gadījumā ekipējums stāv noliktavās vai tiek izlietots mācībās Kadagā. Sliktākā – izzagts. Valsti un valsts robežu reāli sargā Robežsardze, kas ir Iekšlietu ministrija.
Mūsu vadoņi izvēlējas citu ceļu- pacelt sev un ierēdņiem algas, celt minimālaš algas un pašvaldībām izpausties uz nebedu… un tad vel tas citas īpašās politprioritātes