Igaunijas ārlietu ministrs: NATO ir trīs vai četri gadi, lai sagatavotos iespējamajai Krievijas agresijai

Igaunijas valdība lēš, ka Krievijai varētu būt nepieciešami “trīs līdz četri gadi”, lai sagatavotu “pārbaudījumu NATO”, 14. februārī vizītē Varšavā atzinis Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

Cahkna preses konferencē Polijas galvaspilsētā norādīja, ka  Igaunija  neuzskata Krieviju par tiešu draudu Baltijas valstīm, jo Maskava ir aizņemta ar uzbrukumu Ukrainai.

“Bet mums jāsaprot, ka Krievijas kara mašīna ir iedarbināta pilnā apjomā, gan ražošanas iespēju, gan mentalitātes ziņā, jo [diktators Vladimirs] Putins tagad kontrolē visu,” norādīja ministrs.

Igaunija, Lietuva un Latvija tiek uzskatītas par potenciālajiem mērķiem, ja Krievija kādu dienu nolemtu riskēt ar uzbrukumu NATO. Arī Polija, lai gan tā ir daudz lielāka, jūtas apdraudēta. Visas četras valstis ir pārliecinātas Ukrainas atbalstītājas.

Cahkna un Polijas aizsardzības ministrs Radoslvs Sikorskis uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt stingru atbalstu Ukrainai.

Igaunijas ārlietu ministrs atgādināja, ka 2017.gadā, kad viņš bija aizsardzības ministrs, Krievija pie robežas ar Baltijas valstīm izvietoja 120 000 karavīru. Kopš tā laika šie karavīri ir pārsviesti uz Ukrainu, kur daudzi no tiem ir nogalināti.

Cahkna uzsvēra, ka “Ukraina necīnās par mums, bet gan mūsu vietā”.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!