Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris: Mums nav jābaidās no gaidāmā kara, bet gan no tā, ka mēs tam negatavojamies

Ja Krievija nākotnē sāks uzbrukumu Igaunijai, Igaunija noteikti uzvarēs, sacīja Igaunijas Aizsardzības spēku (EDF) komandieris ģenerālis Martins Herems. Bet uzvara joprojām var būt neglīta, viņš piebilda.

Trešdien uzstājoties Igaunijas Zinātņu akadēmijas ģenerālajā asamblejā, ģenerālis sacīja, ka Igaunijai nav tūlītēju draudu.

Bet, kad draudi palielinās, valsts palielina aizsardzības gatavību – un tas nozīmē mobilizāciju.

Kā piemēru minot Ukrainu, viņš sacīja, ka Igaunijai ir pietiekami daudz laika, lai sagatavotos, ja draudu līmenis pieaugs. “Tas, vai sagatavoties, nav jautājums par zināšanām, bet gan par lēmumiem,” sacīja Herems. [..]

NATO spēki jau ir Igaunijā

Herems atkārtoti uzsvēra, ka Igaunijai nav jāgaida NATO spēku ierašanās, jo tie jau ir Igaunijā. “Šodienas situācija ir tāda, ka NATO spēki jau ir šeit un te paliks – tie kļūst lielāki, ja radīsies apdraudējums,” viņš sacīja.

Aliansei ir arī konkrēti kaujas plāni, lai aizstāvētu Igauniju. “Ir konkrēti cilvēki, kas dodas uz Igauniju, trenējas un ir gatavi ļoti ātri reaģēt,” sacīja ģenerālis.

Taču nākotnē Krievijai nevajadzēs trīs gadus – dažādu izlūkdienestu pieļauto varbūtējo laiku –, lai sagatavotos uzbrukumam citai valstij, viņš sacīja.

“Šodienas kara mašīna Krievijā darbojas tik labi, ka, ja tā vēlas veikt tikai viena mēneša militāru operāciju pret Igauniju, Latviju vai Lietuvu, zinot, ka tā zaudēs militāri – tai nav nepieciešama īpaša sagatavošanās,” sacīja Herems.

Turklāt Krievija var necensties uzvarēt karā, bet gan radīt ekspluatējamu spriedzi.

“Šī [Krievijas uzbrukuma] rezultāts Igaunijai varētu būt militāra uzvara – 20 000 mirušo viņu pusē un tikai tūkstotis mūsu. Bet mūsu militārā uzvara varētu būt pietiekami neglīta, lai lielākā daļa no jums teiktu, ka aizsardzības spēku komandieris bija stulbs, ka politiķi nepiešķīra pietiekami daudz naudas – mēs strīdētos savā starpā un mēs arī vainotu latviešus un vāciešus par to, ka viņi ir pārāk lēni. Tas var būt Krievijas mērķis, ko Krievija izmantos vēlāk,” sacīja Herems.

Krievija gatavojas karam – par to nav šaubu

Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris sacīja, ka, neskatoties uz NATO atturēšanas plāniem, Krievija gatavojas karam.

“Esmu redzējis NATO plānus. Nav tāda plāna, kur zilās bultas šķērsotu Krievijas robežu pirms tās agresijas,” sacīja Herems, skaidrojot, ka NATO necentīsies sākt karu pret Krieviju.

Viņš sacīja, ka Maskava izmanto sabotāžas taktiku, radot spriedzi tās interešu jomās.

“Pirms vairāk nekā mēneša Igaunijas Iekšējās drošības dienesti  aizturēja  duci sabotieru, kurus Krievijas specdienesti nolīga un uzdeva mūsu valstī veikt darbības, kas varētu saasināt spriedzi sabiedrībā,” viņš sacīja.

Aizsardzības spēku komandieris uzbrukumu Igaunijas iekšlietu ministra automašīnai vai, piemēram, noliktavas nodedzināšanu nosauca par sabotāžas aktiem, kuros Krievija vēlāk varētu vainot citus.

“Tas [notiek] ne tikai Igaunijā, bet arī pārējās Baltijas valstīs un Polijā,” viņš piebilda.

Konflikti citās pasaules daļās veicina Krievijas agresiju

Herems sacīja, ja Krievija atkāpsies no Ukrainas un tās vietā stāsies kārtējais konflikts citviet pasaulē, tad Krievijai paveras iespēja veikt jaunu agresiju citur. [..]

Igaunijai tagad ir ieroči – HIMARS un Blue Spear pretkuģu raķetes – ar darbības rādiusu līdz 300 kilometriem, un tā ir iegādājusies arī citas sistēmas ar mazāku darbības rādiusu, sacīja Herems. Kopš 2022. gada prioritāte ir bijusi arī pēc iespējas lielāka munīcijas apjoma iegūšana, viņš piebilda.

“Mēs neatturēsim Krieviju ar laipniem vārdiem [..]. Ukrainas piemērs rāda, ka ir tikai viens instruments – nāvējošs spēks,” sacīja ģenerālis.

Baltijas jūra būs slēgta no pirmā agresijas brīža

Igaunija, Somija un Zviedrija var pārņemt kontroli pār Baltijas jūru no pirmā agresijas brīža, pārtraucot piegādes ceļus, viņš teica. [..]

Ienaidnieka vienības, kas ienāks Igaunijas teritorijā, apturēs kājnieki vai tanki.

“Bet visi tie, kas vēlas mūs ietekmēt no 50 vai 100 kilometru attāluma, kā tas šodien notiek Ukrainā, un pret kuriem viņiem nav nekādu līdzekļu – mēs viņus sagrausim! Mēs viņus iznīcināsim nevis Rakverē vai Narvā, bet Ivangorodā vai kaut kur citur tur [Krievijā],” sacīja Herems.

Herems ir pilnīgi pārliecināts, ka Igaunija uzvarētu militāri konfliktā ar Krieviju, taču uzvara varētu būt neglīta.

Civilā aizsardzība, piemēram, patversmju iezīmēšana un sagatavošana, arī ir ārkārtīgi svarīga, viņš teica.

Pretgaisa aizsardzība nav 100% efektīva

“Raķetes tiek palaistas no 60 kilometru attāluma. Vienīgais veids, kā tām pretoties, ir iznīcināt ienaidnieka infrastruktūru,” viņš sacīja klātesošajiem.

Herems sacīja, ka vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzība ir pārāk dārga, lai to izmantotu pret droniem. Tā vietā ir jāattīsta smagā artilērija un jāmodernizē ar termiskajiem tēmēkļiem, akustiskajiem sensoriem un skaitļošanas sistēmām.

“Pašreizējā situācija nav slikta – mums nav jābaidās no gaidāmā kara, bet gan no tā, ka mēs tam negatavojamies,” rezumēja Herems.

No err.ee

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!