Karš nes postošas sekas visai valstij, taču vissmagāk tas skar iedzīvotāju un īpaši karavīru mentālo veselību. Ir iespējams atjaunot ēkas un uzbūvēt jaunus ceļus, taču karavīru garu, kuri aizstāvējuši savu tēvzemi un piedzīvojuši draugu nāvi, vairs nebūs iespējams atjaunot.
“The Associated Press” devās uz Ukrainu, lai uzzinātu, kā Ukraina dziedina savu karavīru garīgās rētas, Krievijas karam turpinoties.
Miegs aiznes karavīru atpakaļ Ukrainas kaujas lauku šausmās. Viņš dzird, kā atkal krīt bumbas, un apkārt ir redzami sprādzieni. Viņš miegā izmisīgi skrien, cenšoties glābt sevi un citus. Murgi ir tik spilgti un biedējoši, ka viņš lūdz ārsta palīdzību: “Es sajukšu prātā, dariet kaut ko.”
“Ļoti, ļoti, ļoti saspringta,” 45 gadus vecais Vitālijs Miškovs (Witalij Miskow) saka par nakts šausmām, ar kurām viņš cīnās ar trankvilizatoriem un terapiju karavīru garīgās veselības aprūpes centrā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Papildus farmaceitiskiem līdzekļiem, iestāde ārstēšanā izmanto jogu, akupunktūru, nomierinošas skaņas un citas terapijas.
“Es esmu laimīgs, ka es joprojām esmu dzīvs,” saka Vitālijs Miškovs. Tomēr viņš raud, runājot par artilērijas triecienu, kurā gāja bojā vairāki viņa draugi.
“Es sāku pierast (pie) šīm sajūtām, bet tas joprojām ir ļoti, ļoti grūti,” saka Vitālijs. “Ja jūs neesat tur bijuši, jūs vispār nesaprotat, jūs nekad nesapratīsit.”
Kad Ukrainā beidzot atgriezīsies miers, daudzi tūkstoši citu karavīru, dosies mājās ar pēctraumatiskā stresa traucējumiem jeb PTSD. Psihologi, veterānu lietu virsnieki un bijušie karavīri, kuri ir cīnījušies ar murgiem, satraucošiem atmiņas uzplaiksnījumiem un citiem PTSD simptomiem, jau strādā, lai novērstu iespējamo garīgās veselības krīzi karavīru un viņu ģimeņu vidū no šausminošā, intensīvā un asiņainā kara.
Pašlaik Ukraina cīnās, lai novērstu potenciāli destruktīvas ar PTSD saistītās problēmas, tostarp pašnāvības, vardarbību ģimenē, alkohola un narkotiku lietošanu, palielinot izpratni, finansējumu garīgās veselības aprūpei un konsultantu apmācībām.
Bijušais desantnieks seržants Maksims Pasičniks (Maksym Pasichnyk) saka, ka uzsākt civilo dzīvi viņam bija “ļoti sarežģīti” pēc gadiem ilgām cīņām ar prokrieviskajiem spēkiem Ukrainas austrumos. 28 gadus vecā vīrieša gadiem ilgā saskarsme ar kaujām, nāvi un iznīcināšanu atstāja virkni PTSD simptomu. Viņš baidās, ka arī daudzi citi karavīri un viņu ģimenes varētu no tā ciest.
Ārēji muskuļotais veterāns izskatās pilnīgi vesels, bet fiziskais tēls var slēpt karavīru iekšējās ciešanas, atzīst seržants. “Viņi izskatās labi,” viņš saka, “bet tā nav.”
Seržants M. Pasičniks savu beidzamo cīņu piedzīvoja šī gada Krievijas iebrukuma sākumā. Viņa vienība naktī ar helikopteru aizstāvēja lidlauku Kijevas nomalē. Ugunsgrēki un tai sekojošais garais gājies atpakaļ uz galvaspilsētu sabeidza viņa kājas. Asiņošana, sasitumi un kaulu lūzumi bija tik smagi, ka viņš tika atbrīvots no turpmākā dienesta.
“Sekas nāk vēlāk. Jums ir troksnis ausīs, jūs sākat vemt, jūs pārnākat mājās un pastāvīgi mainās asinsspiediens, un jūs izgāžat dusmas uz saviem ģimenes locekļiem, bērniem, sievu,” saka seržants Maksims Pasičniks.
“Jūs pastāvīgi domājat, ka kāds jūs vēro, jūs maināt viedokli, pārmērīgi lietojat narkotikas un dzerat, jūs zaudējat sevi,” viņš piebilst. “Ja vēlies saņemt palīdzību, tevi ievieto psihiatriskajā slimnīcā, kur tevi pārvērš par dārzeni. Ja tu parādi dusmu uzplaiksnījumus, tev iedod trankvilizatorus un tu vienkārši sēdi.”
Seržants M. Pasičniks uzsver, ka viņu uztrauc ne tikai risks, ka traumētie karavīri var atņemt sev dzīvību, bet arī tas, ka viņi var vērsties pret citiem.
Ukrainas Veterānu lietu ministrijas pārstāve Ijuļa Vorona (Iulia Vorona) izceļ, ka statistika par veterānu un viņu ģimeņu pašnāvībām un PTSD gadījumiem netiek publiskota kara laikā drošības apsvērumu dēļ.
Taču, runājot piecus mēnešus pirms Krievijas iebrukuma, veterānu lietu ministre Jūlija Ļaputina norāda, ka militārpersonu ģimenēm jau bija “liels pieprasījums” pēc psiholoģiskā atbalsta, Ukrainas austrumos notikušo cīņu dēļ jau kopš 2014.gada.
Ministre, kurai ir doktora grāds psiholoģijā, pauda īpašas bažas, ka daudzi atgriežas “attālos ciematos, kur nav psihologa. Mums ir jāizveido sistēma, kurā neatliekamā psiholoģiskā palīdzība darbosies visattālākajos nostūros,” viņa sacīja.
Intervijā ziņu aģentūrai “The Associated Press” viens no ministres vietniekiem Jevgens Kotiks (Eugen Kotyk) sacīja, ka ministrija “aktīvi strādā” pie pašnāvību un alkohola riska samazināšanas programmas.
Pamatojoties uz datiem par iepriekšējiem konfliktiem, aptuveni 20% karavīru, kas pakļauti intensīvām kaujām Ukrainā, varētu attīstīties PTSD simptomi, lēš britu psihiatrs Nīls Grīnbergs (Neil Greenberg), Londonas Karaliskās koledžas militārās garīgās veselības profesors, kurš 23 gadus bija Karaliskās jūras kara flotes medicīnas virsnieks, tostarp Irākā un Afganistānā.
Pēc Krievijas iebrukuma viņš arī ir veicis tiešsaistes apmācību kursus Ukrainas militārpersonām par traumatisku notikumu pārvaldību.
Atšķirībā no karavīriem, kas cīnījās Afganistānā vai Vjetnamas karā, ukraiņu karavīri cīnās savā dzimtenē un par savu dzimteni ar acīmredzamu sabiedrības atbalstu, nepārprotamu ienaidnieku, ar spēcīgiem mērķiem un pamatojumiem. Viss, kas varētu palīdzēt mazināt garīgās veselības problēmas Ukrainas veterāniem, saka N.Grīnbergs, kurš to raksturo kā “psiholoģiski labu karu Ukrainai”.
Paredzot, ka daudziem būs nepieciešama palīdzība, ukraiņu psihologs Andris Omeļčenko (Andrii Omelchenko) apmāca 300 brīvprātīgos, lai sniegtu psiholoģiskās konsultācijas karavīriem.
A.Omeļčenko arī sniedz praktiskas konsultācijas karavīriem uz vietas un turpina šo darbu tiešsaistē, kamēr atrodas Kijivā. Viens no nesenākajiem videozvaniem bija ar frontes komandieri, kurš cieta no panikas lēkmēm pēc tam, kad viņš bija redzējis raķetes triecienu, kas smagi ievainoja trīs karavīrus.
Krievijas lielā paļaušanās uz artilērijas bombardēšanu psiholoģiski negatīvi ietekmē Ukrainas karavīrus, saka A.Omeļčenko. Viņš stāsta, ka sociālie mediji ir vēl viens psiholoģisks stress, jo tie parāda karavīriem, ka, kamēr viņi atrodas ierakumos, tuvinieki un draugi var baudīt salīdzinoši normālu dzīvi.
A.Omeļčenko stāsta “The Associated Press”, ka arī karavīru ģimenes, jautājot, kā vislabāk attiekties pret karavīriem, kuri atgriezušies no kaujas pilnīgi citādi – klusi, attālinājušies, dzīvo savā pasaulē. To A.Omeļčenko izjuta pats, dzīvojot kopā ar savu vectēvu, kurš kā jauns pusaudzis cīnījās Otrajā pasaules karā. “Mans vectēvs nekad nav smaidījis,” saka psihologs A.Omeļčenko.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Sargs.lv/ The Associated Press /Stars and Stripes
Ziemas karš ir tuvākais līdzinieks pašreizējai karadarbībai Ukrainā. Tur arī komiju ruslāniju pamatīgi nomizoja, atbrīvoja no simtiem tūkstošiem dzīvā spēka un militāri ierādīja, krievu zaldātiņus apsaldēja bet somu saņemtā reāla palīdzība no rietumiem nebija salīdzināma ar to kas bija pretim. Kad palīdzību iedeva, sākās Turpinājumkarš. Vēsture mēdz atkārtoties, bet, protams, ne tieši tā.
Drīz jau &uilam++ pietrūks tanku, naudas un artilērijas. Tad jau cerams arī beigsies. Prātiņš jau ir beidzies pasen..
Tak jau martā viss beidzās. Raķetēm arī martā vajadzēja beigties. Tad vasarā stāstīja ka jau s-300 aprīko lai varētu šaut pa mērķiem uz zemes, bet kā izrādās tās bija ukraiņu pretgaisa aizsardzības raķetes kas pazaudē mērķi, un trāpa random vietās, tāpēc stāsta ka krievu raķetes. Septembrī arī visi runāja kā krieviem raķetes beigušās, tas nekas ka tieši tajā laikā mācībās vostok-2022 raķetes laida tā itkā viņām bezgalīgs resurss. 14. novebrī slavenie britu izlūki paziņoja ka raķešu vairs neesot, nākošajā dienā 15. novembrī sekoja līdz tam lielākais raķešu uzlidojums.
Kreiseri Maskava pieskaitīji? Un pārējo floti? Un stratēģiskos bumbvedējus aiz Urāliem? Kas ar tankiem?
No apt. 3300 Krievijas armijas tankiem 2022. g. martā aptuvei 3000 ir pilnīgi beigušies no Sv. Džavelīna un citu ukraiņu draugu rokas vai arī jau jau karo Ukrainas pusē kā kara trofejas. Tad nu parēķini pats, ja vakar ir vēl —24 tanki saskaņā ar ofic infu, tad cik ilgam laikam lielajam čekas taktiķim vēl pietiks braucamo.
Tu pats vismaz saviem oficiālajiem feikiem tici? Tie visi ukraiņu skaitļi ir milzīgs feiks. Tagad pat nav jēgas strīdēties ar cilvēkiem kas dzīvo fake ukraiņu info burbulī. Labāk paskatīsimies pēc gada, vai krieviem tanki būs vai nebūs beigušies, vai raķetes būs vai nebūs beigušās, un tad arī redzēsim kuri info avoti izplata feikus. Tie ir tie paši ziņu avoti kas martā stāstīja ka raķetes tūlīt beigsies, ka Krievijas ekonomika svētdien sabruks, tad jau ka pēc mēneša, tagad jau runā ka ilgtermiņā pēc gadiem. Man laba atmiņa, 2014/15. gadā arī visi ziņoja kā Ukraina uzvar, pēc gadiem bija redzams kas meloja.… lasīt vēl »
Krievi ir uzbrukuši visiem saviem kaimiņiem. Imperiālisms ir slimība. Vienīgais ārstniecības līdzeklis ir —
d e k o l o n i z ā c i j a !!
Vienīgās zināmās zāles ir šaut pēc iespējas vairāk tos lopiņus, kas lien Ukrainā- uz kara laiku tās drošākās zāles
>Ja vēlies saņemt palīdzību, tevi ievieto psihiatriskajā slimnīcā, kur tevi pārvērš par dārzeni.
Tieši tā darbojas pseidozinātniskā psihiatrija, kur psiholoģisko traumu sekas ārstē ar personību graujošiem neiroleptiķiem, antipsihotiķiem un trankvilizatoriem. Tu psihiatram esi vien gaļas blāķis ar nepareizu smadzeņu ķīmiju.
Tur jau taa lieta. Ukraina, protams, var fantazeet par kaut kaadu mistisku uzvaru karaa. Var. Bet ar katru kara dienu vinji attaalinaas no normaalas dziives. Grib iestaaties ES? Nu, nu. Kam vinji tur vajadziigi? Varbuut peec gadiem 30, ja taads formeejums kaa Ukraina veel eksistees…. Man nav nekas pret Ukrainu, nee, bet vinji kaut kaadu paraleelu realitaati sev izdomaajushi. Vismaz Zaljais un kompaanija.
Ukraina nefantazē. Ukrainas Bruņotie soēki sit gaļā krievu okupantus! Uz šodienu kopš marta —95 260 maisos un 285 780 uz nestuvēm. Ziemas kara cipari un rezultāts tuvojas.
Nedomāju, ka Pūķina konskriptiem klājas labāk — drošvien sliktāk. Un viss tas viena sīka vīreļa ar mazvērtības kompleksu dēļ kurš ir uzkundzējies Krievu impērijai.
Es saprotu ka visi te pie kara vaino Putinu. Es zinu ka daudzi man nepiekritīs, bet to karu varēja novērst. Vajadzēja visiem sēsties pie sarunu galda, Krievijas sākotnējās prasībās bija pietiekami daudz vietas kur piekāpties kompromisiem. Diemžēl daudzi sāka riet, ka Putins sajucis prātā, arī mūsu ārlietu ministrs. Vienīģais kurš runāja bija Makrons, par ko pat mūsu info telpā viņu zākāja un komentos sauca par makaronu. Es redzu ka tas karš daudzām rietumvalstīm bija vajadzīgs, vēsturē tā bieži ir bijis ka pēc pandēmijas seko kari, tagad var visus parādus, cenu pieaugumus norakstīt uz Krievijas sākto karu. Jā, krievi pirmie sāka… lasīt vēl »
Līgumiem ar Krieviju kur valda boļševiks/nacists nav nekādas nozīmes. To pieredzēja baltieši 1940. gadā, to pieredzēja ukraiņi kad krievi anektēja Krimu (pēc tam kad paši bija garantējuši Ukrainas robežu neaizskaramību 2014. gadā).
Nu nu, pavisam nesens piemērs. Krievija sēžas pie galda Indonēzijā, Lavrovu fiksi atsauc un tūlīt bliež ar raķetēm uz Ukrainu. Miera sarunas ar noteikumiem no Krievijas puses nav nekādas sarunas. Vēsture jau rādījusi – krievam savs paraksts uz jebkura starpvalstu dokumenta nav nekāda vērte.
Apskaties tā laika ziņas, gan mūsu lsm, delfi, tvnet, gan rietumu cnn,.. Ar Lavrovu neviens tur netaisījās runāt, un vēl cepās ka Krievijas pārstāvji uzaicināti. Nav jau jābrīnās par tām raķetēm. Vai kāds ar Krieviju kādreiz ir gribējis nosēsties kā ar līdzīgu pie sarunu galda? – Nē, nevienu piemēru tādu nezinu, izņemot Makrons. Un par to Krimas anektēšanu, cik esmu dzirdējis, tad līgums ar Ukrainu bija noslēgts, ja notiek revolūcija, tiek gāzta valdība, tad Krievi var ievest karaspēku – notika Maidans. Slēdzot tādus līgumus jau visādi gadījumi tiek atrunāti. Tagad jau arī cik saprotu, nojaucot to pieminekli itkā ir pārkāpts… lasīt vēl »