Eiropa negrib karot ar Krieviju, pat ja tā iebruktu Baltijā

Baltijas valstīm ir pamats bažām, vai tās var paļauties uz NATO, ja Krievija iebruktu Baltijā, jo, kā liecina aptaujas rezultāti, sabiedrība Rietumeiropas valstīs neatbalsta militāras palīdzības sniegšanu NATO sabiedrotajiem Krievijas uzbrukuma gadījumā.

Saskaņā ar Pjū pētījuma centra veikto aptauju Rietumeiropas sabiedrībā ir mazs atbalsts militārā spēka lietošanai, ja Krievija uzbruktu kādai no NATO dalībvalstīm, kas ir tās kaimiņos.

Šāds sabiedrības viedoklis ļauj šaubīties par Vašingtonas līguma 5. pantu, kas paredz, ka agresija pret vienu no alianses dalībvalstīm tiek uzskatīta par agresiju pret visām dalībvalstīm, norāda eksperti.

„Vairums aptaujāto NATO sabiedrību ir atturīgas pret Ziemeļatlantijas līguma 5. pantā ietvertā solījuma pildīšanu, ka dalībvalstis, tostarp ar militāru spēku, palīdzēs sabiedrotajiem, kas pakļauti uzbrukumam,” teikts Pjū pētījumu centra ziņojumā.

Piemēram, Vācijā tikai 38% respondentu izteikušies, ka uz Krievijas uzbrukumu kādai no NATO dalībvalstīm tās kaimiņos jāatbild ar militāru spēku, kamēr 58% vāciešu izteikušies, ka tas nav jādara.

Lai gan citās Rietumeiropas valstīs – Lielbritānijā, Francijā, Spānijā un Itālijā – atbalsts militārajai reakcijai ir augstāks, tas vienalga nesasniedz 50% atzīmi.

Lai gan sabiedrības viedoklis krīzes apstākļos var mainīties, pašreizējais noskaņojums rada problēmas Rietumu līderiem, kas cenšas uzturēt vienotu un stingru nostāju, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, norāda analītiķi.

Lai gan Rietumeiropas iedzīvotāji paši ir atturīgi pret palīdzības sniegšanu agresijas upuriem, tie vienlaikus ar cerībām raugās pāri Atlantijas okeānam, paļaujoties, ka viņi krīzes gadījumā palīdzību saņems.

Avots: LETA