Britu leiboristu līderis Džeremijs Korbins, vaicāts, vai izvietotu Lielbritānijas karaspēku NATO dalībvalsts aizstāvībai Krievijas uzbrukuma gadījumā, atteicās sniegt skaidru atbildi, sakot, ka censtos panākt attiecību nogludināšanu.
Vaicāts, vai viņš, ja būtu Lielbritānijas premjers, ievērotu kolektīvās aizsardzības principu un izvietotu britu karavīrus Baltijas valstu robežās ar Krieviju, Korbins sacīja: “Es vēlētos deeskalēt attiecības ar Krieviju jau tagad.”
“Tas nozīmētu pozitīvāku attiecību veidošanu ar Krieviju,” viņš teicis, piebilstot, ka darītu visu, kas ir viņa spēkos, lai attiecības valstu starpā padarītu saprātīgas un produktīvas, tādā veidā neradot risku cilvēku dzīvībām un brīvībai.
Kā norāda Londonas laikraksts “Metro”, šie viņa komentāri nāk aliansei jūtīgā laikā, kad jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps mudinājis Eiropas partnerus meklēt vairāk līdzekļu aizsardzībai, nevis paļauties uz ASV militāro atbalstu.
Leiborists intervijā teicis, ka NATO-Maskavas sarunās būtu jāiekļauj temats par Krievijas spēku atvilkšanu no Baltijas valstu robežas.
Jānorāda, ka Korbins arī iepriekš, runājot par NATO kolektīvās aizsardzības principu, kas paredz, ka uzbrukums vienai no dalībvalstīm tiek uzskatīts par uzbrukumu visai aliansei, bijis izvairīgs. Viņš jau iepriekš atteicās skaidri atbildēt uz jautājumu, vai Lielbritānija dotos aizstāvēt citu uzbrukumam pakļautu NATO dalībvalsti. Izvairoties no atbildes sniegšanas, Korbins arī runājis par veiksmīgāka dialoga veidošanu ar Krieviju.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: LETA
Lasītāju viedokļi