ASV Kongress pieņēmis tā saukto “Lendlīzes likumu par atbalstu Ukrainas demokrātijas aizsardzībai”, kas ASV prezidentam paplašina pilnvaras nodrošināt Ukrainu ar tai vajadzīgo bruņojumu Krievijas pretlikumīgās agresijas atvairīšanai.
Šo likumprojektu ierosināja Teksasas štata Republikāņu partijas senators Džons Kornins (Hohn Cornyn).
“Mēs nosūtam prezidentam Dž.Baidenam tiesību aktus, lai atdzīvinātu no tā izrietošo “Lendlīzes” iniciatīvu, kas ļāva mainīt Otrā pasaules kara gaitu. Tagad tas nodrošinās efektīvas turpmākās piegādes Ukrainai un citām Austrumeiropas valstīm,” sacīja Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi.
Minētais likums ļauj atdzīvināt Otrā pasaules kara programmu, kas ļāva ASV valdībai aizdot, vai arī pārdot uz nomaksu ASV ražotos ieročus un aizsardzības tehnoloģijas tās sabiedrotajiem.
Tiesa, “Lendlīzes likums” neaprobežosies tikai un vienīgi ar Ukrainas atbalstu, tas ASV Aizsardzības departamentam aizdot vai iznomāt ieročus un tehniku arī jebkurai citai Austrumeiropas valstij, piemēram, Polijai, kuru ietekmējis Krievijas iebrukums.
Kā skaidro “Defense News”, ASV prezidents Dž. Baidens jau tagad var izmantot “Lendlīzes” principus, ko paredz ASV “Ieroču eksporta kontroles akts”. Tiesa, nupat pieņemtais likums atcels iepriekš vēl spēkā esošos ieroču piegādes ierobežojumus Ukrainai tās kaimiņvalstīm.
Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas regulē inventāra aizdošanas programmu, ASV prezidentam ir oficiāli jānosaka, ka nomātais aprīkojums nav nepieciešams ASV militārām vajadzībām. Tas arī nosaka, ka saņēmējvalsts ir finansiāli atbildīga par jebkādu radušos izdevumu atmaksu Amerikas Savienotajām Valstīm, tostarp, ja iepriekš piegādātā tehnika tikusi bojāta vai iznīcināta.
Tiesa, jaunais “Lendlīzes likums” atcels gan šos, gan vairākus citus ierobežojumus ASV militārā aprīkojuma aizdošanai Ukrainai un ASV Austrumeiropas partneriem.
“Lendlīzes likumprojekts” arī atcels šobrīd likumā noteikto termiņu, kas ierobežo nomas līgumus uz pieciem gadiem, vienlaikus liekot prezidentam noteikt paātrinātas procedūras aizdotā vai nomāta militārā aprīkojuma piegādei Ukrainai divu mēnešu laikā pēc tā stāšanās spēkā.
Dienā, kad ASV Kongress pieņēma “Lendlīzes likumu”, Dž. Baidena administrācija Kongresā iesniedza prasību par papildu 33 miljardu ASV dolāru vērtas palīdzības nodrošināšanu Ukrainai.
Finansējuma pieprasījums paredz vairāk nekā 20 miljardu ASV dolāru novirzīšanu drošības palīdzībai Ukrainai.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lendlīzes likums “nosaka, ka saņēmējvalsts ir finansiāli atbildīga par jebkādu radušos izdevumu atmaksu Amerikas Savienotajām Valstīm, tostarp, ja iepriekš piegādātā tehnika tikusi bojāta vai iznīcināta.”
Tātad Krievija, mēģinot izraut Ukrainu no ASV un NATO skavām, padara to par atkarīgu no lendlīzes noteikumiem, resp., padara par ASV parādniekiem līdz visu to “33 miljardu ASV dolāru vērtas palīdzības” atmaksai?
Padomju galma vēsturnieks Pēteris Krupņikovs (Dmitrija Krupņikova tēvs) nekad nerunāja par “Lendlīzes” humānās palīdzības akciju.
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-(
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Mūsu valdībai tagad aktīvi vajadzētu strādāt pie tā lai lendlīzes nauda tiktu atmazgāta caur latviju.