Aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju nezina, kā rīkoties valstiska mēroga krīzes situācijā

Joprojām aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju nezina, kā rīkoties valstiska mēroga krīzes situācijā – Aizsardzības ministrijā ziņo, balstoties uz vairāku pētījumu un aptauju rezultātiem, vēsta ReTV.

Tieši tādēļ uzsākta informatīvā kampaņa, apkopojot praktisku informāciju un padomus, kas iedzīvotājiem būtu jādara pirmajās 72 stundās. Darbs pie rīcības vadlīnijām krīzes situācijās turpinās arī pašvaldībās.

Bukletā “Kā rīkoties krīzes situācijā” atradīsi šādu informāciju:

Rīcība pirmajās 72 stundās/3 diennaktīs:

• kāpēc Tev to ir svarīgi zināt?
• iedzīvotāju brīdināšana un informēšana par notikušo un turpmāko rīcību;
• kā rīkoties krīzes situācijā.

Ieteikumi, kā sagatavoties:

• ūdens;
• pārtika;
• medikamenti;
• kas ir ārkārtas gadījumu soma un ko tajā likt iekšā?

Iedzīvotāju rīcība kara gadījumā:

• pazīsti savus dienestus;
• militārā apdraudējuma pārvarēšana;
• pretošanās;
• evakuācija;
• tests.

Bukletu “72 stundas” var lejuplādēt ŠEIT.

Atbilstoši starptautiski atzītajam standartam krīzes situācijas pirmajās 72 stundās jeb trīs diennaktīs iedzīvotājiem jāsaglabā miers, jāpilda atbildīgo iestāžu rīkojumi, vēlams arī sagatavoties, laikus izstrādājot rīcības plānu un savācot pārtikas krājumus. Tāpat iedzīvotājiem ir jāmāk atpazīt atbildīgo dienestu darbiniekus un vajadzības gadījumā, jālūdz viņiem palīdzība.

Buklets “72 stundas” tapis pirms diviem gadiem, bet, kā norāda uzrunātie iedzīvotāji, par to vajadzētu vairāk informēt.

Tam piekrīt arī Aizsardzības ministrijā (AM). “Aizvien ir aptuveni puse cilvēkiem, kuri atbild, ka viņi īstenībā nezinātu, ko darīt krīzes situācijā. Tā iemesla dēļ darbs pie tā ir pastāvīgi turpināms un veidojams. To, ko mēs redzam – Nacionālā aizsardzības akadēmija vienlaicīgi pēta, kāds efekts ir valsts aizsardzības mācībai skolās. Tur gan ir brīnišķīgi rezultāti. Tur pretstatā vispārējiem rādītājiem 90 pāri procenti no skolēniem saka, ka viņi zinātu, kā rīkoties krīzes situācijā,” norāda Baiba Bļodniece, AM parlamentārā sekretāre (AP).

Valsts aizsardzības mācība pilotprojekta veidā šobrīd ir aptuveni 100 skolās, no 2024. gada būs obligāta visās.

Šogad ministrija arī plāno turpināt sadarbību ar pašvaldībām, nosakot jaunas vadlīnijas un ieteikumus, kurus tās varēs pievienot saviem Civilās aizsardzības plāniem. Ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu un likumā noteiktās prasības – Liepājā un Dienvidkurzemē ir jāveido jauns aizsardzības plāns. To dara abu vietvaru jaunizveidotā Civilās aizsardzības komisija (CAK).

“Tas ir dokuments, kas nosaka pašvaldības un iedzīvotāju, katras sabiedrības grupas rīcību un atbildību krīzes situācijā. Līdz ar ko – kad tas būs gatavs, tas tiks publiskots arī pašvaldības mājaslapā. Šobrīd notiek vairāk vai mazāk tehniskas sarunas par to, kam ir jābūt, kādām vadlīnijām jābūt, tostarp arī no Aizsardzības ministrijas. Mūsu komisijā, kas pat ir labi, tā ir arī atšķirība no daudzām citām Latvijas Civilās aizsardzības komisijām, darbojas divi NBS pārstāvji, ņemot vērā, ka esam gana liels novads,” pauž Nataļja Vecvagare, Liepājas un Dienvidkurzemes CAK izpildsekretāre.

Visticamāk, izmaiņas piedzīvos bijušajos plānos aprakstītie evakuācijas ceļi un palīdzības organizēšana reģionā, taču konkrētas lietas šobrīd Nataļja Vecvagare gan nemin, jo daudz kas no tā ir ierobežotas pieejamības informācija, vēl notiek diskusijas. Paredzēts, ka Liepājas un Dienvidkurzemes Civilās aizsardzības plāns būs gatavs vasarā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!