Aizsardzības ministrija izstrādājusi rokasgrāmatu iedzīvotājiem “Kā rīkoties kara gadījumā”; sniegti ieteikumi arī par rīcību okupētā teritorijā

Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotajā rokasgrāmatā “Kā rīkoties kara gadījumā” ir sniegti ieteikumi arī par rīcību īslaicīgi okupētā teritorijā.

Militāro ziņu portālā “Sargs.lv” pieejamo rokasgrāmatu veido 93 lappuses par visdažādākajām tēmām, kas saistītas ar rīcību kara gadījumā. Sabiedrībai sniegti ieteikumi par to, kā rīkoties, piemēram, apšaudes laikā, kā rīkoties kaujas zonā, kā sagatavoties ienaidnieka aplenkumam, kā uzturēt attiecības starp civiliedzīvotājiem un militārpersonām, un kā praktiski palīdzēt valsts aizsardzībai.

Viena sadaļa veltīta arī rīcībai īslaicīgi okupētā teritorijā. Rokasgrāmatā minēts, ka okupācijas laikā valsts teritoriju kontrolē ienaidnieks un tā pārstāvji cenšas sevi nostiprināt kā oficiālo varu. Viņi cenšas gūt vietējo iedzīvotāju atbalstu un uzticību un turēt viņus neziņā.

Okupāciju parasti pavada intensīva propagandas kampaņa, provokācijas uz nodevību un vardarbību pret savējiem, plaša mēroga represijas pret civiliedzīvotājiem un noziedzības pieaugums.

Latvija sevi aizstāvēs jebkurā gadījumā, lai cik neuzvarams šķistu ienaidnieks. Ja valsts īslaicīgi zaudēs kontroli pār daļu no tās teritorijas, Latvijas pilsoņi šajā teritorijā organizēti pretosies iebrucējam, apgalvots sagatavotajā materiālā.

Rokasgrāmatā ieteikts cilvēkiem tikt galā patstāvīgi arī ilgākā laika posmā, ja vitāli svarīgie pakalpojumi īslaicīgi nav pieejami vai samazinās preču pieejamība. Eksperti iesaka noskaidrot, kurš cilvēkiem okupācijas laikā sniegs pirmo palīdzību: slimnīca, ātrā palīdzība, glābšanas dienests vai kāds cits.

“Sadarbojies ar citiem cilvēkiem okupētajās teritorijās, kuriem vari uzticēties, lai kopā darbotos efektīvāk. Ja ir iespēja, palīdzi tiem, kam tas ir nepieciešams. Parūpējies par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, sievietēm ar bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kam nepieciešams atbalsts,” teikts rokasgrāmatā.

Ja ir nepieciešams pārvietoties, rokasgrāmatā ieteikts darīt to ar kājām vai velosipēdu un, ja iespējams, tikai dienas gaišajā laikā.

Tāpat ieteikts izvairīties no vietām, kas var būt mīnētas, piemēram, pamestām ēkām vai tiltiem. Vienlaikus nevajadzētu aiztikt pamestus ieročus, munīciju vai citus neidentificētus priekšmetus, jo tie var būt maskēti spridzekļi vai citādi bīstami.

Bērniem nevajadzētu aiztikt pazaudētas rotaļlietas un citas pievilcīgas lietas. “Izvairies no kontakta ar karavīriem no okupācijas spēkiem un neapdraudi savu dzīvību ar provokatīvu uzvedību, piemēram, atklātu filmēšanu vai fotografēšanu, mērķēšanu ar ierocim līdzīgu priekšmetu, publiski izrādot pretošanos,” teikts rokasgrāmatā.

Eksperti iesaka neuzticēties informācijai medijos, kuru pārraidīs okupanti, jo šī propaganda būs radīta ar mērķi izplatīt nepatiesu informāciju un iebiedēt. Tā vietā jāpārliecinās, ka ir pieejami pārbaudīti informācijas avoti.

Ja ģimenes locekļi tiek šķirti laikā, kad valsts piedzīvo bruņotu konfliktu, eksperti rekomendē informēt humānās organizācijas, piemēram, “Sarkano Krustu”, kas palīdz cilvēkiem atrast informāciju un apvienot ģimenes.

Ir iespējams palīdzēt pārtraukt okupāciju, izmantojot nevardarbīgas pretošanās metodes, ar organizētu un sistemātisku pretošanos ienaidniekam, apgalvots sagatavotajā materiālā.

Lai darbības būtu efektīvas, jāievēro vairāki norādījumi. Pirmkārt, nesadarboties ar okupācijas spēkiem – nesniegt viņiem informāciju un nepiedalīties sabiedriskās sanāksmēs vai pasākumos, ko rīko okupanti.

“Atceries, ka humānā palīdzība no agresora ir daļa no hibrīdkara informācijas operācijām. Tādējādi viņi vēlas pasaulei rādīt pozitīvu attēlu, kas nav patiesība,” teikts rokasgrāmatā.

Otrkārt, nevajadzētu ļaut sevi izmantot kā papildu darbaspēku, veicot aizsardzības objektu būvi un tamlīdzīgi. Treškārt, jāseko Latvijas normatīvajiem aktiem, nevis okupācijas spēku noteiktajiem likumiem.

Nevajadzētu ļaut vardarbīgām darbībām sevi izprovocēt. Eksperti iesaka apzināt cilvēktiesību un konstitucionālo vērtību pārkāpumus. To gan vajadzētu darīt tikai tad, ja tas ir droši, proti, slepeni nofilmēt pārkāpumus un nodot pierādījumus Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām un starptautiskajām organizācijām.

Tāpat rokasgrāmatā ir ieteikts palīdzēt cilvēkiem, kas cietuši no vardarbības, un nesniegt intervijas okupācijas varas pārstāvjiem, kā arī neļaut tiem sevi filmēt vai fotografēt.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!