INGA PAPARDE, Neatkarīgā
Lai gan Latvijas sabiedrība smīkņā par dzimumu līdztiesības jautājumiem, statistikas dati par nabadzību vecumdienās smieklus neizraisa, gluži otrādi. Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, taču nabadzībā dzīvojošu sieviešu pensionāru īpatsvars, kas būtiski pārsniedz vīriešu skaitu, liek aizdomāties, kādi ir šīs “sieviešu nabadzības” iemesli un vai tiešām ar līdzvērtīgu atalgojumu abiem dzimumiem mums viss ir kārtībā.
Centrālās statistikas pārvaldes datu apkopojums par dzimumu līdztiesību parāda, ka 2022. gadā sieviešu vidējā bruto stundas samaksa bija par 17,1 procentpunktu zemāka nekā vīriešu. Par katru eiro, ko nopelnīja vīrietis, sieviete saņēma vien 83 centus. Statistikas pārvaldes eksperti arī uzsver, ka vienlīdzīga darba samaksa ir viens no galvenajiem dzimumu līdztiesības rādītājiem. Tā nodrošina iespējas arī nākotnē saņemt vienlīdzīgus pabalstus un pensiju.
Pagājušajā gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem (11,1 procentpunkts) un senioriem no 65 gadu vecuma (11 procentpunkti). Latvijā nepilnu darbalaiku strādājošu sieviešu atalgojums ir par 12,4 procentpunktiem mazāks nekā vīriešiem, savukārt starp pilnu darbalaiku strādājošajiem atšķirība sasniedz pat divdesmit procentus.
Mazāka alga, mazāka pensija
Atšķirība sieviešu un vīriešu atalgojumā veido arī nevienlīdzību saņemto pensiju apmēros: 2022. gadā vīriešiem izmaksātās vecuma pensijas apmērs bija par 11,3 procentpunktiem lielāks nekā sievietēm. Vidējā pensija vīriešiem bija 481,96 eiro, sievietēm – 433,22 eiro mēnesī.
Dati rāda, ka vidējā pensija ar katru gadu paaugstinājusies, taču vidējās pensijas atšķirības pēc pensijas saņēmēja dzimuma konsekventi turas noteiktā attālumā, proti, palielinoties vidējai vīrieša pensijai, palielinās arī sieviešu vidējā pensija, taču tās apmērs pēdējo desmit gadu laikā (un vispār pensiju vēsturē) nav pietuvojies vīriešu vidējās pensijas apmēram.
Interesanti, ka vidējā invaliditātes pensija gan vīriešiem, gan sievietēm ir nemainīgi maza un starp dzimumiem atšķiras maz. Vīriešu vidējā invaliditātes pensija ir 255,54 eiro, savukārt sievietēm – 247,62 eiro. Ir viens pensijas veids, kur sievietēm vidējā pensija ir lielāka. Tās ir izdienas pensijas – vidējā izdienas pensija sievietēm ir 585,54 eiro, bet vīriešiem – 561,75 eiro.
Sievietes pensijā nabadzīgākas
Darba samaksas un saņemto pensiju apmēru nevienlīdzības dēļ sievietes biežāk nekā vīrieši tiek pakļautas nabadzības riskam, skaidro statistikas pārvaldē. Pēc iedzīvotāju aptaujas datiem par ienākumiem un dzīves apstākļiem 2021. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 25,2 procenti sieviešu un 19,4 procenti vīriešu. Šo atšķirību rada arī tas, ka starp senioriem vecumā no 65 gadiem ir ievērojami vairāk sieviešu nekā vīriešu. Sievietes dzīvo ilgāk un ir vairāk atkarīgas no piešķirtās vecuma pensijas, kas ir mazāka par vīriešiem piešķirtajām vecuma pensijām. Sasniedzot 65 gadu vecumu, nabadzības riskam pakļauto sieviešu īpatsvars ir ievērojami lielāks (45,6 procenti) nekā vīriešu (30,2 procenti). Savukārt starp pārējām vecuma grupām nabadzības riskam pakļauto sieviešu un vīriešu īpatsvars būtiski neatšķiras.
Dati arī liecina, ka pēdējo turpat divdesmit gadu laikā nabadzības riskam pakļauto sieviešu pensionāru skaits arvien bijis lielāks nekā vīriešu. Pat gados, kad nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits ir būtiski samazinājies, sieviešu senioru nabadzības rādītājs joprojām ir augstāks. Piemēram, 2011. gadā nabadzības riskam pakļauto vīriešu īpatsvars ir ap astoņiem procentiem, bet sieviešu – 16 procenti. Visaugstākais rādītājs bija 2007. gadā, kad sieviešu senioru, kas pakļautas nabadzības riskam, bija pat 55 procenti no kopējā sieviešu skaita virs 65 gadu vecuma.
DATI
Nabadzības riska indekss pēc vecuma un dzimuma (procentos)
Vīrieši Sievietes
18-24 gadi 20,5 18,6
25-49 gadi 13,8 16,1
50-64 gadi 24,0 23,2
65 gadi un vairāk 30,2 45,6
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tā kā sievietes dzīvo ilgāk, tad tāpat mūža laikā no kopējā pensiju katla saņem krietni vairāk naudas, nekā vīrieši. Vadoties pēc vidējā mūža ilguma LV un pensijas apmēra aprēķina, pensijas fonda atdeve vīrietim ir gandrīz nekāda, lai gan nodokļus viņš samaksā vairāk… Nekad nebūs universālas taisnības.
Te gan tā stambula un partnerattiecības neglābs un sieviešu tiesību taurētājas jau tikai pašas par sevi spekulē, bet te par pensionārēm – tā ir objektīva patiesība. Tikai viss tas salašņu bars tikai par lezbi laimi tarkšķ
Kāds var nosaukt kaut vienu darba vietu LV kurā uz vienādiem nosacījumiem, pie vienādiem darba pienākumiem un veicamo apjomu, sievietei maksā mazāk?
Prostitūcija
Ja ņem vērā ģeogrāfisko faktoru, tad šādu darba vietu ir daudz. Bankas darbiniecei sievietei Rīgā maksā vairāk nekā bankas darbiniecei sievietei Rēzeknē. Pabraukā pa laukiem un paskaties kā dzīvo pensionāri – Rīgas pensionāri ir bagātāki par lauku pensionāriem, jo laucinieki vēsturiski saņem mazākas algas nekā līdzīga darba veicēji Rīgā. Tāpēc jaunieši nav ieinteresēti palikt laukos – laukos gan jaunībā maza alga, gan nabadzība un maza pensija vecumā.
Bet viņas visas balsoja par tām 3 vienotībām. Tātad viņas saņem ko vēlējušās! Viss ir pareizi.
Mulka desa.Vinas balsoja! balso vai nebalso-no ta nav atkariga tava pensija! Kuriem no valdibas butu jakaunas ,ka Latvijas pensijas ir tik mazas?”Naudas ir -tik cik ir!”
A, par ko sievietes latvijā saņem mazāk? Vai tad bez vumen latvijā vēl kāds dzimums ir?
LR sievietes saņem mazāk par sievietēm.
Vispār piekāš
Kāpēc tiek rēķināta vidējā pensija?
Rēķiniet vidējo starp vīriešiem un sievietēm, piemēram skolotājiem, medmāsām, mežcirtējiem, autobusu vadītājiem… un tml
Var visu mūžu nosēdēt kantorī ciema padomē vai traktorā uz lauka…
Pilnīgi nav nekādu iebildumu, lai sieviete saņemtu to pašu ko vīrietis – tik par vienu un to pašu darbu ( nevis profesiju)
No nākošā gada bērnudārza audzinātājas saņems 1500 eiro mēnesī. Vairāk kā traktorists laukos. Un vairāk nekā policists, ugunsdzēsējs un pat medmāsa.
Un?
Sāls ir tajā vai bērnudārza audzinātāja un bērnudārza audzinātājs par vienu un to pašu darbu saņem vienādi
A, policistam un traktoristam ir iespēja pārkvalificēties par bērnudārza audzinātājiem…
Ka to var zinat,ka bernudarza audzinataja sanems sadu atalgojumu? Ja traktorists butu apguvis ko vairak ka sedet pie traktora stures -tad ari vins pelnitu vairak
Sievietes ,kuras sanem nabadzigu pensiju -nestradaja tadus darbus-kuros virietis labi pelnija,sievietes audzinaja vinu bernus ,stradaja citus darbus ,nebrauca jura uz zvejnieku kugiem,negaja meza cirst kokus ,jeb nebrauca uz lielajam furem-tas ir ari atskiribas tiem ,kuri nesaprot sis te atskiribas….