PĒTERIS APINIS
Latviešiem tradicionāli Jāņi ir dietoloģijas kļūdu laiks, alkohola pārmēra lietošanas laiks, nesaprotama attieksme pret līgodziesmām un tradīcijām, kā arī pirtī iešana. No sabiedrības veselības viedokļa – daži noslīkst, daži nositas, bet pirtī nomirst reti. Pēdējos gados toksikoloģijas problēmu vairāk ir no sintētiskiem opioīdiem un kanabinoīdiem nekā no alkohola. No visām tradicionālajām Jāņu nakts problēmām nebiju aprakstījis pirts priekus. Pirtī iešana ir veselīga, ja nav saistīta ar alkohola pārmēra lietošanu un nezmanību. Tepat pašā raksta sākumā piebildīšu, ka pirts apmeklējums nepāātrina atskurbšanu un nesamazina alkohola promiles asinīs.
Tad nu tautiešiem pirms līgošanas un pirtsiešanas nolēmu veltīt garāku aprakstu pirtij. Raksts ir paredzēts gudram lasītājam, tas ir garš un balstīts uz medicīnas publikācijām. Saunas apmeklēšana no pētnieku viedokļa ir veselībai labvēlīga nodarbe, taču ne visi publiski paustie apgalvojumi un pat publikācijas iztur kritiku. Visiem tiem, kam interesē praktiski padomi, riski, norādes un ieteikumi – tas ir apkopots raksta beigās.
Pirts apmeklējums noteikti var būt veselīgs un, ja to dara regulāri un pareizi, sniedz nozīmīgus ilgtermiņa ieguvumus veselībai. Mūsdienu zinātne (īpaši somu pētnieku darbi) ir apstiprinājusi, ka regulāra karsēšanās nav tikai relaksācijas rituāls, bet arī efektīvs fizioloģisks treniņš.
Pirtīm un siltuma terapijai ir sena vēsture dažādās kultūrās, bet visvairāk šī karsēšanās notikusi somu, karēļu, igauņu, votu, arī lībiešu sausajās saunās, krievu tvaika pirtīs un dažādās sakarsētu telpu sausuma un mitruma kombinācijās Skandināvijas, Sibīrijas un Ziemeļamerikas tautu pirtīs. Pirts apmeklēšana un tās ekvivalenti pastāv jau tūkstošiem gadu un daudzās kultūrās ir dziļi iesakņojušies kā atpūtas un socializēšanās veids. Somija tiek uzskatīta par saunas dzimteni un pirts kultūras centru – tur sauna ir nevis greznība, bet gan ikdienas dzīvesveida neatņemama sastāvdaļa. Somiem saunā katru dienu sēž prezidents, briežu gans, SantaKlauss un visi somu hokejisti. Pēc pirts somi un igauņi tradicionāli dodas atvēsināties dīķī, ezerā vai pat sniegā.
Ziemeļos pirts ir veids, kā sasildīties un rūdīties, bet dienvidos tā ir vairāk vērsta uz higiēnu, sociālo baudījumu un atslābināšanos mitrā tvaikā. Turku pirts ir pilnīgi atšķirīga no ziemeļu tradīcijām – tas ir ne tik daudz karsēšanās rituāls, cik higiēnas un sociāls notikums. Korejiešiem 24 stundas diennaktī atvērtas publiskās pirtis, kurās ir dažādas temperatūras telpas, sāls istabas un guļamzonas, kurās līdz rītam nosnaust.
Lai uzrakstītu šo rakstu meklēju literatūrā gan tādus rakstus, kas uz pirts apmeklējumu skatījās kā ilgdzīvošanas atbalsta metodi, gan tādus, kas šos apgalvojumus apsmaidīja. Vairums autoru norāda, ka regulāri pirts apmeklējumi mūža ilgumu pagarina un darbojas kā anti-aging metode. Kaut vairums pierādījumu par daudzajiem saunas labvēlīgajiem efektiem ir iegūti novērojumu pētījumos Somijā, ir diezgan grūti pārliecināties par to, ka itin labie Somijas iedzīvotāju veselības rādītāji ir saistāmi ar karsēšanos, jo somi visai racionāli ēd, mazāk lieto alkoholu, daudz sporto visas dzīves laikā un viņu veselības aprūpes sistēma ir gana laba. Protams, mēs varam novērtēt varbūtību, ka šeit ir zināma cēlņsakarība. Somu pētījumi ir apstiprinājuši virkni saunas lietošanas ieguvumu, piemēram, uzlabotu sirds un asinsvadu veselību, samazinātu mirstību no jebkādiem cēloņiem, samazinātu demences un Alcheimera slimības risku, uzlabotus sportiskos rezultātus, samazinātu stresu, uzlabotu garīgo veselību un labāku miegu.
Termoregulācija un hormēze
Otro sava raksta daļu veltīšu atskatam uz normālo fizioloģiju. Cilvēka organisms ir iekārtots tā, lai turētu rūpi par savu siltumu. Ar jēdzienu “termoregulācija” mēs saprotam – kāpēc un kā mūsu organisms uztur stabilu temperatūru ap 37±0,5 °C. Šis šaurais temperatūras diapazons ir nepieciešams, lai uzturētu fermentu darbību. Fermenti ir proteīni, kas katalizē gandrīz visus bioķīmiskos procesus organismā, sākot no RNS sintēzes līdz enerģijas ražošanai. Lielākā daļa fermentu mūsu organismā parāda zemu aktivitāti zemākās temperatūrās, sasniedz optimālu darbību apmēram 37 °C temperatūrā un strauji zaudē funkcionalitāti augstākās temperatūrās. Pārsniedzot 40 °C fermenti un arī citas olbaltumvielas mūsu organismā sāk denaturēties – iztaisnojas, nedarbojas – tāpēc virs četrdesmit grādu iekšējās robežas cilvēka dzīvība ir apdraudēta. Termoregulācija ir ļoti stabila un augsti konsekventa cilvēka bioloģijas sastāvdaļa.
Temperatūras homeostāzi, jeb ķermeņa temperatūras uzturēšanu diapazonā 37±0,9 °C, lielā mērā regulē hipotalāms jeb hipotalāma preoptiskā zona. Šī zona saņem signālus no termoreceptoriem, kas atrodas nervu galos visā ādā, fascijās, mugurkaulājā un iekšējos orgānos. Hipotalāms aktivizē temperatūras kontroles mehānismus mūsu organismā, bet tas noved pie viena no diviem rezultātiem: siltuma radīšanas vai siltuma zuduma.
Siltuma radīšana notiek, palielinot kateholamīnu (īpaši norepinefrīna) un vairogdziedzera hormonu izdalīšanos, kas savukārt izraisa vielmaiņas paātrināšanos, kas rada vairāk siltuma. Smadzenēs tiek aktivizēts primārais motoriskais centrs, kas izraisa pastiprinātas muskuļu kontrakcijas, radot siltumu, kā arī izraisot drebuļus, ko cilvēki izjūt aukstumā. Smadzenes virza uzvedības izmaiņas, kuru mērķis ir sasildīt ķermeni, tostarp – uzvelkot apģērbu, lai palielinātu siltuma saglabāšanu, organizējot kustības, lai palielinātu siltuma ražošanu, kā arī ieņemot noslēgtu ķermeņa pozīciju, lai mazinātu virsmas laukumu, no kura zūd siltums.
Savukārt siltuma zudums ir termoregulācijas elements, kas ir saistīts ar pirts apmeklēšanu, un ietver tās pašas stratēģijas, kas notiek siltuma ražošanā, taču pretējā secībā. Simpatiskās nervu sistēmas nomākšana izraisa asinsvadu paplašināšanos, kā rezultātā asinsvadi, kas atrodas vistuvāk ādai, paplašinās, palielinot asins apjomu, kas plūst tuvu ādai, un, attiecīgi palielinot siltuma zudumu apkārtējā vidē. Samazināta kateholamīnu un vairogdziedzera hormonu izdalīšanās izraisa vielmaiņas palēnināšanos, kas samazina siltuma ražošanu. Par sviedru dziedzeru darbību atbildīgo holīnerģisko neironu aktivizēšanās izraisa pastiprinātu svīšanu un siltuma zudumu iztvaikošanas ceļā. Smadzenes izraisa uzvedības izmaiņas, kas palīdz atdzesēt ķermeni, tostarp – liek noģērbt apģērbu, lai mazinātu siltuma uzkrāšanos, pārtrauc kustības, mazinot siltuma ražošanu, un liek ieņemt atvērtu ķermeņa pozu, lai palielinātu virsmas laukumu, no kura notiek siltuma zudums.
Hormēze ir šūnu adaptīva reakcija pēc saskares ar kaut ko kaitīgu. Dažreiz nelielās devās vai īsā laika posmā šādas reakcijas var būt labvēlīgas. Piemērs ir drudzis, ko izraisa baktērijas vai vīrusi. Vīrusi un baktērijas vislabāk vairojas, ja cilvēka ķermeņa temperatūra ir 37±0,5 °C. Īslaicīgi paaugstinot ķermeņa temperatūru, imūnsistēma cenšas radīt šiem patogēniem nelabvēlīgu vidi. Pēc tam, kad imūnsistēma atklājusi bīstamos vīrusus vai baktērijas hipotalāms paaugstina ķermeņa temperatūras iestatījuma punktu, lai radītu šiem vīrusiem un baktērijām naidīgāku vidi, vienlaikus iedarbinot mehānismus, kas aizsargā mūsu ķermeņa proteīnus un šūnas. Rezultātā patogēni tiek iznīcināti, bet cilvēks paliek aizsargāts. Taču akūtas slimības izraisīta drudža galvenā iezīme ir tā, ka ķermeņa temperatūras paaugstināšanās ir labvēlīga tikai nelielās devās un ne pārāk ilgā laikā. Ja temperatūra ir paaugstināta pārāk ilgu laiku, var rasties smagas sekas – dehidratācija, proteīnu denaturācija, orgānu bojājumi un nāve.
Attiecībā uz saunas apmeklēšanu – īslaicīga sasilšana bez patogēnu draudiem ne tikai paaugstina ķermeņa temperatūru (iekšējā temperatūra paaugstinās par 1–3 °C, bet ādas temperatūra — par 6–8 °C), bet arī maina sirdsdarbības ātrumu (palielinās līdz 100–150 sitieniem minūtē), sirds izsviedes tilpumu (palielinās par 60–70 %) un asinsspiedienu (sistoliskais asinsspiediens paaugstinās par 10–30 mmHg). Šādi saunas apmeklēšanas fizioloģiskie rezultāti ir līdzīgi fizioloģiskām izmaiņām, kas notiek mērenas fiziskas slodzes laikā.
Reaģējot uz šo siltumu saunā, iedarbojas cilvēka „atdzesēšanās” mehānisms. Cilvēks sāk svīst, paplašinās asinsvadi, izdalās vairāk siltuma. Kateholamīni un citi hormoni tiek izdalīti, lai cilvēku atdzesētu, reaģējot uz paaugstinātu temperatūru, faktiski var iedarbināt mehānismus, kuri sniedz līdzīgu labumu kā mērena fiziskā slodze.
Hormonu pozitīvā ietekme uz pirts apmeklējumu
Augsta siltuma iedarbība aktivizē cilvēka simpatisko nervu sistēmu, izraisa sirdsdarbības ātruma, asinsspiediena un svīšanas palielināšanos, kā arī rada vairākas hormonālas izmaiņas. Karstums visvairāk ietekmē norepinefrīna, beta-endorfīnu, augšanas hormonu un prolaktīna vielmaiņu.
Norepinefrīns tiek strauji izdalīts, reaģējot uz bioloģisko stresu, tā līmenis paaugstinās pirts apmeklējuma laikā, jo organisms tiek pakļauts siltuma stresam. Lai gan norepinefrīna līmenis strauji samazinās pēc pirts apmeklējuma beigām, tas paliek paaugstināts vismaz vēl stundu un pat ilgāk pēc tam. Norepinefrīns atbild par fiziskajām sajūtām, kas saistītas ar pirts apmeklējumu, tostarp sirdsdarbības ātruma un asinsspiediena paaugstināšanos, kas rodas norepinefrīna izraisītas asinsvadu sašaurināšanās rezultātā. Norepinefrīns izraisa arī siltuma šoka proteīnu, reaktīvo skābekļa savienojumu un smadzeņu izcelsmes neirotrofiskā faktora līmeņa paaugstināšanos, kas var būtiski veicināt daudzas labvēlīgās ietekmes.
Beta endorfīni arī vairāk izdalās pirts apmeklējuma laikā. Endorfīni ir organisma endogēnie pretsāpju līdzekļi, un siltuma stresa izraisītā beta-endorfīnu izdalīšanās var radīt labklājības sajūtu vai mazināt stresu, saistoties ar opiātu receptoriem smadzenēs. Endorfīnu ceļš, kas tiek aktivizēts saunas apmeklējuma rezultātā, nodrošina garīgās veselības uzlabošanos, sāpju modulāciju (īpaši mazina galvassāpes) un, iespējams, pat rada labākus sportiskos rezultātus, pateicoties augstākai sāpju izturībai un samazinātām sāpju izjūtām. Iespējams, ka tieši ar endorfīnu fizioloģiju saistīta bokseru mīlestība pret pirts procedūrām pirms un pēc sacensībām.
Augšanas hormons, kas arī tiek izdalīts kā reakcija uz siltuma stresu ir iesaistīts spēju atjaunošanā pēc fiziskām slodzēm, kā arī var sniegt labumu labumu garīgajai veselībai un kognitīvajām spējām.
Mazāk pārliecinoši, bet tomēr – pieminēšanas vērts ir prolaktīns, kas parasti saistīts ar grūtniecību, arī šis hormons organismā vairāk izdalās reakcijā uz siltuma stresu. Interesanti, ka prolaktīns var veicināt smadzeņu baltās vielas veselību un funkcijas, un tādējādi var būt saistīts ar saunas pozitīvo ietekmi uz garīgo veselību un demences novēršanu.
Te man vajadzētu pastāstīt par siltuma šoka proteīniem, smadzeņu izcelsmes neirotrofisko faktoru un reaktīvajiem skābekļa savienojumiem, kuri arī iesaistās ķermeņa temperatūras regulācijā un veic citas funkcijas, bet stāsts par šiem savienojumiem man aizņemtu vismaz 5 lapaspuses, pie kam lasītājs, kurš gatavojas iet pirtī, vairāk vēlas uzzināt kādus vienkāršākus padomus.
Somu pētnieki pierādījuši, ka saunas apmeklēšana mazina mirstību, uzlabo sirds – asinsvadu veselību un veic citas pozitīvas lietas
Somu pētnieku veiktie prospektīvie kohortu pētījumi liecina, ka biežāka saunas apmeklēšana samazina ar sirds un asinsvadu sistēmu saistītu nāves gadījumu risku un citu nopietnu sirds komplikāciju risku. Šķiet, ka pētnieki ņem vērā sirds un asinsvadu sistēmas riska faktorus un citus potenciālos traucējošos faktorus, piemēram, vecumu, ķermeņa masas indeksu, asinsspiedienu, utml. Ir izdarīti secinājumi, ka saunas apmeklējumiem ir pozitīva ietekme uz endotēlija funkciju. Asinsvadu paplašināšanas spēju uzlabošana un artēriju stīvuma mazināšana ir izvirzīta kā mehānisms, ar kura palīdzību saunas apmeklēšana nodrošina sirds un asinsvadu sistēmas ieguvumus.
Un te vēl kāds somu pētījumu rezultāts. Saunas apmeklēšana ir daudzkārt labvēlīgāka sirds un asinsvadu veselībai, ja to apvieno ar fiziskām aktivitātēm.
Saunai var būt arī pozitīva ietekme uz kognitīvajām spējām. Somu pētījums 2017. gadā pierādīja, ka somu vīriešiem, kuri apmeklēja saunu 4–7 reizes nedēļā, demences risks bija par 66 % zemāks salīdzinājumā ar tiem, kuri to apmeklēja reizi nedēļā vai neapmeklēja nemaz. Citos pētījumos pierādīts, ka saunas apmeklēšana vienādi ietekmē demences risku gan vīriešiem, gan sievietēm. Šie rezultāti ir daudzsološi, taču grūti pateikt, cik plaši šis efekts attiecas uz dažādām demences formām vai arī tas ir specifisks tikai Alcheimera slimībai.
Regulāra saunas apmeklēšana pēc dažādu pētnieku datiem mazina arī mirstību no jebkādiem cēloņiem, pie kam 2015. gada somu pētījumā ziņots par 40 % mirstības samazinājumu vīriešiem, kuri nedēļā apmeklē saunu 4–7 reizes, salīdzinot ar tiem, kuri to apmeklē vienu reizi nedēļā vai nemaz. Tas, ko mēs varētu aizgūt no somu pētījumiem ir – bieža saunas apmeklēšana vismaz daļēji kompensē paaugstināto mirstības risku, kas saistīts ar zemu sociālekonomisko statusu somu vīriešiem. Te nu jāpaskaidro, ka gan Somijā, gan Skandināvijā, gan pie mums vīrieši ar zemu sociālekonomisko stāvokli (sliktu izglītību, mazturīgi, dzīvo attālos lauku apvidos) mēdz dzīvot par 10–15 gadiem īsāku dzīvi nekā turīgi vīrieši ar labu izglītību. Un te nu somu pētījumi apgalvo, ka tie vīrieši no zemākiem sociālekonomiskiem stāvokļiem, kas 4–7 reizes nedēļā apmeklē saunu, dzīvo gandrīz tikpat garu un veselīgu dzīvi kā turīgi, izglītoti vīrieši, kas arī bieži apmeklē saunu. Tiesa, šeit parādījās virkne jaucējfaktoru – tie, kas regulāri apmeklēja saunu, vairāk rūpējās par savu veselību, mazāk smēķēja, mazāk lietoja alkoholiskos dzērienus etc.
Saunas ietekme uz fiziskām aktivitātēm un sportiskiem sasniegumiem
Saunas pozitīvā ietekme uz sportiskajiem rezultātiem ir apstiprināta intervences pētījumos. Piemēram, randomizētā pētījumā ir pierādīts, ka 30 minūšu saunas apmeklējums pēc treniņa palielina izturības rādītājus par 32 %. Cits pētījums parādīja, ka saunas apmeklēšanas pēc treniņa mazina muskuļu sāpes un uzlabo muskuļu funkcijas.
Attiecībā uz kaulu blīvumu ir pierādīts, ka jauniem vīriešiem saunas apmeklējumi izraisa statistiski nozīmīgu kaulu minerālvielu satura un kaulu minerālvielu blīvuma uzlabojumu salīdzinājumā ar kontroles grupu, kas neizmantoja saunu.
Saunas ietekme uz garīgo veselību
Viens no visizplatītākajiem uzskatiem par saunas apmeklēšanu un citām visa ķermeņa sildīšanas metodēm attiecas uz to potenciāli labvēlīgo ietekmi uz garīgo veselību, taču pētījumu un pierādījumu šim apgalvojumam man nav.
Publikācijas no Somijas šo atziņu uzskata par pašsaprotamu un somu pētnieki uzskata, ka saunas apmeklējums varētu būt daudzsološa iespēja tiem, kam ir psihiski traucējumi vai kas ir pakļauti to riskam. Saikne starp saunas apmeklēšanu un samazinātu psihozes risku ir diezgan spēcīga, un daži dati liecina par saistību ar samazinātu depresijas un trauksmes līmeni, tomēr pašlaik mums trūkst pārliecinošu pierādījumu, ka šīs saiknes atspoguļo efektus, ko izraisa saunas apmeklēšana.
Pirts un stress
Populārie mediji bieži apraksta saunas apmeklēšanu kā lielisku veidu, kā atbrīvoties no stresa vai kļūt izturīgākiem pret stresu, un šie vēlamie rezultāti tiek minēti kā galvenie iemesli, kāpēc daudzi cilvēki apmeklē saunu. Kādā pētījumā 85 % aptaujāto norādīja, ka socializēšanās, kurai, kā zināms, ir ietekme uz stresu, ir viens no motivējošajiem iemesliem saunas apmeklēšanai. Lai gan pašlaik ir maz konkrētu pierādījumu, kas apstiprinātu saunas labvēlīgo ietekmi uz stresu, saunas apmeklēšana tomēr ietekmē daudzus procesus, kas saistīti ar to, kā mēs izjūtam stresu. Iespējams, lielāka nozīme ir sirdsdarbības ātruma un asinsspiediena mazināšanās notikumam pēc saunas apmeklējuma, tas daļēji varētu izskaidrot nomierinošo efektu, par ko cilvēki ziņo, apmeklējot saunu.
Pirts un miegs
Pasākumi, kas maina cilvēka ķermeņa temperatūru, var uzlabot miega kvalitāti. Gatavojoties miegam, cilvēka ķermeņa temperatūra sāk pazemināties, un šis pazeminājums turpinās gandrīz visu nakti līdz stundai pirms pamošanās, kad temperatūra atkal sāk paaugstināties. Jo straujāks ir ķermeņa temperatūras pazemināšanās slīpums pirms gulētiešanas, jo ātrāk cilvēks aizmieg un – jo labāka ir miega kvalitāte. Visa ķermeņa sasilšana var samazināt arī bezmiegu. Aptauju pētījumos vairums intervēto ziņo par labāku miegu tiem, kas regulāri iet pirtī.
Pirts un sāpju mazināšana
Aprakstīts, ka izmantojot saunu mazinās dažāda veida sāpes, tostarp – galvassāpes, muguras sāpes un citi hronisku sāpju veidi.
Attiecībā uz muguras sāpēm pētījumi saka, ka piecas dienas pēc kārtas divreiz dienā apmeklējot saunu, apakšējās muguras sāpes samazinās par 2 punktiem 0–10 verbālajā skaitliskajā novērojumu skalā, bet invaliditātes rādītājs samazinās par 4 punktiem 0–50 Oswestry invaliditātes indeksā. Atkārtošu – šis pētījums iesaka iet pirtī divreiz dienā kā fizikālās terapijas un rehabilitācijas metodi. Tiesa, plašāki pētījumi rāda, ka vēl labākas metodes muguras sāpju mazināšanai ir termālās vannas.
Savukārt pētījumos par reimatoīdā artrīta un ankilozējošā spondilīta pacientiem sāpju mazināšanās pēc saunas lietošanas nav pierādīta. Esmu lasījis, ka pacientiem ar sistēmiskām slimībām pirts apmeklējumi varētu būt kontrindicēti.
Hroniskas sāpes ir plaši izplatītas, mēdz būt nogurdinošnas un novājinošas, tādēļ pirts apmeklējums ir veids kā sāpes mazināt. Šķiet, ka dažos gadījumos saunas var sniegt nelielu labumu sāpju pārvaldībā, taču ir pieejamas citas, labāk pārbaudītas un efektīvākas sāpju pārvaldības metodes – medikamenti, kognitīvā uzvedības terapija, fiziskās aktivitātes, fizikālā terapija etc.
Paredzamie saunas ieguvumi ar ierobežotu zinātnisko pamatojumu
Divas plaši aprakstītas saunas lietošanas priekšrocības – detoksikācija un imūnsistēmas darbības uzlabošana, nav skatāma kā pierādījumos balstīta medicīna – pašlaik saprotamu pierādījumu ir pārlieku maz.
Tiek uzskatīts, ka sauna palīdz detoksikācijā, jo īpaši attiecībā uz smagajiem metāliem, piemēram, dzīvsudrabu vai svinu, veicinot šo metālu izdalīšanos ar sviedriem. Svīšana patiešām ir viens no smago metālu izdalīšanās ceļiem, taču nav neviena pierādījuma, kas liecinātu, ka pārmērīgā svīšana, ko izraisa saunas apmeklēšana, izraisītu kādu papildu metālu izdalīšanos.
Arī imūnsistēmas darbības uzlabošanās nav apstiprināta, lai gan ar saunu saistītais stresa samazinājums visticamāk sniedz zināmu labumu imūnsistēmai. Turklāt daži pētnieki apgalvo, ka sauna izraisa balto asins šūnu, limfocītu, neitrofīlu un bazofīlu skaita palielināšanos, un tas varētu liecināt par imūnsistēmas darbības uzlabošanos, lai gan nav skaidrs, vai šis efekts nodrošina kādu ilgtermiņa labumu imūnsistēmai.
Par pirti lietošanas aspektā
Pie mums visbiežāk lietojami ir trīs pirts veidi: infrasarkanā, tvaika un sausa sauna (patiesībā biežākā ir kombinācija starp sauso saunu un tvaika pirti). Infrasarkanās saunas izstaro infrasarkano gaismu, ko mēs uztveram kā siltumu pēc tam, kad gaisma ir absorbēta mūsu ādā. Tvaika pirts rada siltumu, uzkarsējot ūdeni, lai radītu spiediena tvaiku, kas pēc tam tiek izlaists slēgtā telpā, bet sausās saunas tiek uzkarsētas ar elektrību, karstiem akmeņiem vai citiem mehānismiem.
Lai gan siltuma radīšanas mehānismi atšķiras, visi saunu veidi, visticamāk, sniedz līdzīgu fizioloģisku ietekmi uz cilvēka ķermeni, ja vien tiek nodrošināts pietiekams sildīšanas līmenis, ilgums un biežums. Droši vien tas attiecas arī uz citām sildīšanas metodēm, tostarp karstajiem kubliem, termālajām vannām, karstajām vannām un dušām. Pat stāvot ārā karstā dienā, visticamāk, rodas zināms siltuma stresa līmenis.
Sāpju mazināšanās vairāk tiek novērota sausās saunas un termālo vannu lietošanas gadījumā. Sirds un asinsvadu slimību izraisīto nāves gadījumu riska mazināšanās ir novērota sausajās saunās un infrasarkano staru saunās. Tomēr ir pamats uzskatīt, ka, nodrošinot līdzīgu sildīšanas intensitāti un ilgumu, arī citi karsēšanas veidi var sniegt līdzīgus ieguvumus.
Izmantojot infrasarkanās un tvaika pirtis, jāievēro piesardzība. Infrasarkanajās saunās var tikt izmantoti dažādi gaismas avota viļņu garumi, intensitātes un novietojumi, kas atšķirīgi silda dažādas ķermeņa daļas. Tvaika pirtis var vieglāk izraisīt pārkaršanu, visticamāk tāpēc, ka siltumam nav iespējas izkļūt no ķermeņa kā sviedriem – nav iztvaikošanas dzesēšanas ceļa. Katrā ziņā tvaika pirtis ir mazāk ieteicamas gados vecākiem cilvēkiem.
Sausās saunas temperatūrai būtu jābūt diapazonā no 80 līdz 100 °C. Jebkura temperatūra, kas ievērojami pārsniedz šo diapazonu, var būt nedroša, bet temperatūras zem šī diapazona nav plaši pētītas un ar lielāko varbūtību nekādu pozitīvu pienesumu veselībai nesniedz.
Kombinētās pirtīs, kur galvenokārt ir sauss gaiss, bet laiku pa laikam uz akmeņiem tiek uzliets ūdens vai alus, vidējā ieteicamā temperatūra ir diapazonā no 60 līdz 80 °C.
Attiecībā uz īstu tvaika pirti, ieteicamais temperatūras diapazons ir no 38 līdz 49 °C, jo ķermeņa temperatūra un sirdsdarbības frekvence vairāk paaugstinās jau zemākā temperatūrā. Tā kā infrasarkanām pirtīm ir dažādi modeļi, kas izmanto dažādus viļņu garumus, kam ir atšķirīga ietekme uz ķermeņa sasilšanu, vislabāk ir ievērot ražotāja ieteikumus, nosakot temperatūru, kādā lietot infrasarkano saunu.
Pētījumos, kuros sauna izmantota kā ārstniecības metode, ieteikts 15–30 minūšu procedūras ilgums. Tas varētu būt ideāls mērķis saunas apmeklējuma ilgumam ilgtermiņā, taču, visticamāk, nebūtu labi cilvēkiem, kas tikai sāk apmeklēt saunu. Sausajās saunās iesācējiem tiek ieteikts sākt ar īsām 5 minūšu sesijām, pakāpeniski palielināt laiku līdz 20 minūtēm, nepārsniedzot 30 minūtes, jo pastāv paaugstināts dehidratācijas risks. Tvaika saunās ieteicams īsāks laiks, un vadlīnijas iesaka maksimāli slapjā pirtī pavadīt 10–20 minūtes. Attiecībā uz infrasarkano saunu labākie veselības rezultāti ir sasniegti ar seansiem, kuru ilgums bija no 15 līdz 30 minūtēm.
Kad apmeklēt saunu?
Tiem, kas cer izmantot saunu, lai uzlabotu miega kvalitāti, optimālais laiks būtu stunda vai divas pirms miega. Tiem, kuri vēlas izmantot saunu, lai uzlabotu sportiskos rezultātus, vislabākais laiks būtu pēc treniņa, lai izmantotu proteīnu atbalsta mehānismus, kas saistīti ar saunas apmeklēšanu. Cilvēkiem, kuri izmanto saunu, lai uzlabotu sirds un asinsvadu veselību, saunas apmeklējums būtu jāsaista ar fiziskām aktivitātēm.
Attiecībā uz biežumu pētījumi liecina, ka biežāka pirts apmeklēšana ir labvēlīgāka. Cilvēki, kuri saunu apmeklēja četras vai vairāk reizes nedēļā, pastāvīgi uzrādīja vislielāko ieguvumu. Tomēr pārāk bieža saunas apmeklēšana ievērojami palielina dehidratācijas risku un nav ieteicama.
Pirts apmeklēšanas riski
Daži no bieži sastopamajiem saunas apmeklēšanas blakusefektiem ir dehidratācija, reibonis un galvassāpes. Tomēr tie ir īslaicīgi un parasti izzūd, tiklīdz saunas apmeklēšana tiek pārtraukta.
Gana bieži pirtī notiek traumas, kas rodas kritienu rezultātā, parasti slīdēšanas vai reiboņa un samaņas zaudēšanas dēļ. Divi vienkārši piesardzības pasākumi, lai izvairītos no kritieniem, kas rodas slīdēšanas vai reibona dēļ, ir lietot neslīdošas čības un pietiekamā daudzumā lietot šķidrumu (šajā gadījumā alus nav ieteicams).
Pirts lietošana nav ieteicama pacientiem, kam ir nekontrolēta sirds un asinsvadu slimība (stenokardija, sastrēguma sirds mazspēja, nesen pārciesta sirdslēkme). Personām ar kontrolētām sirds un asinsvadu slimībām un citiem sirds un atsevišķiem asinsvadu slimību riska faktoriem pirms pirts apmeklējuma varētu būt ieteicams konsultēties ar ārstu. Somu pētnieki uzskata, ka šādos gadījumos saunas apmeklējums ir drošs un labi panesams, kā arī sniedz labumu sirds un asinsvadu veselībai.
Grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, vajadzētu atturēties no saunas apmeklēšanas. Ķermeņa temperatūra virs 38,3 °C var palielināt grūtniecības komplikāciju risku. Sievietēm, kuras aktīvi baro bērnu ar krūti, ir lielāks pārkaršanas risks pirts apmeklējumā, jo zīdīšanas laikā viņu ķermeņa pamattemperatūra ir augstāka.
Saunas nav drošas cilvēkiem, kuriem ir tendence uz dehidratāciju vai kuri jau ir dehidrēti (atgādināšu stāstu par kādu Latvijas politiķi, kas saunā dehidratējās pirms pusmaratona skriešanas). Galvenais veids, kā mūsu ķermenis atdziest saunā, ir svīšana, un tas šiem cilvēkiem vēl vairāk palielina dehidratāciju. Visekstrēmākajā gadījumā dehidratācija var izraisīt nieru un smadzeņu bojājumus un pat nāvi.
Apdegumu riski
Jāņu nakts pirts apmeklējumi visbiežāk ir saistīti ar apdegumu risku, un tas ir aspekts, ko bieži vien piemirst vai par ko neaizdomājas. Visizplatītākais apdegumu veids pirtī ir nejauša saskare ar sakarsušām detaļām – ar metāla krāsnīm, kuru stūri un caurules uzkarst līdz ļoti augstām temperatūrām. Pat īslaicīgs pieskāriens var izraisīt nopietnu termisko apdegumu. Iereibuši jāņotāji mēdz uzlikt roku vai apsēsties uz karstiem akmeņiem. Esmu redzējis apdegumus arī no nepiemērotām lāvām. Vienmēr būtu izmantojams dvielis kā paliktni, lai pasargātu ādu no tiešas saskares ar karstu koku vai citām virsmām.
Diezgan bieži pirtī notiek tvaika un konvenkcijas apdegumi. Uzlejot ūdeni uz akmeņiem, rodas tvaiks. Ja tas tiek darīts neuzmanīgi, tvaika vilnis var radīt termisku apdegumu sejai, rokām vai elpceļiem (ieelpojot ļoti karstu gaisu). Pirts augšējās lāvas temperatūra būtiski atšķiras no gaisa temperatūras zemāk, un, strauji kāpjot augšup, var iegūt apdegumu uz jutīgām ādas vietām.
Sekundārus apdegumus jāņotāji iegūst no metāla aksesuāriem – rotaslietām (metāla gredzeniem, pulksteņiem ķēdītēm un auskariem, kā arī no briļļu ietvariem.
Te būtu vietā atgādināt, ka bērni ir visvairāk pakļauti riskam pirtī, jo viņu āda ir plānāka un jutīgāka pret karstumu nekā pieaugušajiem. Bērni biežāk mēdz paslīdēt un pieskarties bīstamām virsmām.
Kā pasargāt sevi un tuviniekus Jāņu pirtī?
- Noņemiet visu metālu – atstājiet pirts ārpusē visas rotaslietas, arī metāla matu sprādzes!
- Vienmēr uz lāvas sēdiet vai guliet uz tīra dvieļa, kas pilnībā atdala ķermeni no lāvas virsmas!
- Uz akmeņiem ūdeni lejiet pakāpeniski un ar garu kausu, turot roku un seju tālāk no tvaika izvirduma vietas!
- Pirts cepure pasargā ne tikai galvu no pārkaršanas, bet arī ausis, kas mēdz būt ļoti jutīgas pret karstumu.
- Nekad neatstājiet bērnus pirtī vienus bez pieaugušo uzraudzības un pārliecinieties, ka viņi atrodas drošā attālumā no krāsns!
- Ja ir noticis apdegums, vispirms to dzesējiet zem tekoša vēsa (ne ledaina!) ūdens 10–15 minūtes. Ja apdegums ir lielāks par plaukstu, noteikti jāvēršas pie ārsta.
- Dehidratācijai pēc pirts apmeklējuma senie latvieši lietoja avota ūdeni vai kādu skābpiena produktu, visbiežāk rūgušpienu. Alus nav piemērots dehidratācijai.
Visbeidzot, kategoriski nebūtu vēlams apmeklēt pirti alkohola reibumā. Gandrīz visas smagās pirts traumas un nāves gadījumi ir notikuši ar cilvēkiem, kuri saunu apmeklējuši alkohola reibumā. Atkārtošos – pirts apmeklējums nepāātrina atskurbšanu un nemazina alkohola promiles asinīs. Alkoholu >90% no organisma izvada aknas, sadalot to līdz oglekļa dioksīdam un ūdenim. Atlikušos 10% cilvēks izvada ar izelpu, urīnu un sviedriem. Pirts apmeklējums, kas veicina svīšanu, nespēj būtiski paātrināt šo procesu. Sviedros izdalās niecīga alkohola daļa, un svīšana praktiski neietekmē alkohola koncentrāciju asinīs.
Toksikoloģijas un sepses nodaļa ļoti smagi ar alkoholu un narkotikām saindētiem pacientiem atrodas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā Hipokrāta ielā 2. Valsts apdegumu centrs atrodas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Biķernieku veselības centrā – Rīgā, Lielvārdes ielā 68.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!