Latvijas Universitāte (LU) vienā no prestižākajiem pasaules universitāšu reitingiem “Times Higher Education by Subject” (THE) iekļauta četrās kategorijās, kurās novērtēta visaugstāk no Latvijas augstskolām un pirmo reizi iekļauta Klīniskās un veselības zinātņu vērtējumā, ierindojoties 301. – 400. vietā reizē ieņemot 2. vietu Baltijā, informē reitinga veidotāji.
“Times Higher Education by Subject” reitinga dati publiskoti 28. oktobrī un LU reitinga datos ievērojami pakāpusies vairākās nozarēs: Dzīvības zinātņu novērtējumā, Sociālo zinātņu novērtējumā un pirmo reizi LU iekļauta Veselības zinātņu novērtējumā, kurā ieņem visaugstākos rezultātus. Savukārt Fizikālo zinātņu reitingā LU saglabā esošo vietu.
“Jaunākie “Times Higher Education by Subject” reitinga dati vēlreiz apliecina, ka Latvijas Universitāte attīstās, pateicoties mērķtiecīgiem ieguldījumiem zinātniskās darbības, studiju programmu, infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā, pieaug arī mūsu zinātnisko rezultātu un studiju kvalitāte, ” norāda LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks.
“LU iekļūšana pasaules TOP500 universitāšu skaitā vairākās zinātniskās darbības jomās ir likumsakarīgs un, galvenais, gaidīts rezultāts. Īpašs gandarījums, protams, ir par LU augsto novērtējumu Klīnisko un veselības zinātņu kategorijā – šajā nozarē reitingā esam iekļauti pirmo reizi un uzreiz ieguvuši augstu vērtējumu” saka profesors Indriķis Muižnieks, uzsverot visas LU saimes nopelnu augstskolas iekļaušanā TOP500 sarakstā uzreiz vairākās kategorijās: “Universitātes saime strādā kopā, lai pieaugtu mūsu darba kvalitāte, un arī LU novērtējums Latvijā, Baltijā un pasaulē,” gandarīts par THE rezultātiem ir LU rektors.
2021. gada reitingā iekļautas 1512 augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, no tām 522 pirmo reizi.
Klīniskās un veselības zinātņu vērtējums
Šogad pirmo reizi LU iekļauta Klīniskās un veselības reitinga vērtējumā un šajā reitingā no Latvijas augstskolām LU iekļuvusi vienīgā. Universitāte šajā vērtējumā ieņem 301. – 400. vietu un kopumā šajā nozarē THE reitingā pēc priekšmeta novērtēta visaugstāk.
Klīniskās un veselības zinātņu reitings izceļ vadošās universitātes tādās jomās, kā medicīna, zobārstniecība un citas ar veselību saistītas jomas.
“Augstākajā izglītībā nozīmīgs ir salīdzinošais novērtējums, jo pēc vieniem kritērijiem un objektīvi tiek novērtēts katras institūcijas paveiktais. Tas sniedz atskatu uz augstskolas iespēto pētniecībā, studijās un starptautiskajā atpazīstamībā, kā arī paver iespējas stiprināt noteiktu darbības fokusu nākamajam darbības posmam. Esmu patiesi gandarīts, ka ir ticis novērtēts LU pētnieku darbs veselības aprūpes zinātņu nozarēs, tai skaitā farmācijā un farmakoloģijā. Nav mazsvarīgi, ka fakultāte ir varējusi uzplaukt pētniecības un studiju jomā pateicoties arī jaunajai un modernajai infrastruktūrai LU Akadēmiskajā centrā,” stāsta Medicīnas fakultātes dekāns Valdis Folkmanis.
Reitinga rezultāti veidojas no šādiem kritērijiem: studijas (mācību vide) – 27,5%, pētniecība (apjoms, ienākumi un reputācija) – 27,5%, citējamība (pētniecības ietekme) – 35%, starptautiskā perspektīva (personāls, studenti un pētniecība) – 7,5%, ienākumi nozarē (inovācijas) – 2,5%.
Reitingā visaugstāk novērtēta Lielbritānijas Oksfordas Universitāte (University of Oxford), bet 2. vietu ieņem Amerikas Savienoto valstu (ASV) Hārvardas Universitāte (Harvard University), 3. vietu Lielbritānijas Kembridžas Universitāte (University of Cambridge).
Sociālo zinātņu vērtējums
Pagājušajā gadā LU Sociālo zinātņu vērtējuma tika iekļauta pirmo reizi un gada laikā LU pakāpusies no 601+ vietas uz 501. – 600.vietu un arī ir līdere no Latvijas augstskolām pēc vērtējuma.
Sociālo zinātņu vērtējums izceļ universitātes, kas ir vadošās socioloģijas, ģeogrāfijas, politikas un starptautisko studiju, kā arī komunikācijas un plašsaziņas līdzekļu studiju priekšmetos.
Reitinga rezultāti veidojas no šādiem kritērijiem: studijas (mācību vide) – 32,4%, pētniecība (apjoms, ienākumi un reputācija) – 32,6%, citējamība (pētniecības ietekme) – 25%, starptautiskā perspektīva (personāls, studenti un pētniecība) – 7,5%, ienākumi nozarē (inovācijas) – 2,5%.
2021. gada sociālo zinātņu vērtējumā iekļautas 791 universitātes. No Latvijas augstskolām reitingā iekļuvusi arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kura ieņem 601+ vietu.
Reitingā visaugstāk novērtēta Amerikas Savienoto valstu (ASV) – Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts (Massachusetts Institute of Technology), bet 2. vietu ieņem Lielbritānijas Oksfordas Universitāte (University of Oxford) un 3. vietu ASV Stenfordas Universitāte (Stanford University).
Fizikālo zinātņu vērtējums
Fizikālo zinātņu vērtējumā LU saglabā 601. – 800. vietu un ir novērtēta visaugstāk Latvijā.
Fizikālo zinātņu reitinga rezultātus veido tādas jomas kā ķīmija, fizika un astronomija, ģeoloģijas, vides, zemes un jūras zinātnes, matemātika un statistika, kā arī ģeoloģija.
Reitinga rezultāti veidojas no šādiem kritērijiem: studijas (mācību vide) – 27,5 %, pētniecība (apjoms, ienākumi un reputācija) – 27,5 %, citējamība (pētniecības ietekme) – 35%, starptautiskā perspektīva (personāls, studenti un pētniecība) – 7,5 %, ienākumi nozarē (inovācijas) – 2,5 %.
Fizikālās zinātnes reitingā pirmās trīs vietas veido ASV – 1. vietā ierindots Kalifornijas Tehnoloģiju institūts (California Institute of Technology), 2. vietā Kalifornijas Universitāte (University of California, Berkeley) un 3. vietā Stenfordas Universitāte (Stanford University)
No Latvijas augstskolām fizikālo zinātņu vērtējumā iekļuvusi arī Rīgas Tehniskā universitāte, kura ierindojas 801. – 1000. vietā.
Dzīvības zinātņu vērtējums
Arī Dzīvības zinātņu reitingā LU pagājušajā gadā tika iekļauta pirmo reizi un gada laikā Universitāte pakāpusies no 501. – 600. vietas uz 401. – 500.vietu un turpina reitingā ieņemt augstāko vietu no Latvijas.
Dzīvības zinātņu reitinga rezultātus veido rādītāji vairākās dzīvības zinātņu jomās, tostarp bioloģijas zinātnē, veterinārijā, lauksaimniecības un mežsaimniecības, kā arī sporta zinātnē.
Reitinga rezultāti veidojas no šādiem kritērijiem: studijas (mācību vide) – 27,5 %, pētniecība (apjoms, ienākumi un reputācija) – 27,5 %, citējamība (pētniecības ietekme) – 35%, starptautiskā perspektīva (personāls, studenti un pētniecība) – 7,5 %, ienākumi nozarē (inovācijas) – 2,5 %.
Dzīvības zinātņu reitingā pirmās trīs vietas ieņem ASV Hārvardas Universitāte, 2. vietu ieņem Lielbritānijas Kembridžas Universitāte un 3. vietu Oksfordas Universitāte (University of Oxford).
No Latvijas augstskolām dzīvības zinātņu reitingā iekļuvusi arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kura ierindojas 801+ vietā.
“Latvijas Universitāte arvien vairāk tuvojas savam mērķim kļūt par vienu no vadošajām augstskolām Baltijas reģionā un iekļūt pasaules universitāšu TOP 500. Šie reitinga rezultāti parāda, ka vairākās nozarēs mums jau tas ir izdevies, pat esam kāpuši vēl augstāk par 500. vietu, kas skaitliskā izteiksmē norāda uz Latvijas Universitātes pētnieku un docētāju zinātniskām kvalifikācijām un spējām. Daudz no sasniegtā ir panākts sadarbībā ar partneriem un kolēģiem, kas kopā ir ļāvuši panākt augstākus rezultātus starptautiskā atpazīstamībā. Šie sasniegumi priecē. Vienlaicīgi reitings iezīmē arī tās jomas, kuru devums pēc šādas izcilības mērauklas vēl nav pietiekami augsts, un mums ir pamats domāt, ka šajās jomās sasniegumi ir vēl tikai priekšā,” uzsver LU prorektors dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš.
Times Higher Education ir viens no trim pasaules ietekmīgākajiem universitāšu reitingiem, ko publicē jau 18. gadu. THE reitings pēc nozares aptver 11 priekšmetu jomas (māksla un humanitārās zinātnes, uzņēmējdarbība un ekonomika, klīniskā un veselības joma, datorzinātnes, izglītība, inženierzinātnes, tiesību zinātnes, dzīvības zinātnes, fizikālās zinātnes, psiholoģija un sociālās zinātnes) un sniedz pārskatu par labākajām universitātēm pasaulē.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt arī šajā publikācijā minēto tautas kalpu izglītību, parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, “partiju tūrismu” un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: LU
…skumjas acis Tev šovakar…. tā ausī dzied šuplinskai kāds
Te taču jebkurš traks var palikt, ja šitāda kāds vispār lien… vai tad nevar kādu profeņu aptauju te iefiltrēt, kur sevi varētu padādīt atbilstoša līmeņa augstsko;as? Var taču uztaisīt lauku pašvaldību vai kapu apsaimniekotāju aptauju, kur noteikti būtu redzami patiesie līderi diplomnodrošinājumā Lien kur nevajag tā LU, atradusi ar ko salīdzināties? Un kas to zilajiem ezeru zemē?