Latvijā augstākais sociālās atstumtības risks Baltijas valstīs

Latvijā augstākais sociālās atstumtības risks Baltijas valstīs, liecina biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas “RISEBA” pētījums.

Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 000 cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju šajā vecuma grupā, Lietuvā šādā situācijā ir 410 000 cilvēku jeb 20% un Igaunijā – 178 000 cilvēku jeb 18,9%. Tādējādi Latvijas situācija vērtējama kā smagākā, konferencē “Cilvēki sociālās atstumtības ēnā – kā mūžizglītība un finanšu pratība spēs uzlabot viņu labklājību” atzina viens no pētījuma autoriem, augstskolas “RISEBA” prorektors Valters Kaže.

Kaže uzsvēra, ka svarīgi sasniegt šo iedzīvotāju daļu, kurus varētu dēvēt par “neredzamajiem”, jo ikviens no tiem ir zaudēts cilvēkkapitāls un potenciāls sociālais un ekonomiskais slogs sabiedrībai. Tāpēc būtiski veicināt šo sociālo grupu reintegrāciju darba tirgū, valsts pārvaldes institūciju, izglītības iestāžu un NVO kopējā sadarbībā nodrošinot to motivācijai un spējām atbilstošu prasmju attīstību, psiholoģiskā atbalsta un finanšu pratības mentoringa iespējas. Kā risinājuma iespējas pētījumā izcelta mērķēta mūžizglītība, valsts līmeņa prasmju monitorings un digitālo prasmju attīstīšana.

“Meta Advisory” vadītājs Armands Gūtmanis atzina, ka neredzamo temats kļūst arvien aktuālāks, un joprojām liela sabiedrības daļa cieš no sociālās atstumtības un neiekļaujas arī darba tirgū, kamēr vienlaicīgi tam valdība arvien vairāk runā par darbaspēka trūkumu. Savukārt, kā esot norādījusi Latvijas Banka, reģionos vērojama klātienes finanšu pakalpojumu sašaurināšanās, kas daļai iedzīvotāju arī var radīt atstumtības sajūtu.

“Mūžizglītība un finanšu un digitālā pratība ir svarīgi instrumenti, ar kuriem šīm sabiedrības grupām var palīdzēt un veidot sabiedrību ar iekļaujošu nodarbinātību,” atzīmēja Gūtmanis.

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis konferencē akcentēja nepieciešamību veidot “ceļa karti”, ar kuras palīdzību darba tirgū iekļaut riska grupas cilvēkus. Viņš norādīja, ka svarīgs jautājums ir problēmas diagnostika, lai uzzīmētu turpmākā ceļa karti, kas var arī nebūt visam mūžam, bet praktiski noderēt tuvākajā nākotnē.

“Bezdarbs tuvākajos gados pietuvosies dabiskā bezdarba līmenim – šobrīd reģistrētā bezdarba līmenis ir 5,2%, tāpēc darba tirgū maksimāli jāiesaista darbaspēka rezerve un ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, bet šīm grupām bieži vien digitālās prasmes nav pietiekamā līmenī un tās jāuzlabo,” secināja Lipskis.

Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) Darba tirgus departamenta direktore Eva Lossane atzina, ka šobrīd, kad aktuāla ir motivācija mācīties mūža garumā, arī karjeras konsultants ir pieprasīta profesija. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Baiba Bašķere uzskata, ka obligātās izglītības posmā vēl vairāk jāiedziļinās tajā, kā skolēnus mācām apgūt jaunas zināšanas, izzināt jaunas lietas – tas, manuprāt, ir liels izaicinājums gan politikas veidotājiem, gan izglītības profesionāļiem.

Latvijas Augstskolu un koledžu mūžizglītības asociācijas valdes priekšsēdētāja Ingūna Jurgelāne-Kaldava pauda uzskatu, ka augstākās izglītības līmenī 80% cilvēku jau zina, kā rīkoties situācijā, ja nepieciešamas papildu prasmes. “Kurpretim tas, kā sasniegt “neredzamās grupas”, ir liels uzdevums pašvaldībām, jo tieši tās vislabāk zina savus cilvēkus,” viņa sacīja.

Latvijas sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja Una Lapskalna pauda bažas par to, ka digitālās prasmes var būt nepietiekamas arī gados jauniem cilvēkiem, kuriem interesē ļoti šauras tēmas. “Vēl pavisam cits stāsts ir sociālo dienestu klienti, kas ir tik bēdīgā situācijā, ka NVA programmas viņiem pat nav piemērojamas. Neslēpsim, ka Latvijā ir daļa praktiski analfabētisku un arī tikai svešvalodā runājošu cilvēku,” viņa sacīja.

Uzņēmuma “IPF Digital Latvia” vadītājs Toms Vandāns konferencē atzina, ka finanšu jomā saistībā ar dažādu sabiedrības grupu iekļaušanu lielākā problēma ir ēnu ekonomika, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daļai cilvēku tiek liegta pieeja dažādiem finanšu pakalpojumiem.

Viņš atzina, ka senioriem finanšu pakalpojumi var būt grūtāk pieejami digitālo prasmju trūkuma dēļ: daudzas darbības veicamas attālināti, tāpēc var būt vajadzīga zvanu centra darbinieku palīdzība.

“No otras puses, rīkošanās ar digitāliem dokumentiem un citi finanšu pratības pamati ir jāmācās arī jauniešiem. Jau šobrīd ikdienas finanšu pakalpojumu pamatā ir darbības ar viedtālruni un aplikācijām, un tā tas būs arī tuvākajā nākotnē. Finanšu pratība ir ļoti individuāla un nav viegli definēt, kura grupa ir visvairāk pakļauta riskam. Galvenais ir piedāvāt dažādas izglītošanās iespējas un apmācīt cilvēkus, kā nopietni izturēties pret savām finansēm,” izteicās Vandāns.

Savukārt Latvijas Senioru kopienu apvienības pārstāve, Senioru Saeimas priekšsēdētāja Barba Girgensone kā daudzu senioru galveno problēmu minēja gan prasmju, gan mūsdienīgu datoru un viedtālruņu neesamību. Viņasprāt, aktuāls ir jautājums par bibliotēkām ārpus Rīgas, kur reizē var iegūt pieeju internetam un saņemt konsultāciju par dažādu valsts pakalpojumu izmantošanu.

Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sekretārs Edmunds Cepurītis (P), rezumējot konferencē izskanējušos viedokļus, uzsvēra, ka viņa pārstāvētās komisijas uzdevums arī turpmāk būs savest kopā sociālās atstumtības jautājumu risināšanā iesaistītās puses un meklēt risinājumus.

Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka darba devēju iesaiste ir ļoti svarīga. Kā pozitīva ir vērtējama tendence par to, ka šobrīd ir iespēja mācīties, atrodoties darba vietā. Referenti izteica aicinājumu darba devējiem vēl precīzāk un fokusētāk definēt savas vajadzības, tādējādi veicinot apmācības efektivitāti. Šāds modelis šobrīd tiek attīstīts NVA apmācību programmās, kas tiek veidotas sasaistē ar darba devēju pieprasījumu.

Konference “Cilvēki sociālās atstumtības ēnā – kā mūžizglītība un finanšu pratība spēs uzlabot viņu labklājību” ievadīja pasākumu sēriju “Nākotnes sociālās un darba tirgus politikas forums”.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


8
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Jeblonskis
Jeblonskis

Vai tiešām Daba negrib ieslēgt atlasi?

Morloks
Morloks

Ne kapeiku šādiem pētijumiem ticēt nevar. Ļoti labi esmu redzējis kā tiek manipulēts ar statistiku, tiek atspoguļota polarizēta informācija lai pētijumu padarītu aktuālu. Tagad augstskolā rakstot kādu darbu problēmai jābūt aktuālai. Līdz ar to autori spēlējās ar datiem par labu savam darbam. Šis nav izņēmums.

Opis
Opis

Visas nosauktās valsts institūcijas negrib sadzirdēt nevalstisko organizāciju domas, pieredzi un konstruktīvus priekšlikumus, kas ļoti atvieglotu situāciju, samazinātu tēriņus un izslēgtu visādus naudas apguvējus. Tās pašas un tām pietuvinātie nodarbojas ar naudas apgūšanu bez redzama rezultāta un tāpēc negrib ne dzirdēt ne redzēt. Par iemeslu, ja tik tālu nonāk, min dažādus juridiskus, pašu birokrātu radītus šķēršļus.

Opim
Opim

Runā konkrēti. Kādus priekšlikumus kas nepieņem. Jo bez pierādijumiem arī tevi var pedofīlijā apsūdzēt.

Eriks
Eriks

“Vēl pavisam cits stāsts ir sociālo dienestu klienti, kas ir tik bēdīgā situācijā, ka NVA programmas viņiem pat nav piemērojamas. Neslēpsim, ka Latvijā ir daļa praktiski analfabētisku un arī tikai svešvalodā runājošu cilvēku,” viņa sacīja.

Vai tas domāts tā, ka tik kirilicā lasošie skatās abalfabēti?

ccca
ccca

interesanta doma. jaunietis beidz krievu vidusskolu un pieskaitams analfabētiem priekš Latvijas

valodas zināšana ir bagātība
valodas zināšana ir bagātība

Vispār ir otrādāk. Zinot krievu valodu jaunietis var dabūt labāk apmaksātu darbu nekā tas kurš nezin. Tā bija kad es beidzu skolu, tā bija manam jaunākajam brālim. Mūsdienās LV skolās krievu valodu ļoti slikti mācīja. Es jaunākajam brālim liku mācīties, un krievu valoda viņam noderēja pat pārstāvot valsti starptautiskā konkursā Anglijā, jo citi dalībnieki prata tikai angliski, bet viņš prata arī krieviski, un krievu valoda tur bija vajadzīga. Man ir draugi kas neprot krievu valodu, kuri negribēja mācīties. Pirms kara paši sūdzējās ka cits kolēģis kurš prot ieņem augstāku amatu, jo ar daudzām valstīm un klientiem komunikācija krieviski. Tagad arī… lasīt vēl »

Ērikam
Ērikam

Vispār nē. Mūsdienās beidzot krievu skolu jaunieši labi runā latviski. Ja kāds taisnojas ka tomēr nemāk tad tas ir vairāk gribēšanas ne mācēšanas jautājums. Un vai krievu valodu vajag visur? Nu vairs nē. Es esmu no paaudzes kas paspēja pamatskolā vēl mācīties atsevišķi gan krievi gramatiku gan literatūru. Un neesmu manijis ka man darbā kur vajadzētu runāt krieviski. Nesaku ka tādu darbu nav un nebūs, bet sfēra ir šaura un krievu valodas vajadzība ir stipri pārspīlēta.